Dabas aizsardzība visā pasaulē ik gadu saskaras ar jauniem izaicinājumiem, meklējot kompromisu starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ekonomisko attīstību, kas bieži vien saistīta ar dabas resursu izmantošanu vai iznīcināšanu. Arī 2023. gads Latvijā nav bijis izņēmums. Proti, izveidotas jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, tai skaitā staignāju mežu saglabāšanai, tai pašā laikā, reaģējot uz energokrīzi un ģeopolitisko situāciju, strauji attīstījās atjaunīgās enerģijas ieguves sektors, plānojot vēja elektrostaciju (VES) attīstību un būvējot saules kolektoru parkus. Latvijas iedzīvotāji izrāda aizvien aktīvāku interesi iesaistīties procesos, kuru lēmumi var ietekmēt vides kvalitāti vai samazināt bioloģisko daudzveidību, vienlaicīgi dabas aizsardzību izmantojot kā vairogu savas dzīves telpas un interešu aizstāvēšanai pret pārsteidzīgiem, neizdiskutētiem valsts, pašvaldību vai uzņēmējdarbības projektu lēmumiem un risinājumiem.
Pērn Slīteres un Gaujas Nacionālie parki svinēja nozīmīgas jubilejas. Vidzemē dibinātais Gaujas Nacionālais parks ir vecākais nacionālais parks Latvijā un otrs vecākais Baltijā. Jubilejas gadā tam apstiprināts jauns dabas aizsardzības jeb apsaimniekošanas plāns (2023– 2035), kas palīdzēs saglabāt bioloģisko daudzveidību un nosargāt vērtīgos Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamos biotopus. Veicot teritorijas izpēti un apkopojot informāciju, ir konstatēti arī vairāki dabas vērtības negatīvi ietekmējošie faktori: antropogēnā ietekme, mežsaimnieciskā darbība, vēsturiskā purvu un pārmitro mežu platību nosusināšana, diemžēl arī nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšana ūdens objektos, atkritumu pārvaldība, invazīvo sugu izplatīšanās apdzīvotu vietu tuvumā u.c.
Sabiedrība aizvien plaši izmanto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) pieejamību. Kopumā ĪADT apmeklētāju skaitītāji uzrāda, ka teritoriju apmeklētība saglabājas vai vietām ir pat lielāka nekā pirms Covid pandēmijas. Taču atsevišķos objektos, piemēram, Slokas ezera takā un Dumbrāja takā Ķemeru Nacionālajā parkā, vērojams pat 50 % apmeklētāju pieaugums. Joprojām sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu turpinās darbs pie apmeklētāju monitoringa sistēmas pilnveides Latvijas ĪADT – tiek iegūti, uzkrāti un analizēti dati populārākajos objektos, bet būtiskākā ir darba turpināšana pie jaunās tūrisma datu bāzes, kas ļaus datus turpmāk analizēt daudz ātrāk un ērtāk.
Ministru kabinets pērn apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Noteikumi par dabas liegumiem”. Kopš 2023. gada nogales Latvijā papildus esošajām aizsargājamām teritorijām pievienojušies vēl 74 jauni dabas liegumi un seši esošie dabas liegumi paplašināti, lai nodrošinātu aizsardzību dažādiem mežu un purvu biotopiem, jo īpaši staignāju mežiem. Ar šo lēmumu daļēji novērsta ES iesāktā pārkāpumu procedūra pret Latviju par starptautisko saistību nepildīšanu. Lai gan liegumi mežsaimnieciskajai darbībai pamatā noteikti uz valsts zemēm, tomēr ir skartas arī atsevišķu privātpersonu intereses un aktualizējies jautājums par pārāk mazām kompensācijām par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem privātpersonām.
Pārvalde pārrauga lielu daļu no valstij piederošajām ĪADT. Diemžēl pērn daudzās no tām tika konstatēti tīši un netīši infrastruktūras bojājumi, kā arī dabiskais nolietojums, kas liedza to drošu turpmāku izmantošanu. Tai pat laikā tika atjaunoti un no jauna apmeklētājiem piedāvāta iespēja aplūkot Lielā Liepukalna un Siksalas skatu torni, kā arī Šlīteres bāku. Savukārt Ķemeru Nacionālais parks jau trešo reizi saņēmis Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas sertifikātu. Tas apliecina ne tikai konkrētās teritorijas dabas unikalitāti Eiropas mērogā, atbildīgas apmeklētāju plūsmas plānošanu, bet arī ciešo sadarbību ilgtermiņā ar vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Meklējot jaunus piedāvājumus, Latgales pusē 2023. gada pavasarī pārvalde pirmo reizi septiņiem pakalpojuma sniedzējiem izsniedza atļaujas organizētiem laivu braucieniem dabas parkā “Dvietes paliene” applūstošajās teritorijās dabas lieguma zonā atbūdas laikā, tādējādi radot iespēju jaunam ĪADT izziņas un iepazīšanas veidam.
Lai palielinātu kontroles efektivitāti ĪADT un paaugstinātu valsts vides inspektoru darba drošību, pārvalde 2023. gadā papildinājusi materiāli tehnisko bāzi, kas ļaus veikt kontroli Lubāna ezerā un citviet arī no attāluma. Aizvadītajā gadā bijušas vairākas “skaļas” lietas, ko izdevies atklāt pārvaldes inspektoriem. Piemēram, sadarbībā ar Valsts meža dienesta inspektoriem Papes dabas parkā konstatēta Latvijā nemedījama zosu sugu šaušanu, citviet Kurzemē retā klinšu ērgļa ligzdas tuvumā diemžēl tika fiksēta neatļauta atpūtnieku klātbūtne un nometnes iekārtošana, kas izraisīja mātītes aizlidošanu, ilgstošu prombūtni un iespējams arī mazuļa bojāeju. Savukārt Popes muižā tika konstatēta senā parka alejas bojāšana, jo, veicot infrastruktūras labiekārtošanas darbus, tika nodarīts kaitējums 14 alejas vēsturiskā rindveida stādījuma kokiem un citu koku saknēm.
Savukārt 2022. gadā Mārupē nozāģētā dižkoka – vairāk nekā 100 gadu veca valsts nozīmes aizsargājama dižozola – lietā 2023. gadā pirmās instances tiesa lēmusi, ka uzbūvētā ēka pie nozāģētā dižozola būs jānojauc. Tādējādi radot dabas nozarē vērtīgu precedentu, kad dabas un sabiedrības intereses prevalē pār materiālajām vērtībām.
Pēdējo gadu plaši izskanējuši dižkoku ciršanas gadījumi ir sekmējuši sabiedrības modrību, vairāk pieskatot un papildu interesējoties par līdzās esošajiem dižkokiem. Līdz 2023. gada beigām dabas datu sistēmā OZOLS reģistrēti jau 14 762 valsts nozīmes dižkoki. Pērn atklāts 1 441 jauns valsts nozīmes dižkoks, lielāko daļu no tiem atraduši un uzmērījuši pārvaldes valsts vides inspektori. Visdižākie koki Latvijā ir parastie ozoli (38 % no kopējā dižkoku skaita), parastā priede (23 %) un parastā liepa (11 %). Šobrīd visvairāk dižkoku konstatēti Vidzemē (5 161), bet dižkoki aug arī Kurzemē (3 823), Latgalē (3 037) un Pierīgā (2 741).
Īstenojot regulārus dabas daudzveidības monitoringus, ir iespēja gūt datus, kas ļauj pārliecināties par dažādos sektoros pieņemto lēmumu un rīcību ietekmi uz vidi. Diemžēl jau trešo gadu ikgadējie monitoringi, kuru dati tiek izmantoti arī starptautisko ziņojumu sagatavošanā un liecina par esošās saimnieciskās darbības un attīstības ietekmi uz dabas vērtībām, Latvijā iezīmē negatīvu tendenci. Proti, Lauku putnu indekss, kas parāda putnu skaita izmaiņas lauku ainavā, ik gadu samazinās. Arī Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs liecina, ka kopš 2013. gada ir straujš skaita samazinājums griezei un upes ķauķim, savukārt mērens samazinājums ir kārklu ķauķim. Šie abi monitoringi apliecina, ka pašreizējā lauksaimniecības politika negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību. Savukārt Meža putnu indekss, kas parāda putnu skaita izmaiņas mežos, pēdējos gados ir svārstīgs.
Pērnajā gadā viena no visvairāk diskutētajām tēmām dabas aizsardzībā bija invazīvās sugas un to radītais apdraudējums Latvijas dabas daudzveidībai. Pārvaldes īstenotā izglītojošā kampaņa “Ķeram svešos Latvijas dabā!” iepazīstināja sabiedrību ar invazīvajām sugām un nepieciešamību par tām ziņot Invazīvo sugu pārvaldniekā (www.invazivs.lv). Kampaņas laikā sešas reizes palielinājās iedzīvotāju iesniegto ziņojumu skaits, bet gada griezumā ziņojumu skaits tika trīskāršots. Ir uzņemta arī īsfilma “Invazīvo sugu detektīvi”, kas parāda Latvijā biežāk sastopamās bīstamās invazīvās sugas un stāsta, kā ar tām cīnīties. 22 minūšu īsfilma pieejama ikvienam interesentam interneta vietnē www.youtube.com.
Tāpat pārvaldes projekts LatViaNature īsteno Latvijā līdz šim plašāko zinātnisko pētījumu par invazīvo sugu ierobežošanas metožu efektivitāti, lai sagatavotu zinātniskas vadlīnijas invazīvo sugu ierobežošanai. Ir sagatavotas 13 pilotteritorijas kopumā 100 ha platībā piecu projektā prioritāro invazīvo sugu – Kanādas zeltgalvīte, puķu sprigane, krokainā roze, vārpainā korinte un ošlapu kļava – ierobežošanai ar dažādām dabai draudzīgām ierobežošanas metodēm. Daļā pilotteritoriju metožu efektivitātes testēšana jau uzsākta, pārējās sāksies šogad un ilgs četrus gadus.
Tikmēr energokrīzes un ģeopolitiskās situācijas ietekmē Latvijā pēdējā gadā ļoti strauji palielinājies VES un saules elektrostaciju būvniecības ieceru skaits. Latvijai ir salīdzinoša neliela līdzšinējā pieredze šāda veida būvju izveidošanā un nav precīzi zināma to ilgtermiņa ietekme uz dabas daudzveidību, tāpēc tiek īstenoti neskaitāmi ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN). Lai tos īstenotu, pārvalde sniedz konsultācijas, atzinumus, nosacījumus un ieteikumus. Latvijas Universitāte izstrādā vadlīnijas “Vēja parki un putni – metodika ietekmju izvērtēšanai un risku kartes”. Taču pilnīgai izpratnei nepieciešams veikt padziļinātus pētījumus par putnu migrācijas ceļiem, īpaši jūtīgām putnu sugām, vispārīgu vērtējumu par VES kumulatīvo ietekmi Latvijas dabas daudzveidībai.
Aizvadīts jau trešais gads sabiedriskajai kampaņai “Misija krupis. Izglāb princi!”, kas aicina ikvienu iesaistīties krupju glābšanā pavasara migrācijas laikā. Pāris gadus brīvprātīgo glābēju skaits pārsniedz 100 cilvēkus. Tas liecina, ka sabiedrība aizvien vairāk vēlas praktisku un rezultatīvu iesaisti dabas saglabāšanā. Līdzīgs piemērs ir arī roņu ikgadējā kampaņa. Un sabiedrība, ilglaicīgi iedziļinoties šajā tematā, vēro roņus un ziņo tikai par tiem indivīdiem, kam nepieciešama palīdzība. Tieši šādā veidā pērn tika izglābti trīs roņu mazuļi. Tāpat sabiedrība aktīvi iesaistās dabas saglabāšanas talkās – kopumā 600 talcinieku talkoja gan invazīvo sugu, gan zālāju uzturēšanas un atjaunošanas, gan straujteču atbrīvošanas talkās. Turklāt vairāki kupli kolektīvi atkārtoti piedalījās talkās, nebaidoties arī no smagākiem darbiem.
Tāpat pārvalde jau pāris gadus īsteno informatīvo kampaņu “Neizdzēs dzīvību” par atbilstošāko rīcību un sekām, sastopoties dabā ar savvaļas dzīvnieku mazuļiem. Kampaņas informācijas platforma (vietne www.neizdzesdzivibu.lv) ikvienam ir konsultants un izziņas avots, jo atgādina par cieņpilnu attieksmi pret savvaļas dzīvniekiem, stāstot, kā saudzēt, kad un kā palīdzēt un kam ziņot, ja savvaļas dzīvnieks nonācis nelaimē.
Pērn fiksēts mazākais pēdējo gadu pieteikumu skaits uz kompensācijām par augkopības postījumiem – 20 (2021. gadā tika saņemti 56 pieteikumi, 2022. gadā – 37). Līdzīga tendence vērojama arī kompensāciju pieprasījumos par biškopību un akvakultūrai nodarītajiem postījumiem. Augkopībā zosu nodarīto postījumu kompensēšanai pārvalde pērn izmaksājusi 131 238 euro, savukārt par nodarītajiem postījumiem biškopībai izmaksāti 12 149 euro. Vislielākais kompensāciju apjoms izmaksāts par gārņu, ķīru, jūras kraukļu, zivju ērgļu un jūras ērgļu, kā arī ūdru nodarītajiem postījumiem akvakultūrai – 250 845 euro.
Tāpat 2023. gadā ir likts punkts diviem apjomīgiem pārvaldes realizētiem projektiem. Viens no tiem ir pirmā Vislatvijas dabas inventarizācija jeb Dabas skaitīšana. Secinājumos eksperti norāda vairākus kritiskos punktus: pēdējos 30 gados Latvijā katastrofāli samazinājušies zālāju biotopi, nesasniedzot pat 1 % no valsts teritorijas, strauji jādomā par to nākotni; Latvijā tikai 10 % mežu ir bioloģiski vērtīgi; teju puse purvu ir pārveidoti un cilvēka darbības ietekmēti; vairāk nekā 2/3 saldūdens biotopu ir ietekmēti, apgrūtinot ūdens aprites ciklu; piekrastes biotopus negatīvi ietekmē invazīvo sugu izplatība, apbūve un antropogēnā slodze; bet trauslo alu un iežu atsegumu grupu apdraud cilvēku rīcība – atkritumu izgāšana, iežu skrāpēšana, kāpelēšana. Projekts ilga septiņus gadus, un rezultāti tika izziņoti pa gadiem, tādēļ ērtākai lietošanai šobrīd rezultāti ir apkopoti datu infografikās pa biotopu grupām. Grafikas pieejamas pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv sadaļā Aktualitātes -> Infografikas.
2023.gada nogalē noslēdzās arī biotopu atjaunošanas projekts, kas ļāva pāris gadu laikā realizēt nozīmīgus biotopu sakopšanas darbus. Piemēram, ikoniskās Ventas rumbas un Ventas upes tīrīšanu Kuldīgā 2,6 km garumā, Rāznas ezerā niedru izpļaušanu ~35 ha platībā, 13 aizsargājamo aleju 3 600 koku sakopšanu, atjaunojot aizsargājamo biotopu un radot piemērotus apstākļus sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai vairāk nekā 40 ĪADT visā Latvijā un vēl daudzas citas dabas aizsardzības aktivitātes.
Savukārt LIFE REEF projektā pārvalde turpina vienota dabas aizsardzības plāna izstrādi esošajām īpaši aizsargājamām jūras Natura 2000 teritorijām, kā arī potenciālajām aizsargājamām jūras teritorijām atkrastes ūdeņos. Ceļojošā fotoizstāde “Baltijas dziļjūra” Latvijas pagastu bibliotēkās, muzejos un kultūras namos iepazīstinājusi ap 6 000 cilvēku ar jūras zemūdens krāšņumu. Ceļojošās izstādes ekspozīcija ir bagātināta ar astoņām īsfilmām par dažādām ar jūru saistītām tēmām.
Projektā LIFE FOR SPECIES pārvalde kopā ar sadarbības partneriem turpina darbu pie Latvijas Sarkanās grāmatas un jauna aizsargājamo sugu saraksta izstrādes, 2023. gadā pabeidzot sugu apdraudētības izvērtēšanu un publicējot priekšlikumu aizsargājamo sugu saraksta pārskatīšanai. Lai uzlabotu apdraudēto sugu aizsardzību un veicinātu datu ieguvi par tām, pērn organizēti seši ekspertu apmācību semināri un 12 sabiedrību izglītojošie pasākumi, kā arī publicēta izglītojošā brošūra “Sugu aizsardzība Latvijā”. Projekts pilnveidojis arī dabas datu pārvaldības sistēmas OZOLS sugu izplatības datu iesniegšanu, uzglabāšanu un pārvaldību.
Un gada izskaņā ir uzsākts jauns LIFE programmas projekts “Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas harmonizācija un integrēta apsaimniekošanas pasākumu īstenošana saldūdeņu kvalitātes uzlabošanai Salacas daļbaseinā” jeb “LIFE IS SALACA”. Tajā paredzēta praktisku apsaimniekošanas pasākumu īstenošana un plānošanas dokumentu izstrāde ar mērķi uzlabot Salacas upes kvalitāti un saglabāt dabas vērtības ilgtermiņā, veicinot Ūdens struktūrdirektīvā, Biotopu direktīvā un Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu. Pārvaldes galvenās aktivitātes projektā ir ekspozīcijas izveidošana par Salacas upes dabas vērtībām, Nature 2000 teritorijas “Salacas ielejas” dabas aizsardzības plāna izstrāde un vienota Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas monitoringa tīkla izveidošana Salacas upes daļbaseinā kā modeļteritorijā.
Daba var pastāvēt bez cilvēka, bet cilvēks bez dabas nevar. Šīs fakta apzināšanās ir būtiska, meklējot līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un dabas saglabāšanu. Ik gadu pārvalde plaši komunicē par aktuālām tēmām, īsteno sabiedrības iesaistes aktivitātes, nodrošina dabas centru darbību visos Latvijas reģionos, kā arī piesaista apjomīgu ārvalstu finansējumu drosmīgu projektu īstenošanai. Taču, lai īstenotu Eiropā noteiktos mērķus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ir kritiski svarīgi politiskie lēmumi un kompromisi starp šī brīža un rītdienas vajadzībām.
Plašāka informācija:
Ilze Reinika,
Dabas aizsardzības pārvaldes
Vecākā komunikācijas speciāliste
Tālr.: 26421296
E-pasts: ilze.reinika@daba.gov.lv
www.daba.gov.lv