2021.gada 7.jūnijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ir apstiprinājis Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju, kas nosaka prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai gan klimata pārmaiņu mazināšanai, gan pielāgošanās klimata pārmaiņām, gan uz klimata politikas radīto pozitīvo pārmaiņu izmantošanai.
Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības klimata pārmaiņu jomā ar konkrētiem sasniedzamajiem mērķiem. Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII) ir viens no finanšu instrumentiem noteikto mērķu sasniegšanai.
Ir izstrādāts atbilstošs EKII darbības mehānisms, lai iespējami efektīvi un pilnīgi sasniegtu likumā Par piesārņojumu noteiktos EKII mērķus, ņemot vērā pieejamās un Latvijā pārbaudītās tehnoloģijas, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes potenciālu, kā arī zināšanas par paradumu maiņas būtisko ietekmi. EKII darbība tiks balstīta uz divām komponentēm:
- klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām projektu īstenošana;
- institucionālās rīcībspējas nodrošināšana darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem.
Pamatojoties uz Latvijas SEG emisiju esošo sadalījumu un nākotnes prognozēm ir secināms, ka SEG emisiju samazināšana būs jānodrošina dažādās tautsaimniecības nozarēs:
- 2021.-2023. gads – enerģētikas sektorā kā prioritātes ir izvirzītas: visaptverošu energoefektivitātes pasākumu īstenošana, kā arī inovatīvu klimata tehnoloģiju un risinājumu ieviešana. Savukārt, transporta sektorā ir izvirzīta prioritāte par bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanu, it īpaši mājsaimniecībās.
- 2024.-2030. gads – prioritārie atbalsta virzieni SEG emisiju samazināšanai tiks identificēti 2023. gadā, t.sk. ņemot vērā Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros 2021.-2027.gadam pieejamo finansējumu klimata aktivitātēm, Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā identificētos pasākumus un likumā Par piesārņojumu noteiktos izsoļu ieņēmumu izmantošanas nosacījumus.