1974.gadā Helsinkos Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (zip. fails), sauktu par Helsinku konvenciju. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. 1992.gadā visas Baltijas jūras valstis un Eiropas Ekonomiskā Kopiena parakstīja jauno, papildināto konvenciju, kura stājās spēkā 2000.gada 17.janvārī. Latvijas Republika abas konvencijas parakstīja 1992.gadā, bet LR Saeima tās ratificēja 1994.gadā.
Konvencijas mērķis - samazināt, aizkavēt un novērst Baltijas jūras vides piesārņošanu, sekmēt Baltijas jūras vides atveseļošanu un tās ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanu. Konvencijas dalībvalstis apņēmušās veikt drošības pasākumus, ja būs pamats domāt, ka tieši vai netieši jūrasvidē nokļūstošās vielas vai enerģija var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, mazināt rekreatīvo vērtību vai traucēt citu likumīgu jūras izmantošanu, pat ja nav neapgāžamu pierādījumu cēloņsakarībai starp izmešiem un šīm parādībām. Tādēļ tās sekmēs videi labvēlīgāko pieeju un labāko pieejamo tehnoloģiju, kā arī principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.
Konvencijas mērķu īstenošanai nodibināta Baltijas jūras vides aizsardzības komisija - Helsinku Komisija (HELCOM), kuras dalībvalstis ir Dānija, Igaunija, Eiropas Ekonomiskā Kopiena, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Krievija, Polija un Zviedrija. Konvencijas mērķu īstenošanai tiek izstrādātas HELCOM rekomendācijas u.c. ieteikuma rakstura dokumenti,tai skaitā, rokasgrāmatas un vadlīnijas.
HELCOM Vadlīnijas izņemtās grunts izvietošanai jūrā.
Baltijas jūras valstu vides ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji 2007. gada 15. novembrī Polijas pilsētā Krakovā apstiprināja stratēģisku rīcības plānu, lai būtiski samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu un līdz 2021.gadam atjaunotu tās labu ekoloģisko stāvokli. Visaptverošā HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna mērķis ir atrisināt galvenās Baltijas jūras vides problēmas. Rīcības plāns ir modelis sadarbībai ar trešajām valstīm Eiropas Savienības jūras vides politikas īstenošanā un piemērs citiem jūru reģioniem Eiropā un pasaulē.
Kopsavilkums par Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu Latvijā (angļu valodā)
Vairāk informācijas Helsinku Komisijas mājas lapā.