KOPSAVILKUMS
Laiks: jautājumu izstrādei: 1-2h; vienas intervijas veikšanai 1,5h; rezultātu analīzei 4-8h
Nepieciešams: dators
Dalībnieki: lietotāji vai citas iesaistītās puses – intervijas respondenti, intervētājs (var būt no Pārveides darba grupas), dators, diktofons
Rezultāts: Pārveides projekta vadības grupas izpratne par ieinteresēto pušu redzējumu vai lietotāju pieredzi, saņemot pakalpojumu, dati un ieskati lietotāju viedokļos
APRAKSTS
Mērķis un pielietojums: iegūt ieskatu pakalpojuma procesos, gūt izpratni par lietotāju pieredzi un attieksmi, iegūt datus un padziļinātu informāciju par pakalpojumu no iesaistītajām pusēm, var pielietot, lai validētu citu stadiju darba rezultātus, piemēram, Lietotāju ceļojuma kartējumu vai izstrādātu prototipu u.tml.
Realizācijas process:
Intervijas jautājumu veidošana
- Pārrunājiet un definējiet galvenos izpētes jautājumus, kuru izzināšanai pielietosiet šo metodi. Izprotiet, kāpēc veiksiet intervijas, kur un kā pielietosiet tā rezultātu (piemēram, veidojot Lietotāju ceļojuma kartējumu, analizējot lietotāju attieksmi pret pakalpojumu, pārbaudot, vai izstrādātais prototips būs dzīvotspējīgs u.tml.)
- Nosakiet, kas būs intrcijas mērķauditorija – kurus lietotāju profilus vai ieinteresētās puses vēlaties intervēt. Ja interviju respondenti pārstāv atšķirīgus lietotāju profilus vai citas ieinteresētās puses, arī jautājumi var būt atšķirīgi katrai respondentu grupai.
- Nosakiet jautājumu saturu. Intervijas jautājumiem jābūt izstrādātiem tā, lai respondents sniegtu detalizētu un izvērstu atbildi, sniegtu papildu komentārus un viedokli.
- Respondenti ne vienmēr spēj atbildēt uz jautājumiem, tāpēc jāapzina jau iepriekš arī iemesli, kāpēc cilvēki varētu nesniegt atbildes uz tiem. Pārdomājiet un pārrunājiet šādus jautājumus:
- Vai respondents ir informēts par aptaujas tematu?
- Vai respondents var atcerēties informāciju, par kuru tiek uzdoti jautājumi?
- Vai respondents ir spējīgs formulēt atbildi?
- Respondenta patērētais laiks.
- Vai nepieciešama informācija par privāto dzīvi .
- Kad jautājumu saturs ir noteikts, formulējiet atvērtā tipa jautājumus, t.i., respondenti var brīvā formā atbildēt uz jautājumu, sniedzot arī padziļinātu ieskatu viedoklī un detaļās. Izvairieties no slēgtā tipa jautājumiem.
- Neskaidri formulēts jautājums var izraisīt respondentu nevēlēšanos sadarboties un atbildēt, vai arī respondenti sniedz paviršas vai nepareizas atbildes. Lai jautājumu pareizi saprastu, jautājuma formulēšanas procesā:
- nosakiet problēmu;
- lietojiet vienkāršus vārdus;
- izvairieties no netieši izteiktiem atbilžu variantiem;
- neuzdodiet jautājumus vispārīgā formā;
- izmantojiet gan apstiprinošos, gan noliedzošos jautājumus.
- Nosakiet jautājumu secību, nošķirot ievadjautājumus un pamata jautājumus. Jautājumi jāsakārto loģiskā secībā, grupējot tos. Paredziet laiku papildu diskusijai par jautājumiem, kas respondentam šķiet vissvarīgākie. Formulējiet obligāti uzdodamos jautājumus, taču nebaidieties uzdod precizējošus jautājumus.
Ievadjautājumi ir jautājumi, kas atspoguļo anketas tēmu un sekmē anketēšanas mērķa īstenošanu. Ievadjautājums iepazīstina respondentu ar plānoto pētījumu un rosina izveidot uzticamu un draudzīgu respondenta un pētnieka saskarsmi anketēšanas laikā. Ievadjautājumam jābūt vienkāršam un interesantam, tam nevajadzētu skart cilvēka privātās dzīves jautājumus. Reizēm ievadjautājums tiek izmantots, lai vienkārši izveidotu sadarbību, lai uzsāktu sarunu ar cilvēku.
Intervijas jautājumu secīgai sakārtošanai ieteicams lietot “piltuvveida pieeju”, tas ir, veikt pāreju no kopīgā uz atsevišķo. Tā kā pēc ievadjautājuma (-iem) seko galvenās informācijas jautājumi jeb pamatjautājumi, kas vistiešāk saistīti ar pētījuma uzdevumiem, tad šī pieeja paredz intervijas sākumā uzdot respondentam vispārīgus jautājumus, pārejot pie katra nākamā, jau sašaurinot aplūkojamo tematu.
Intervijas veikšana
- Kad intervijas jautājumi ir sagatavoti, nosakiet, kāds dalībnieku skaits nepieciešams, lai nodrošinātu respondentu reprezentativitāti. Ja respondentu atlase nenodrošina reprezentativitāti, tad palielinās pētījuma datu kļūdas procents. Lai nodrošinātu atlasīto respondentu viedokļa reprezentativitāti (atbilstību/attiecināmību) ģenerālā kopuma viedoklim, respondentu atlasē jāievēro nejaušības princips un jānodrošina pietiekams intervēto respondentu skaits jeb izlases apjoms. Nereti daļēji strukturētās intervijas izmanto kā papildus metodi citām, piemēram, aptaujai vai fokusgrupai.
- Intervijas sākumā informējiet respondentu par intervijas mērķi, plānoto ilgumu, sagaidāmo gala rezultātu. Dariet respondentam zināmu, ka nav nepareizu atbilžu. Ja vēlaties interviju ierakstīt, pajautājiet, vai respondentam nav iebildumu, ja tiks veikts audioieraksts. Informējiet respondentu par to, ka intervijā izteiktais viedoklis pēc tam netiks asocioēts ar respondentu personīgi.
- Intervētājam jāsaglabā pēc iespējas neitrālāka pozīcija, nav pieļaujama situācija, kurā intervētājs, uzdodot jautājumus, sniedz savu viedokli par konkrēto tēmu. Piešķiriet respondentiem identifikācijas kodus, ja iespējams to atbildes anonimizēt.
- Sākotnēji varat veikt interviju ar pirmajiem 2-3 respondentiem, nodrošinot intervijas testu – vai respondenti saprot jautājumus, vai atbild uz visiem jautājumiem u.tml. Veiciet korekcijas jautājumu sarakstā, ja nepieciešams.
Rezultātu apkopošana un analīze
- Kad rezultāti ir iegūti, analizējiet tos Pārveides projekta vadības grupā. Mēģiniet atrast likumsakarības, faktoru savstarpējās atkarības, tendences, analizējiet viedokļu atšķirības.
Jāņem vērā:
Vai respondenti dalīsies ar informāciju un atbildēs uz jautājumu? Bieži vien cilvēku nevēlēšanās atbildēt uz jautājumiem ir saistīta ar grūtībām formulēt atbildi. Šādus jautājumus labāk uzdot nevis sākumā, bet gan intervijas noslēguma daļā, kad ir iegūta respondenta uzticēšanās un nodibināts kontakts.
Respondenti nelabprāt atbild arī uz tādiem jautājumiem, kuriem nav nopietns nolūks. Piemēram, var rasties jautājums, kāpēc gan pētniekam ir nepieciešams zināt respondenta vecumu, ienākuma līmeni utml. Jums ir jāparedz šāda veida iebildumi un jāprot izskaidrot, kādam nolūkam tā vai cita veida informācija ir nepieciešama.
Ieteicams intervijas ierakstīt un dokumentēt, pierakstot respondenta atbildes, spilgtākos citātus, vērojot noskaņojuma dinamiku, žestus u.c.