Jā, Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 7. pants noteic, ka pašvaldības gadskārtējā budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam, sākot ar 2025. gadu.
Projektus drīkst iesniegt jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu (neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas), vai biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības. Savukārt par projektiem balsot varēs tikai tās 16 gadu vecumu sasniegušās fiziskās personas, kas ir deklarētas pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Līdzdalības budžeta ietvaros projektus iesniegt, kā arī balsot par tiem būs iespējams https://geolatvija.lv/ sadaļā “Līdzdalības budžets”. Sadaļa sniegs iespēju gan aplūkot iepriekšējos līdzdalības budžeta projektu ideju konkursos iesniegtos teritorijas attīstības projektus, gan iegūt informāciju un piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā.
Pašvaldībai ir tiesības vienoties ar citu personu par projekta ietvaros radītā objekta uzturēšanu. Objekta uzturēšana primāri gulstas uz pašvaldību, jo objekts ir radīts par pašvaldības budžeta līdzekļiem un pašvaldība ir tā īpašnieks. Tomēr pašvaldībai ir tiesības vienoties ar citu personu par projekta ietvaros radītā objekta uzturēšanu.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 60. panta trešās daļas 2. punktam projekts paredz ieguldījumu arī citai publiskai personai vai privātpersonai piederošā īpašumā, ja ir saņemts attiecīgā īpašnieka saskaņojums un ieguldījums nepieciešams, lai īstenotu pašvaldības autonomās funkcijas vai brīvprātīgās iniciatīvas. VARAM ieskatā Pašvaldību likums skaidri definē, kādā īpašumā var paredzēt ieguldījumu līdzdalības budžeta projekta ietvaros, un pašvaldība nevar noteikt ierobežojumus, kas pārsniedz Pašvaldību likuma 61. panta tvērumu. Turklāt, ja zemes īpašnieks saskaņo ieguldījumu veikšanu savā īpašumā, nav saskatāma nepieciešamība ierobežot potenciālo līdzdalības budžeta projektu īstenošanas vietu īpašnieku loku.
Jā, pašvaldība drīkst saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) paredzēt iespēju dalīt līdzdalības budžetu vairākos līmeņos, piemēram, mazie, vidējie un lielie projekti, taču līdzdalības budžeta informācijas sistēmas ietvaros sākotnēji nebūs iespējams automatizēti noteikt balsojumu katrā līmenī. Vienlaikus katrai pašvaldībai būs iespēja jebkurā brīdī lejupielādēt datus mašīnlasāmā formātā un apstrādāt tos ārpus līdzdalības budžeta informācijas sistēmas, t.sk. klasificēt projektus pēc dažādiem parametriem un atbilstoši nepieciešamībai, piemēram, projektu grupēšanai pēc izmēra (liels, vidējs, mazs projekts), teritoriālās piederības u.tml.
Pašvaldību likuma 59. panta trešā daļa nosaka, ka “līdzdalības budžetu iedala līdzdalības budžeta plānošanas vienībās (teritorijās), kuras nosaka pašvaldības attīstības programmā. Līdzdalības budžeta plānošanas vienība (teritorija) var būt visa pašvaldības administratīvā teritorija”. Līdz ar to līdzdalības budžeta plānošanas vienības (teritorijas) ir jānosaka pašvaldības attīstības programmā – pašreizējās situācijas aprakstā, vai arī investīciju plānā, kas ir attīstības programmas sastāvdaļa (viens no attīstības programmas pielikumiem); kā līdzdalības budžeta plānošanas vienību (teritoriju) var noteikt visu pašvaldības administratīvo teritoriju, vai arī sadalīt sīkākās plānošanas vienībās (teritorijās), piemēram, dalot pa pagastiem un pilsētām, pa apvienību pārvaldēm u.c.
Papildu pašvaldība līdzdalības budžeta plānošanas vienības (teritorijas) var norādīt arī savos saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā), lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, kādas līdzdalības budžeta plānošanas vienības (teritorijas) pašvaldība ir noteikusi.
Precīzas dokumentācijas nepieciešamība nav definēta, taču pašvaldībai jāpārliecinās, ka ir ņemts vērā šo projektu nākotnes uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamais finansējuma un darbību kopums. Pašvaldība var vērtēt, vai ieguldījums ir samērīgs ar turpmāko uzturēšanu, t.sk. nomas maksu, ja attiecināms, un objekta izmantošanu, tā nepieciešamību sabiedrībai.
Pašvaldību likuma 60. panta trešās daļas 3. punkts tostarp noteic, ka projekta rezultāts ir plaši pieejams iedzīvotājiem. Vai līdzdalības budžeta projekti būtu realizējami arī, piemēram, izglītības iestāžu teritorijās, kas, nodrošinot izglītības un ārpus izglītības nodarbības, ir slēgti pārējās sabiedrības lietošanai, taču pieejami pārējā laikā līdz naktij, kad teritorija tiek slēgta?
Teritorijas slēgšana nakts stundās ir ierasta prakse, kas šajā kontekstā nav uzskatāma par pieejamības ierobežošanu. Vienlaikus VARAM nožogotas skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu iekšējās teritorijas, kuru galvenā funkcija ir nodrošināt konkrētai mērķa grupai – izglītojamiem – infrastruktūru, min kā piemērus tiem objektiem, kas nav plaši pieejami iedzīvotājiem, ja teritorijā nevar iekļūt citas personas (bērni, kas nav konkrētās izglītības iestādes izglītojamie). Katrā gadījumā projekta pieejamība jāvērtē pēc būtības, attiecīgi, ja vismaz pusi no kopējā darbības laika objekts ir pieejams visai sabiedrībai, to var vērtēt kā plaši pieejamu. Savukārt, ja, piemēram, izglītības un ārpus izglītības nodarbības objektā tiek organizētas no atvēršanas brīža līdz plkst. 22.00, taču teritorija tiek slēgta plkst. 23.00, kā rezultātā citām personām infrastruktūra praktiski nav pieejama, tad šāda objekta pieejamība vērtējama kā ļoti ierobežota.
Jā, Pašvaldību likuma nosacījumi attiecas arī uz “mīkstajiem” projektiem (pasākumiem, apmācībām u.tml.). Šādu projektu gadījumā jāņem vērā, ka tiem nevajadzētu ierobežot dalības iespējas, lai nodrošinātu to plašu pieejamību iedzīvotājiem. Savukārt to ekonomisko pamatotību – uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamo finansējumu – vērtē līdzīgi kā infrastruktūras projektiem. Proti, ja projekts (pasākums) ilgs ilgāku laika periodu, tad izmaksu aprēķinā tiek iekļauta izmaksu summa par visu projekta ilgumu. Lai izvairītos no situācijas, kurā, piemēram, vienas dienas pasākums ir finansiāli ietilpīgāks par apjomīgiem infrastruktūras objektiem, pašvaldībai ir tiesības noteikt finansējuma ierobežojumus “mīkstajiem” projektiem saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā). Vienlaikus atgādinām, ka iedzīvotāji lemj par projekta “vērtību” ar savu balsojumu – ja liels balsotāju skaits balso par kāda pasākuma norisi līdzdalības budžeta projektu konkursa ietvaros, visticamāk, šis pasākums arī tiks plaši apmeklēts.
Publisko iepirkumu likumā “mīkstie” projekti nav definēti, attiecīgi var būt situācija, kurā nepieciešams piemērot Publisko iepirkumu likumā noteikto.
Kādā kārtībā veicami ieguldījumi līdzdalības budžeta ietvaros citai publiskai personai, vai privātpersonai piederošai īpašumā? Vai pašvaldība apsaimniekošanas līgumu var slēgt ar zemes īpašnieku? Vai pašvaldība var saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) noteikt, ka zemes gabals pēc projekta īstenošanas jāapsaimnieko citai personai?
Objekta uzturēšana (apsaimniekošana) primāri gulstas uz pašvaldību, jo objekts ir radīts par pašvaldības budžeta līdzekļiem un pašvaldība ir tā īpašnieks. Tomēr pašvaldībai ir tiesības vienoties ar citu personu par projekta ietvaros radītā objekta uzturēšanu (apsaimniekošanu). Līdzdalības budžeta ietvaros nav specifisku nosacījumu saskaņojuma un vienošanās veidam saistībā ar īpašumtiesībām, ieguldījumu veikšanu, objektu uzturēšanu vai laika periodu šo darbību veikšanai un vienošanās termiņu. Attiecīgi saskaņojuma, vienošanās formāta un nosacījumu izvēle ir pašvaldības kompetencē, izvērtējot katru konkrēto līdzdalības budžeta ietvaros īstenojamo projektu un tā rezultātu, un vienošanās slēdzama vispārējā kārtībā, līdzīgi kā citās situācijās, kur pašvaldībai ir nepieciešams vienoties ar citu personu par objektu uzturēšanu (piemēram, dažādu atbalsta un investīciju projektu ietvaros). Savukārt, runājot par nomas līgumu, tas var tikt slēgts starp zemes īpašnieku un pašvaldību par to, ka zeme tiek izmantota attiecīgajam pašvaldības būvniecības objektam. Vienlaikus tas nozīmē, ka pašvaldībai būtu jāmaksā zemes īpašniekam nomas maksa, kas attiecīgi ietekmēs pašvaldības ieguldījuma ekonomiskās pamatotības izvērtējumu (Pašvaldību likuma 60. panta trešās daļas 3. punkts). Alternatīva ir patapinājuma līgums, kas pieļauj zemes bezmaksas lietošanu.
Vienlaikus norādām, ka saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) pašvaldība var noteikt tikai tādu regulējumu, kas atbilst Pašvaldību likuma 61. pantā ietvertajam pilnvarojumam, kas nozīmē, ka attiecībā uz iepriekš minēto, tā var būt tikai atsevišķa vienošanās ar citu personu, ka tā apsaimnieko (uztur) objektu, nevis saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) uzlikts pienākums, kas neatbilstu Pašvaldību likumam.
Iesniedzējam ir jāiesniedz projekts atbilstoši Pašvaldību likumam un pašvaldības saistošajiem noteikumiem (līdzdalības budžeta nolikumam), t.sk. saskaņojums ar zemes īpašnieku, ja projektu paredzēts īstenot uz citas publiskas personas vai privātpersonas piederošā īpašuma. Saskaņojums var būt gan kā atsevišķs dokuments (iesniegums u.tml.), kurā saskaņotājs apliecina, ka piekrīt konkrētajai darbībai, gan kā saskaņojuma atzīme uz cita dokumenta (piemēram, projekta pieteikuma veidlapā). Pirmreizējais saskaņojums būtu nepieciešams jau iesniedzot projektu, lai pašvaldība vispār apsvērtu šo projektu kā reālu, proti, ka nekustamā īpašuma īpašnieks neiebilst, ka šāds projekts tiek realizēts, pretējā gadījumā nemaz nebūtu vērts šādu projektu apsvērt un dot uz balsojumu – ja nu īpašnieks nemaz nepiekrīt vai vispār nav informēts par attiecīgu projekta ideju. Savukārt projekta īstenošanas fāzē, kad pašvaldībai kā projekta īstenotājam nepieciešams veikt konkrētas darbības, iespējams, arī būs nepieciešams saņemt saskaņojumus noteiktos gadījumos, piemēram, būvniecības gadījumā. Pašvaldības uzdevums ir, balstoties uz izrietošajiem saskaņojumiem, nodrošināt visu nepieciešamo darbu veikšanu (sevišķi, būvniecības gadījumā) projekta realizācijas ietvaros.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. pants noteic, kas ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji. Tāpat ir iespējami specifiski gadījumi atbilstoši likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” vai citos normatīvajos aktos noteiktajam. Vienlaikus nekustamā īpašuma nodokļa apmērs var tikt atmaksāts īpašniekam, atkarībā no īpašnieka un pašvaldības vienošanās nosacījumiem. Ir iespēja vienoties par to, ka pašvaldība sedz nekustamā īpašuma nodokli (vai daļu no tā, ja projekta īstenošanai netiek izmantots viss personai piederošais zemes gabals). Būtiski ir ievērot arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto, kas sasaucas ar pašvaldības ieguldījuma ekonomiskās pamatotības izvērtējumu (Pašvaldību likuma 60. panta trešās daļas 3. punkts).
Ja runa ir par zemes izmantošanu, tad nomas vai cita veida līgums, kura ietvaros par šo vienojas, ir iespējamais risinājums. Tajā pašā laikā neviens līgums nevar garantēt to, ka zemes īpašnieks kādā brīdī nepārdomās, taču šādi gadījumi savlaicīgi jāparedz līgumā, nosakot kompensāciju vai citu risinājumu.
Nē, līdzdalības budžets ir paredzēts projektu ideju īstenošanai, un daļas no līdzdalības budžeta atvēlēšana organizēšanas procesa nodrošināšanai būtu pret Pašvaldību likuma 59. panta pirmajā daļā noteikto: “[..] Par līdzdalības budžeta izlietojumu lemj pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji.”
Jā, lai institūcijas noteikts tiesiskais regulējums būtu vispārsaistošs (attiecināms ne tikai uz pašu institūciju, tās darbiniekiem), tas ir jānosaka ārējā normatīvajā aktā, un vienīgais ārējais normatīvais akts, ko ir tiesīga izdot pašvaldība, ir saistošie noteikumi. Līdz ar to jau pirms Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 7. punktā noteiktā termiņa līdzdalības budžeta īstenošanas kārtībai, ja tā neattiecas vien uz pašas pašvaldības institūcijām, būtu jābūt noteiktai saistošajos noteikumos.
Nē, konkrēta projekta atbalstīšana nav lēmums par labu projekta autoram vai konkrētai privātpersonai, ja finansējumu iegulda pati pašvaldība. Salīdzinājumam, piemēram, lēmums par uzvarētāju kādā grantu konkursā būtu administratīvs akts, jo veidojas saistības starp projekta autoru un pašvaldību, kas piešķir finansējumu, taču līdzdalības budžeta gadījumā tas ir iekšējs lēmums. Tāpat projekta autoram nav subjektīvu tiesību prasīt viņa projekta uzvaru un īstenošanu – lēmumu faktiski pieņem balsotāji, komisija, kura darbojas atbilstoši līdzdalības budžeta nolikumam, kā arī būtiski ir visi iekšējie lēmumi projekta īstenošanas nodrošināšanai. Vienlaikus nevaram atbildēt uz jautājumu, vai visi lēmumi ir vai nav administratīvie akti, jo nav uzrādīta komisijas kompetence, kā arī visas iespējamās situācijas šobrīd nav identificējamas. Piemēram, ja ir standarta zemes nomas gadījums, tad lēmums par pašvaldības zemes iznomāšanu un nomas līguma slēgšanu būs administratīvs akts.
Jā. Dalījums līdzdalības budžeta plānošanas vienībās ir pašvaldības izvēle, un šīs plānošanas vienības var noteikt gan apkaimju vai mikrorajonu līmenī, gan pašvaldības speciālistam kartogrāfiski nosakot teritorijas bez īpašas piederības, piemēram, izdalot vienības atbilstoši iedzīvotāju blīvumam vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa iemaksātajām summām. Lai korekti noteiktu balsstiesīgās personas, ir nepieciešama pilnu īpašumu iekļaušana plānošanas vienībās.
Jā, neredzam šķēršļus šādām projekta darbībām. Piemēram, situācijā, kad projekta ideja ir vērsta uz teritorijas attīstības veicināšanu, grausta nojaukšana būtu atbalstāma. Jāņem vērā, ka pašvaldība līdzdalības budžeta nolikumā var noteikt nosacījumus (projektu atlases kritērijus), kam varētu neatbilst infrastruktūras demontāža vai nojaukšana.
Tas ir pašvaldības kompetences jautājums un ir atkarīgs no tā, cik atvērts ir vēlamais iesniegšanas process. Atbilstoši Pašvaldību likuma 61. panta 2. punktam pašvaldība saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) iekļauj arī projekta pieteikuma paraugu. Provizoriski izmaksu aprēķini būtu nepieciešami, lai pašvaldība varētu izvērtēt pašvaldības ieguldījuma ekonomisko pamatotību (Pašvaldību likuma 60. panta trešās daļas 3. punkts), kā arī aplēst, kādu finansējuma daļu no kopējā līdzdalības budžeta patērēs konkrētais projekts tā atbalstīšanas gadījumā. Vienlaikus līdzdalības budžeta informācijas sistēmā projekta iesniegšanas procesā ir nepieciešams nodrošināt vismaz vienu raksturojošu vizuālu elementu katrai projekta idejai, jo projekta pieteikumā tā ir plānota kā obligāta nepieciešamība. Lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem ir iespēja arī telpiski (kartē) redzēt projektus, par kuriem iespējams nobalsot, kā arī, katru no tiem atverot, primāri redzēt tā nosaukumu un vizuālo attēlu, kas raksturo projektu, līdzdalības budžeta informācijas sistēmā ir realizēts, ka, iesniedzot projektu, obligāti jānorāda arī atrašanās vieta kartē un projektu raksturojošs attēls. Piemēram, ja tas arī ir “mīkstais” projekts, kas paredz tautastērpu iegādi deju kolektīvam, tad kartē var atlikt ēku, kurā notiek kolektīva mēģinājumi un mājas koncerti, un izvēlēties kādu no attēliem, kurā redzams tautastērps vai kolektīvs uzstāšanā laikā.
Kādus ierobežojumus pašvaldības varēs noteikt projektu atlases kritērijos? Vai pašvaldības līdzdalības budžeta nolikumā varēs noteikt nosacījumus, kad iesniegtos projektus tālāk nevirza, piemēram, ņemot vērā idejas neatbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem?
Atbilstoši Pašvaldību likuma 61. panta 4. punktam pašvaldībai ir pienākums saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) noteikt projekta atlases kritērijus. Pašvaldība drīkst konkrētam līdzdalības budžeta projektu ideju konkursa ciklam noteikt arī tematiskus ierobežojumus, piemēram, vienu gadu paredzēt projekta iesniegumus tikai ar kultūru un sportu saistītas infrastruktūras vai pasākumu attīstībai, savukārt nākamajā gadā veicināt zaļo zonu un ar drošību saistītas infrastruktūras attīstību. Tāpat saprotams, ka ne visos īpašumos drīkstēs īstenot kādas aktivitātes (piemēram, to ierobežos aizsargjoslas, teritorijas atļautā izmantošana, u.c.), tādēļ pašvaldība šo var risināt caur saistošajiem noteikumiem (līdzdalības budžeta nolikumu), piemēram, atrunājot, ka teritorijās, kuras dome ir lēmusi atsavināt (vai plāno atsavināt), vai arī pašvaldība plāno izmantot pašvaldības vajadzībām, nevar iesniegt projektus. Papildu šeit saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) varētu noteikt, ja persona tomēr iesniedz pieteikumu teritorijā, ko plānots atsavināt vai izmantot pašvaldības vajadzībām, tad pašvaldība sazinās ar projekta iesniedzēju, lai apdomā citu projekta īstenošanas vietu, vai arī pašvaldība pati piedāvā citus īpašumus, kas ir pieejami un piemēroti attiecīgam projektam (ja tādi ir). Vienlaikus jāņem vērā līdzdalības budžeta mērķis – veicināt demokrātiskus procesus, iedzīvotāju līdzdalību, sadarbību ar pašvaldību. Tātad kritērijus nav vēlams veidot tā, lai iesniedzamo projektu klāsts būtu šaurs un pārāk ierobežojošs – tas pazeminās interesi un vēlmi piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā.
Nē. Par projekta nevirzīšanu uz balsošanu lems Pašvaldību likuma 61. panta 1. punktā minētā institūcija, atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem (līdzdalības budžeta nolikumam). Šī institūcija noteikti izdos aktu par lēmumu, kuri projekti tiek virzīti balsošanai vai īstenošanai. Pašvaldībai ir vēlams komunicēt ar projekta iesniedzējiem, skaidrojot noraidīšanas iemeslus, kas atspoguļotu labas pārvaldības principus. Salīdzinājumam, piemēram, lēmums par uzvarētāju kādā grantu konkursā būtu administratīvs akts, jo veidojas saistības starp projekta autoru un pašvaldību, kas piešķir finansējumu, taču līdzdalības budžeta gadījumā tas ir iekšējs lēmums. Tāpat projekta autoram nav subjektīvu tiesību prasīt viņa projekta uzvaru un īstenošanu – lēmumu faktiski pieņem balsotāji, komisija, kura darbojas atbilstoši līdzdalības budžeta nolikumam, kā arī būtiski ir visi iekšējie lēmumi projekta īstenošanas nodrošināšanai. Vienlaikus nevaram atbildēt uz jautājumu, vai visi lēmumi ir vai nav administratīvie akti, jo nav uzrādīta komisijas kompetence, kā arī visas iespējamās situācijas šobrīd nav identificējamas. Piemēram, ja ir standarta zemes nomas gadījums, tad lēmums par pašvaldības zemes iznomāšanu un nomas līguma slēgšanu būs administratīvs akts.
Ja attiecīgajā gadā netiek izlietots viss līdzdalības budžetam atvēlētais finansējums (piemēram, nav tik liels pieteikumu skaits, lai izmantotu visu finansējumu), vai neizmantotā summa obligāti ir jānovirza uz nākamo gadu, tādējādi nākamajā gadā summa kļūst vēl lielāka un potenciāli atkal varētu tikt neizmantota?
Neizlietotais līdzdalības budžeta finansējums attiecīgajā gadā nav obligāti jānovirza uz nākamo gadu, ja vien pašvaldība pati nevēlas šo finansējumu novirzīt līdzdalības budžetam konkursam.
Investīciju plāns ir saistīts ar budžetu, līdz ar to noteiktajā brīdī līdzdalības budžeta finansējums būs abos posmos, bet var būt tā, ka finansējums sākotnēji ir “iezīmēts” tikai investīciju plānā, ja šie procesi netiek virzīti vienlaicīgi. Vienlaikus, pieņemot nākamā gada budžetu, tajā ir jābūt iekļautam arī finansējumam līdzdalības budžeta konkursa organizēšanai.
Ņemot vērā, ka saskaņojumi vai vienošanās par citas personas īpašuma lietošanu, uzturēšanu u.tml. ir civiltiesiska vienošanās, risinājumi meklējami civiltiesiskā kārtībā (piemēram, atsavinot īpašumu, līgumā iekļaut nosacījumu par objekta publisko pieejamību, kā arī vienošanās starp pašvaldību un jauno īpašnieku). Vienlaikus vienmēr pastāv risks, ka kāda persona var mainīt savu viedokli vai nepildīt iepriekš dotos apsolījumus un uzņemtās saistības, līdz ar to pilnīga garantija, visticamāk, nebūs. Pašvaldībai un īpašuma īpašniekam būtiski jau savlaicīgi izvērtēt apstākļus un riskus, tai skaitā, vai netiek plānots īpašumu atsavināt, kā arī, cik ilgtspējīgs ir projekta ietvaros veidojamais objekts, t.i., cik ilgstošs varētu būt īpašuma faktiskais apgrūtinājums.
Pašvaldību likums nosaka, ka līdzdalības budžeta nolikums ir saistošie noteikumi, kuros nosaka līdzdalības budžeta izlietošanas kārtību, tostarp: 2) projekta pieteikuma paraugu. Līdz ar to projekta pieteikuma paraugam būtu jābūt saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā). Projekta pieteikuma paraugā galvenais ir pateikt, kāda informācija ir jānorāda projekta pieteikumā, t.i., pašvaldība var norādīt sadaļas, ko ietvers projekta pieteikuma paraugs – atbilstoši tam, ko paredzēs līdzdalības budžeta informācijas sistēma. Kā vēl viens variants – projekta pieteikuma paraugā ietvert ekrānšāviņus no līdzdalības budžeta informācijas sistēma publiskās daļas, kur būs pieejama projekta pieteikuma forma.
Pašvaldību likumā noteikts, ka līdzdalības budžeta idejas var pieteikt arī privātos zemes gabalos. Ja īpašums ir kopīpašums, kāda likuma norma attiecas uz saskaņošanu ar īpašnieku? Vai nepieciešamas 50%+1 balss, 75% vai 100% visu īpašnieku piekrišana? Vai tas mainās, ja viens no kopīpašniekiem ir pašvaldība, piemēram, zemesgabalā pie daudzdzīvokļu ēkas?
Šādā gadījumā būtu jāvadās pēc dzīvokļa īpašuma un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas vispārējā regulējuma, kas pamatā izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma – par to, kā tiek pieņemti dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi (vienlaikus norādām, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vispārējais regulējums ir Ekonomikas ministrijas kompetence).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība. Pirmsšķietami 17. pantā noteiktie gadījumi nevarētu attiekties uz saskaņojuma došanu kopīpašumā esoša zemesgabala izmantošanai, taču jāvērtē arī, vai lielāku balsu skaitu lēmuma pieņemšanai nav noteikusi pati kopība.
Attiecībā uz to, vai kaut kas mainās, ja viens no kopīpašniekiem ir pašvaldība – ministrijas ieskatā, nemainās, jo tam arī nav nozīmes citos jautājumos, kas attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, jo tie ir civiltiesiski jautājumi. Vienīgi, ja pašvaldībai mājā pieder vairāki dzīvokļi, tad jāņem vērā Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta otrā daļa – ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, balsojot viņam ir 50 procenti balsu no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm.
Tāpat jāņem vērā, ka saskaņojuma došanu dzīvokļu īpašnieku kopība var būt pilnvarojusi pārvaldniekam vai citai personai (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmās daļas otrais teikums) – ja tā, tad kopībai nebūtu jālemj par saskaņojuma došanu, bet tas būtu atkarīgs no pilnvarotās personas.
Savukārt citos gadījumos, kad projekts paredz ieguldījumu vairākām personām piederošā īpašumā, kur nav attiecināms daudzdzīvokļu dzīvojamo māju regulējums, piemērojami vispārējie Civillikuma nosacījumi attiecībā uz kopīpašumu.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 62. panta otro daļu projektu uzsāk triju mēnešu laikā pēc projektu konkursa rezultātu paziņošanas un īsteno divu gadu laikā, kas nozīmē, ka Pašvaldību likums nosaka divus termiņus:
- cik ilgā laikā ir jāuzsāk projekta īstenošana (3 mēneši no rezultātu paziņošanas);
- cik ilgā laikā ir jāīsteno projekts (2 gadu laikā no uzsākšanas).
Tātad atbilstoši Pašvaldību likumam – 2 gadus sāk skaitīt no brīža, kad uzsāk projektu, kas ir jāizdara ne vēlāk kā 3 mēnešus no rezultātu paziņošanas.
Ja Pašvaldību likuma 60. panta trešās daļas 2. punkta b) apakšpunkts ietver arī “mīkstās aktivitātes” (citu pašvaldības rīcību, kuras rezultātā tiek uzlabota pašvaldības autonomo funkciju vai brīvprātīgo iniciatīvu īstenošana), vai pašvaldība tās no saviem saistošajiem noteikumiem (līdzdalības budžeta nolikuma) drīkst izslēgt? Piemēram, saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) nosakot, ka līdzdalības budžeta konkurss neattiecas uz “mīksto aktivitāšu” projektiem, bet attiecas tikai uz teritorijas attīstību un labiekārtošanu?
Pašvaldību likuma 60. panta trešās daļas 2. punkta b) apakšpunkts paredz līdzdalības budžeta projekta izstrādi arī par “citu pašvaldības rīcību, kuras rezultātā tiek uzlabota pašvaldības autonomo funkciju vai brīvprātīgo iniciatīvu īstenošana” (“mīksto aktivitāšu” īstenošanu). Līdz ar to “mīksto aktivitāšu” izslēgšana no pašvaldības īstenojamiem līdzdalības budžeta projektiem, to paredzot saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā), nebūtu korekta, jo Pašvaldību likums pieļauj šāda veida projektu iesniegšanu un īstenošanu, un pašvaldība nevar noteikt ierobežojumus, kas pārsniedz Pašvaldību likuma 61. panta tvērumu.
Vienlaikus atbilstoši Pašvaldību likuma 61. panta 4. punktam pašvaldībai ir pienākums saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) noteikt projektu atlases kritērijus. Tādējādi pašvaldība drīkstētu, piemēram, konkrētam līdzdalības budžeta projektu ideju konkursa ciklam (gadam) noteikt gan tematiskus ierobežojumus (definēt konkrētas jomas), gan finansējuma ierobežojumus vienam projektam. Tomēr jāņem vērā arī līdzdalības budžeta mērķis – veicināt demokrātiskus procesus, iedzīvotāju līdzdalību, sadarbību ar pašvaldību. Tātad kritērijus nav vēlams veidot tā, lai iesniedzamo projektu klāsts būtu šaurs un pārāk ierobežojošs – tas pazeminās interesi un vēlmi piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā.