Publicēts: 10.11.2023.
Atjaunināts: 15.11.2024.

ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programmas Kontaktpunkta Latvijā tiešsaistes seminārs “Dati un digitāli instrumenti plānošanai” (18.10.2024)

ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programmas Kontaktpunkta Latvijā tiešsaistes seminārs “Pielāgošanās klimata pārmaiņām Latvijā ESPON zināšanu kontekstā” (28.08.2024)

  • Īss paneļa kopsavilkums:
    • Paneļa dalībnieki
      Ilmārs Luksts, Jēkabpils novada pašvaldība, Jekaterina Milberga, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Uldis Ķevers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
       
    • Paneļa fokuss
      Ziemas atkušņa plūdi 2023. un 2024.gadā Jēkabpilī, vētra 2024.gada 28.-29.jūlijā Jūrmalā
       
    • Gatavošanās darbi pirms ekstremāliem laikapstākļiem un sasniegtais gatavības līmenis
      Saņemot brīdinājumu par ekstremāliem laikapstākļiem un plūdu draudiem pašvaldības seko pārdomātam rīcības algoritmam – civilās aizsardzības komisijas jau laikus pārskata civilās aizsardzības plānu un rīkojas atbilstoši tajā noteiktajam. Tomēr visi diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka kritisks punkts gatavošanās darbos ir tieši iedzīvotāju brīdināšana un sagatavošanās. Gan plūdu Jēkabpilī, gan vētras Jūrmalā gadījumos iedzīvotājiem brīdinājumi tika doti izmantojot sabiedriskos medijus. Jēkabpilī, redzot, ka neseko attiecīga iedzīvotāju reakcija (piemēram, evakuācija) pašvaldības pārstāvji papildus brīdinājuši iedzīvotājus personiski, savukārt Jūrmalā ļaudis nav vētras draudus uztvēruši laikus – līdz pat brīdim, kad vairāki evakuācijas ceļi bija neizmantojami, piemēram, sliežu ceļa aizšķērsojuma dēļ.

      Papildus VUGD uzsvēra, ka šādas situācijas veidojas bieži un iespējamas visās pašvaldībās, iedzīvotāji mēdz interesēties par 72h gatavības soļiem tikai tad, kad jau pirmie koki krituši, elektrība noraustījusies. Diemžēl iedzīvotāju gatavības trūkums var nozīmīgi aizkavēt arī operatīvo dienestu darbu, jo rodas izsaukumi, no kuriem būtu bijis iespējams izvairīties vispār. Savukārt izsaukumi, no kuriem nebūtu bijis iespējams izvairīties, atbildi/palīdzību nevar saņemt laikus, jo komunikāciju līnijas ir pārslogotas. Jebkurā gadījumā jārēķinās, ka, kaut gan VUGD rīcībā ir krīzes-noturīgi komunikācijas līdzekļi, iedzīvotāji ar tādiem nav aprīkoti, līdz ar to var rasties situācija, ka palīdzību nav iespējams izsaukt vispār. Pašvaldības, kā arī VUGD redz, ka nepieciešams pievērst uzmanību sabiedrības izglītošanai par 72h gatavību, kā arī nodrošināt pašvaldību darbiniekus ar papildu apmācībām, ko rīkos VUGD, lai celtu darbinieku kapacitāti. Papildus, liela loma būs Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmai, kuras darbības uzsākšana plānota jau drīzumā, kas ļautu nodrošināt brīdinājumu nosūtīšanu iedzīvotājiem uz mobilajiem tālruņiem. Savukārt pašvaldības norāda, ka nopietni jāuztver arī iedzīvotāju aktivitāte sociālajos tīklos, kur nepieciešams publicēt aktuālu informāciju.

      Jāpārdomā arī pieeja gatavībai, nedrīkstam runāt tikai par 72h gatavību, bet arī par 72 dienu, mēnešu utt. Jēkabpils gadījumā 2024.gada plūdus pārciest bija vieglāk, jo pēc 2023.gada plūdiem tika veikti ieguldījumi plūdu aizsardzības infrastruktūrā, savukārt Jūrmalā vētra rezultējās ar plūdiem un lauztiem kokiem, jo šādam ūdens daudzumam gatavs nebija meliorācijas tīkls un gadu gaitā daudzi veci koki kļuvuši trausli. Valsts mērogā pakāpeniski jāpielāgo un jāuzlabo visa pelēkā infrastruktūra.

    • Sekas un atlabšanas soļi, šķēršļi pēc ekstremālajiem laikapstākļiem
      Ilgtermiņa gatavošanas ir labākais veids, kā nodrošināt seku novākšanu, jo to attiecīgi vienkārši būtu mazāk, taču VUGD ir augsts sagatavotības līmenis un attiecīgais aprīkojums, lai kritiskākos seku likvidēšanas darbus veiktu pirmos un tas notiktu ātri. VUGD pārstāvis uzsvēra, ka operatīvie dienesti ir aprīkoti visiem gadījumiem un arī pilsētvide un infrastruktūra nav radījusi liekus šķēršļus. Lielākais loģistikas šķērslis parasti ir iedzīvotāju neizpratne par to kuru seku novēršana ir prioritāra – VUGD prioritāte ir novērs bīstamākās situācijas un lielākos traucēkļus tālākajiem darbiem, kas dažreiz nozīmē, ka iedzīvotājiem nākas seku likvidāciju dažviet gaidīt ilgāk (māju piebraucamajos ceļos u.c.). Visi diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka, lai atbilstoši mācītos no iepriekšējām katastrofām un pielāgotos vienmēr ir nepieciešami finanšu līdzekļi. Valsts atbalsts, kā Jēkabpils gadījumā 2023.gadā, vienmēr ir labākais veids kā nodrošināt, ka pēc ekstremāliem laikapstākļiem esam gatavi arī nākamajai katastrofai un iepriekšējās sekas nepasliktina situāciju.
    • Atziņas nākotnei
      Vēl pastāv vairākas iespējas mūsu noturības kapacitāti ekstremālos laikapstākļos celt, tajā skaitā turpinot attīstīt tādus digitālos risinājumus kā Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu. Taču labāk varam arī izmantot nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgos. Gadījumos, kur operatīvo dienestu kapacitāte nespēj nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu iedzīvotājiem steidzamības kārtā, šādas organizācijas jau tagad paš-organizējas. Ar NVO resursu būtu nepieciešams rēķināties arī pašvaldībām, laicīgi iekļaujot tās gan krīzes situācijas komunikācijā, gan darbībās.

ESPON kontaktpunkta Latvijā Seminārs “Nākotnes perspektīvas visiem un visur: ESPON 2030” (03.11.2023)

ESPON Uzraudzības komitejā Latviju pārstāv Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vadītāja Kristīne Kedo un Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vecākā eksperte Anita Līvija Rozenvalde.

ESPON Latvijas kontaktpunkta darbību nodrošina Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vecākā eksperte Anita Līvija Rozenvalde