Kāpēc izstrādāts “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030 gadam”?
Gaisa kvalitātes mērījumu staciju dati parāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Rīgā, Liepājā un Rēzeknē ir konstatēta Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte, turklāt Rīgā tiek pārsniegti arī gaisa kvalitātes robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos. Tādēļ ir nepieciešams īstenot pasākumus, lai panāktu gaisa kvalitātes uzlabojumus.
Plāns izstrādāts, lai samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Tajā iekļauto pasākumu īstenošana palīdzēs samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas, nodrošinot ES tiesību aktos noteikto mērķu izpildi un veicinās gaisa kvalitātes uzlabojumus atbilstoši cilvēku veselības un ekosistēmu aizsardzībai.
Kādi pasākumi plānā ietverti?
Plānā piedāvāti pasākumi, kas veicami gan mājsaimniecību, gan dažādu tautsaimniecības nozaru, piemēram, rūpniecības, transporta un citu sektoru radīto emisiju samazināšanai. Piemēram, pastiprināt esošo vides prasību izpildes kontroli, atbalstīt neefektīvu un vecu apkures iekārtu nomaiņu, kā arī veicināt centralizētās siltumapgādes attīstību un plašāku izmantošanu. Plānots veikt esošo nodokļu izvērtējumu ar mērķi samazināt transporta radītās emisijas, kā arī veicināt gaisa kvalitātes rīcības plānu izstrādi pašvaldībās, kā arī paplašināt sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošanu.
Rīcības plāna astotajā nodaļā (pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473903) piedāvāti papildu pasākumus šādos sektoros:
1) emisiju samazināšanai no rūpniecības sektora un sadedzināšanas iekārtām un efektīvāka noteikto prasību izpildes kontrole;
2) energoefektivitātes paaugstināšanai ēkās;
3) emisiju samazināšanai no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā;
4) emisiju samazināšanai transportā ar alternatīvo degvielu plašāku izmantošanu;
5) nodokļu sistēmas pilnveidošanai ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanu;
6) emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā;
7) gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrādei pašvaldībās;
8) gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgā.
Ko plāns paredz attiecībā uz apkures iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanu?
Šobrīd plānā iekļautais ierosinājums ir uztverams kā rekomendācijas pašvaldībām un VARAM neplāno līdz ar plāna apstiprināšanu aizliegt visu malkas krāšņu izmantošanu visā Latvijā.
Plānā iekļautie pasākumi attiecināmi tikai uz blīvi apdzīvotām teritorijām. Plānā noteiktas dažādas prasības atkarībā no teritorijas:
1) Rīgā ierosināts nākošo desmit gadu ilgā periodā pārskatīt jau spēkā esošās prasības un noteikt stingrākas prasības apkures iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanai konkrētās pilsētas zonās, kur jau šobrīd ir gaisa kvalitātes problēmas. Jāmotivē apkures iekārtu īpašniekus, kā arī rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšanu centralizētajai pieslēgties centralizētajai siltumapgādei vai, ja tas nav tehniski iespējams vai ekonomiski pamatots, jāveicina esošo apkures iekārtu nomaiņu pret videi draudzīgākām un efektīvākām iekārtām. Plāns paredz arī pakāpenisku atteikšanos no ogļu izmantošanas apkurei Rīgā.
2) Liepājā un Rēzeknē, jāveic izpēte un jāanalizē galvenie piesārņojuma avoti un jāizstrādā pasākumu plāns, kurā nepieciešamības gadījumā arī jāparedz jauni pasākumi apkures iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanai.
3) Nākamo desmit gadu laikā (līdz 2030. gadam) arī pārējām Latvijas Republikas pilsētām – Daugavpilij, Jelgavai, Jūrmalai, Ventspilij, Ogrei, Valmierai un Jēkabpilij jāizvērtē vai to teritorijās nebūtu arī jānosaka līdzīgas prasības, piemēram, nosakot, ka jaunajās apbūves teritorijās jāveicina pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei.
Lai motivētu iedzīvotājus veikt esošo iekārtu nomaiņu pret modernākām vai pieslēgties centralizētajai siltumapgādei un nodrošinātu sociāli taisnīgu pieeju, plāns paredz, ka šāda pasākuma veikšanai būtu jāparedz arī finansiālais atbalsts vai nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.
Ja Latvijā netiks veicināta centralizētās siltumapgādes izmantošana blīvi apdzīvotās teritorijās, kā arī veco, neefektīvo biomasu izmantojošo apkures iekārtu aizstāšana ar jaunākām un efektīvākām, prognozējams, ka esošās gaisa kvalitātes problēmas saglabāsies. Līdz ar to Latvija nespēs nodrošināt starptautisko saistību izpildi, kā arī tiek negatīvi ietekmēta iedzīvotāju veselība.
Vai apkures iekārtu izmantošanas aizliegums jau ir spēkā šobrīd?
Jā, jau vairākus gadus Rīgā saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr.167 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/280452-par-gaisa-piesarnojuma-teritorialo-zonejumu-un-siltumapgades-veida-izveli)" ir noteiktas zonas, kurās jau šobrīd ir aizliegts būvēt vai ierīkot jaunas stacionāras apkures iekārtas, kas izdala piesārņojošās vielas – NO2 un daļiņas PM10. Pieļaujama tikai centralizēta siltumapgāde apkurei vai autonomas siltumapgādes veids, kur netiek izmantots kurināmais.
Kā plānā piedāvātie pasākumi apkures iekārtu piesārņojuma samazināšanai var mani nākotnē ietekmēt? Kas man tagad būs jādara? Vai nevarēšu vairs kurināt savu malkas krāsni vai kamīnu un pirti?
Arī pēc plāna apstiprināšanas Ministru kabinetā var turpināt uzstādīto apkures iekārtu izmantošanu.
Plāns nosaka, ka līdz 2030. gadam blīvi apbūvētās teritorijās pašvaldības var noteikt papildus prasības gaisa kvalitātes uzlabošanai. Stingrākas prasības un ierobežojumi esošo iekārtu izmantošanā varētu skart Rīgu, kur jau šobrīd ir neatbilstoša gaisa kvalitāte un ierosināta pārkāpuma procedūra par ES tiesību aktu neizpildi. Savukārt pārējās blīvi apbūvētās teritorijās stingrākas prasības varētu attiekties uz jaunajām apbūves teritorijām. Turpmākās rīcības atkarīgas no pašvaldībām, pašvaldību un iedzīvotāju ieinteresētības šo problēmu risināšanā un atbalsta pasākumiem apkures iekārtu nomaiņai un pieslēgšanai centralizētajai siltumapgādei.
Kādu kaitējumu cilvēku veselībai rada mājsaimniecībās izmantotās apkures iekārtas?
Eksperti ir aprēķinājuši, ka mājsaimniecībās izmantotās krāsnis un citas individuālās apkures iekārtas, kur kā kurināmais tiek izmantota malka vai citi koksnes materiāli, kā arī ogles, rada sīkos putekļus (daļiņas PM2,5), kas ilgtermiņā rada būtisku kaitējumu cilvēku veselībai, samazinot dzīves ilgumu un jo īpaši apdraudot tieši jūtīgo iedzīvotāju daļu – bērnus, gados vecākus cilvēkus, grūtnieces un cilvēkus ar sirds vai plaušu slimībām. Apkures iekārtas ir galvenais daļiņu PM2,5 emisiju avots, kas kopumā Latvijā rada ap 50 % no kopējā piesārņojuma.
Arī benz(a)pirēna galvenais emisiju avots ir mājsaimniecībās izmantotās apkures iekārtas, ka rada pat 70 % no kopējā piesārņojuma. Benz(a)pirēns pieder pie kancerogēniem savienojumiem (izraisa ļaundabīgo audzēju veidošanos). Tas var izraisīt arī acu un elpceļu kairinājumu.
Zemāk attēlā redzami veiktie mērījumu dati, kas parāda, ka apkures periodā ir lielākas benz(a)pirēna un daļiņu PM2,5 koncentrācijas kā periodā, kad apkure nenotiek.
Arī Rīgā veiktais novērtējums parāda, ka mājsaimniecībā izmantotās apkures iekārtas ir būtisks daļiņu PM2,5 emisiju avots un rada ap 50 % no kopējām daļiņu emisijām. Informācija par apkures iekārtu radīto ietekmi dažādās Rīgas apkaimēs pieejama: https://mvd.riga.lv/uploads/videgaiss/gp1620/06_4.pielikums_PM10%20limeni_Nr.4641.pdf
(mājsaimniecībās izmantotās apkures iekārtas apzīmētas ar terminu "tīkla avoti").
Cik liels ir gaisa piesārņojums Latvijas pilsētās?
Kādi būtu efektīvākie veidi, kā samazināt smalko daļiņu un benz(a)pirēna piesārņojumu Rīgā?
Rīgas gaisa kvalitātes plāna izstrādes gaitā tika veikta modelēšana, kas parādīja, ka, ja Rīgā tiktu nomainītas apkures iekārtas, kas ir vecākas par 16 gadiem (attēlā – scenārijs Nr.4), tad gaisa kvalitāte uzlabotos:
Modelēšanas rezultātā par efektīvu arī atzīts pasākums, kas paredz centralizētās siltumapgādes pieslēgšanu objektos, kur to ļauj šobrīd izbūvētās siltumtrases (Attēlā – scenārijs Nr.5).
Avots: " Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam"
Kādēļ jāveic papildus pasākumi, ja biomasas izmantošana nerada CO2 emisijas?
Pēdējo gadu laikā visā Eiropā klimata un enerģētikas politikas rezultātā ir pieaugusi biomasas izmantošana. Lai arī biomasa ir atjaunojamais energoresurss un tiek uzskatīts par CO2 neitrālu kurināmo, kas nerada negatīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām, tās dedzināšanas rezultātā tomēr tiek radīta negatīva ietekme uz cilvēku veselību un rodas tādi gaisa piesārņotāji kā smalkās daļiņas un benz(a)pirēns, kas palielina gaisa piesārņojumu.
Biomasas sadedzināšanas rezultātā tiek izdalītas arī kvēpu emisijas, kas tiek uzskatīts par īslaicīgu klimata piesārņotāju un veicina klimata pārmaiņas, tādēļ samazinot apkures iekārtu radītos kvēpus, tiek kavētas arī klimata pārmaiņas.
Kā gaisa piesārņojumu ietekmē izvēlētā apkures iekārta?
Zemāk Orhūsas Universitātes veiktā pētījumā (skatīt pievienoto attēlu angļu valodā) konstatēts, ka lielākās emisijas rada veicas un neefektīvas apkures krāsnis un apkures katli. Pētījumā secināts, ka neefektīvas apkures iekārtas, kas izmanto koksni rada daudz lielākas emisijas kā viena lielā kravas automašīna bez filtra, kas atbilst EURO IV emisiju klasei.
Kā es varu samazināt savas apkures iekārtas radīto piesārņojumu? Kādu krāsni un kurināmo labāk izvēlēties, ja mana māja izvietota teritorijā, kur ir gaisa kvalitātes problēmas?
Radītais piesārņojums atkarīgs no izmantotā kurināmā, apkures iekārtas stāvokļa un iekārtas vecuma. Daļiņu emisijas palielinās, ja tiek izmantota zemas kvalitātes koksne, piemēram, mitra koksne, koksnes atgriezumi, kas satur dažādus piemaisījumus. Tāpat iedzīvotājiem nevajadzētu dedzināt atkritumus, tajā skaitā lapas, zarus, plastmasu, ar laku, krāsām, līmi apstrādātus koksnes atkritumus, jo arī tie rada gaisa piesārņojumu.
No biomasu izmantojošām iekārtām visefektīvākās ar 70-90 % efektivitāti tiek uzskatīti granulu apkures katli, kas rada zemākas emisijas kā tradicionālās apkures krāsnis.
Ļoti svarīgi arī izvēlēties ne tikai efektīvas iekārtas, bet arī atbilstošas jaudas iekārtu, kā arī tās regulāri un pareizi apkopt, kas ir svarīgi ne tikai no emisiju viedokļa, bet arī ugunsdrošības viedokļa.
Angļu valodā pieejama detalizēta informācija par gaisa piesārņojuma samazināšanu no biomasu izmantojošām apkures iekārtām pieejama ANO izstrādātajā dokumentā:
https://www.unece.org/fileadmin/DAM/env/documents/2019/AIR/WGSR/ECE_EB.AIR_WG.5_2019_4-1902864E.pdf
Kā ir paredzēts informēt Latvijas iedzīvotājus par to, kas tad viņiem īsti būtu jālieto un kas – ne?
Plānā arī iekļauts pasākums, kas paredz, ka turpmāk ministrijai būs jāinformē sabiedrība par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, par koksnes kurināmā dedzināšanas ietekmi uz veselību un vidi.
Kā gan VARAM zina cik daudz piesārņojuma ir no apkures iekārtām?
Latvijas kopējo emisiju aprēķiniem par mājsaimniecības sektoru tiek izmantoti Centrālās Statistikas pārvaldes dati par kurināmā patēriņu mājsaimniecībās, kā arī dati par apkures iekārtu vecumu un izmantoto kurināmo, kas balstās uz izlases kopas aptaujāšanu, kas tiek veikta reizi piecos gados. Tai pat laikā apsekoto mājsaimniecību skaits ir neliels, piemēram, Rīgā, kur tiek aptaujātas tikai ~ 4000 mājsaimniecības, kas nav pietiekams skaits, lai varētu pieņemt konkrētos saistošos noteikumus un lemt par kādiem papildus pasākumiem.
Rīgas gadījumā ir veikts detalizētāks novērtējums, kas pieejams "Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2016.-2020. gadam".
Dažādas Eiropas valstīs veiktie novērtējumi parāda, ka apkures iekārtas ir galvenais smalko daļiņu un benz(a)pirēna avots Eiropā un rada ap 50 % no visām PM2,5 emisijām un ir galvenais benz(a)pirēna avots. Līdz ar to ņemot vērā Latvijā esošo apkures sezonu un izmantotos kurināmā veidus pastāv liela varbūtība, ka apkures iekārtas dod būtisku ietekmi uz putekļu emisijām arī citās Latvijas pilsētās.
Kādēļ nepieciešams veikt apkures iekārtu uzskaiti pašvaldību līmenī? Kas būtu jādara pašvaldībām?
Rīgas, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības pienākums ir 2020. gada laikā nodrošināt gaisa kvalitātes rīcības programmu izstrādi un īstenot papildus pasākumus situācijas uzlabošanai. Programmas izstrādes ietvaros jāanalizē galvenie piesārņojuma avoti un jāparedz atbilstošas rīcības gaisa kvalitātes uzlabošanai. Lai šādu analīzi varētu veikt un attiecīgi tālāk plānot konkrētus pasākumus, būtu nepieciešams noskaidrot, kāda veida iekārtas tiek izmantotas.
VARAM ir gatava sniegt metodisko atbalstu un izstrādāt atbilstošas vadlīnijas, kā arī virzīt jautājumu par to, ka ir nepieciešams papildus finansējums mājsaimniecību apkures iekārtu nomaiņai. Turpmākās rīcības būs atkarīgas no pieejamā finansējuma.
Kāda ir situācija Latvijā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm?
Latvijā PM10 daļiņukoncentrācija ir tuvu vidējam ES rādītājam, savukārt PM10 augstākās vērtības Rīgā ir tādas pašas kā citās Eiropas problemātiskajās pilsētās. PM2,5 un benz(a)pirēns ir augstāks nekā vidēji ES (augstākas nekā Vācijā, Beļģijā, Spānijā, Anglijā u.c.). Zemāk sniegti Eiropas Vides aģentūras dati.
1. attēls. Daļiņu PM10 dienas augstākās vērtības 2016.gadā
2. attēls. Daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas ES dalībvalstīs 2016. gadā
3. attēls. Benz(a)pirēna koncentrācijas ES dalībvalstīs 2016.gadā
Avots: Eiropas Vides aģentūra. Gaisa kvalitātes pārskats. 2018. https://www.eea.europa.eu/publications/air-quality-in-europe-2018
Vai apkures iekārtu radītais piesārņojums tie regulēts arī citās valstīs?
Čehijā un Polijā apkures katlu ar zemu efektivitāti un noteiktu emisiju klasi jāaizstāj līdz 2022. gadam. Polijā, Krakovā nākotnē plānots aizliegt koksnes un ogļu izmantošanu apkurei. Polijā Malopolska reģionā no 2017.gada aizliegta tādu katlu izmantošana, kas ir neefektīvas un neatbilst emisiju standartiem. Aizliegts izmantot malku ar mitruma saturu virs 20 %.
Dānijā šo jomu kontrolē vietējās pašvaldības. Dānijā noteikts, ka, mainoties privātmājas īpašniekam, jāveic vecās krāsns nomaiņa.
Īrijā aizliegta ogļu izmantošana apkurē.
Vācijā noteiktās teritorijās noteikts kāda veida kurināmo drīkst izmantot, tai skaitā noteiktas prasības par pieļaujamo mitruma daudzumu koksnes kurināmajā. Apkures katliem noteiktas arī pieļaujamās emisiju robežvērtības. Regulāri tiek pārbaudītas visas iekārtas ar jaudu no 4 kW.
Dānijā, Čehijā, Polijā, Vācijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Beļģijā u.c. tiek finansiāli atbalstīta veco iekārtu aizstāšana ar videi draudzīgākām.
Lielbritānijā izveidotas "zemo emisiju zonas", kur koksnes kurināmā izmantošana atļauta tikai noteiktās iekārtās un koksnes kurināmajam jāatbilst noteiktām prasībām.
Itālijā atsevišķos reģionos aizliegta videi nedraudzīgo iekārtu izmantošana apkurē.
Lietuvā apkures sezonas laikā tiek kontrolētas vairāk nekā 1000 mājsaimniecību iekārtas un mazās katlu mājas. Īpašnieki tiek informēti par iespējām samazināt gaisa piesārņojumu.
Kur “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030 gadam” pieejams aplūkošanai un kādā stadijā tas ir?
Plāns izstrādāts sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām un pašvaldībām. Plāna sabiedriskā apspriešana norisinājās laikā no aprīļa līdz maijam. Šobrīd plāns ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un tas pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473903.