Bioloģiskā daudzveidība ietver visu dzīvības formu (sugas, dzīvotnes, ekosistēmas un to dažādību) dažādību uz Zemes.
Bioloģiskā daudzveidība, ko redzam šodien, ir veidojusies miljardiem gadu laikā dabisko procesu ietekmē. Tā veido dzīvības formu sistēmu, kuras sastāvdaļa mēs esam un no kuras esam pilnībā atkarīgi.
Dabas resursi ir dabas bagātība, ko ilgtspējīgi izmantojot, var paaugstināt neatjaunīgo resursu izmantošanas efektivitāti, to aizvietojot ar atjaunīgiem resursiem, vienlaikus saglabājot bioloģisko un kultūru daudzveidību.
Tomēr visā pasaulē manāma bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Cilvēku rīcības dēļ augu un dzīvnieku sugu skaits sarūk arvien straujāk, tādējādi ietekmējot ekoloģisko stabilitāti.
Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību tās aizsardzības jautājumi tiek iestrādāti nozaru stratēģijās un rīcības plānos. It īpaši svarīgi attiecībā uz tādām nozarēm kā mežsaimniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība, enerģētika, transporta nozare un plānošana.
Eiropas Savienībā ir izstrādāta bioloģiskās daudzveidības politika un pieņemti normatīvie akti, ar mērķi nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (Putnu un Biotopu direktīvas, kā arī Invazīvo sugu pārvaldības regula). ES nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkls – Natura 2000, ir ES dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības politikas būtiskākā sastāvdaļa.
Latvijā ir konstatētas 18 047 dzīvnieku, 5396 augu un aptuveni 4000 sēņu sugas. Zinātnieki lēš, ka aptuveni 907 sugas (3,3 % no kopējā sugu skaita) ir retas un apdraudētas. Latvijā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos iekļautas 721 augu un dzīvnieku suga un 84 biotopi. Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas.