Ņemot vērā likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 4.punktu, kurā noteikts, ka viena no pašvaldību autonomām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, un 6.punktu, kurā noteikts, ka pašvaldībām jāveicina iedzīvotāju veselīgs dzīvesveids, jaunizveidotajai novada pašvaldībai ieteicams pēc iespējas ātrāk izskatīt jautājumus par izglītības un sporta pakalpojumu sniegšanas organizāciju novada administratīvajā teritorijā.
Tā kā izglītības iestādes pagastu/pilsētu teritoriālajās vienībās ir nozīmīgs sabiedriskās dzīves centrs un arī nozīmīgs darba devējs, novadu pašvaldībās situācijā, kad samazinās skolēnu skaits, aktuāls ir jautājums par iespējām saglabāt izglītības iestāžu darbību savā administratīvajā teritorijā.
Novadu domei, izvērtējot visus „par” un „pret”, būs jāizlemj jautājums par skolu tīkla optimizēšanu. Varianti var būt dažādi.
Piemēram, iespējams pamatskolu pārveidot par sākumskolu, vecākiem bērniem piedāvājot turpināt mācības citā pamatskolā pilsētā vai blakus novadā. Var veidot lielāku skolu mazākas filiāles (novada pagastos/pilsētās), tādējādi ietaupot administratīvās izmaksas. Iespējams, kādas skolas var apvienot pamatskolas vai vidusskolas līmenī, ietaupot resursus un nodrošinot labāku sociālās vides un izglītības kvalitāti. Nepieciešamības gadījumos sākumskolu var pārveidot par pirmsskolas izglītības iestādi.
Veicot izglītības iestāžu optimizācijas pasākumus, novadu pašvaldībām jāievēro, ka no 2009.gada 1.septembra izglītības sistēmā pedagogu darba samaksa vairāk netiks aprēķināta, izmantojot izglītības iestāžu tarifikācijas, bet būs jauna finansēšanas kārtība atbilstoši principam „nauda seko skolēnam”. Tas nozīmē, ka valsts finansējums pašvaldībai pedagogu atalgojumam būs tieši proporcionāls bērnu skaitam skolās.
Katra skola, pirmsskolas izglītības iestāde tradicionāli ir atsevišķa iestāde. Lai nodrošinātu izglītības iestāžu koordinētu darbību, pieredzes apmaiņas iespējas, savstarpēju palīdzību, īstenotu savu kompetenci izglītībā, rajona pašvaldības izveidoja izglītības pārvaldes. Saskaņā ar Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 1.pantu pēc rajonu pašvaldību reorganizācijas izglītības pārvalžu funkcijas pārņems vietējās pašvaldības. Iespējamie varianti, lai nodrošinātu šo funkciju īstenošanu: katrs novads var veidot savu izglītības pārvaldi vai var veidot kopīgu iestādi, var slēgt līgumu ar citu vietējo pašvaldību par izglītības pakalpojumasaņemšanu.
Ievērību pelna Izglītības likuma 18.panta pirmās daļas nosacījumi: lai īstenotu savas funkcijas izglītības jomā, pašvaldība izveido vismaz vienu izglītības speciālista amatu vai izglītības pārvaldes iestādi. Izglītības speciālistam un izglītības pārvaldes iestādes vadītājam ir nepieciešama akadēmiskā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un vismaz triju gadu darba pieredze izglītības jomā vai izglītības vadības darbā. Par to, kādu variantu izvēlēties, lēmums jāpieņem novada domes deputātiem.
Pašvaldību kompetence sporta jomā noteikta Sporta likuma 7.pantā. Tā pirmajā daļā norādīts, ka pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīgas:
1. noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju;
2. būvēt un uzturēt sporta bāzes un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;
3. sekmēt sporta organizāciju, tajā skaitā sporta klubu, veidošanos un darbību;
4. atbalstīt sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītību;
5. finansēt sporta sacensības;
6. finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi.
Novada domei vēlams izmantot šīs, nosakot sporta pakalpojumu sniegšanas organizāciju novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.