Jā, Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 7. pants noteic, ka pašvaldības gadskārtējā budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam, sākot ar 2025. gadu.
Projektus drīkst iesniegt jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu (neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas), vai biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības. Savukārt par projektiem balsot varēs tikai tās 16 gadu vecumu sasniegušās fiziskās personas, kas ir deklarētas pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Līdzdalības budžeta ietvaros projektus iesniegt, kā arī balsot par tiem būs iespējams https://geolatvija.lv/ sadaļā “Līdzdalības budžets”. Sadaļa sniegs iespēju gan aplūkot iepriekšējos līdzdalības budžeta projektu ideju konkursos iesniegtos teritorijas attīstības projektus, gan iegūt informāciju un piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā.
Pašvaldībai ir tiesības vienoties ar citu personu par projekta ietvaros radītā objekta uzturēšanu. Objekta uzturēšana primāri gulstas uz pašvaldību, jo objekts ir radīts par pašvaldības budžeta līdzekļiem un pašvaldība ir tā īpašnieks.
Atbilstoši Pašvaldību likuma 60. panta trešās daļas 2. punktam projekts paredz ieguldījumu arī citai publiskai personai vai privātpersonai piederošā īpašumā, ja ir saņemts attiecīgā īpašnieka saskaņojums un ieguldījums nepieciešams, lai īstenotu pašvaldības autonomās funkcijas vai brīvprātīgās iniciatīvas. VARAM ieskatā Pašvaldību likums skaidri definē, kādā īpašumā var paredzēt ieguldījumu līdzdalības budžeta projekta ietvaros, un pašvaldība nevar noteikt ierobežojumus, kas pārsniedz Pašvaldību likuma 61. panta tvērumu. Turklāt, ja zemes īpašnieks saskaņo ieguldījumu veikšanu savā īpašumā, nav saskatāma nepieciešamība ierobežot potenciālo līdzdalības budžeta projektu īstenošanas vietu īpašnieku loku.
Jā, pašvaldība drīkst saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) paredzēt iespēju dalīt līdzdalības budžetu vairākos līmeņos, piemēram, mazie, vidējie un lielie projekti, taču līdzdalības budžeta informācijas sistēmas ietvaros sākotnēji nebūs iespējams automatizēti noteikt balsojumu katrā līmenī. Vienlaikus katrai pašvaldībai būs iespēja jebkurā brīdī lejupielādēt datus mašīnlasāmā formātā un apstrādāt tos ārpus līdzdalības budžeta informācijas sistēmas, t.sk. klasificēt projektus pēc dažādiem parametriem un atbilstoši nepieciešamībai, piemēram, projektu grupēšanai pēc izmēra (liels, vidējs, mazs projekts), teritoriālās piederības u.tml.
Precīzas dokumentācijas nepieciešamība nav definēta, taču pašvaldībai jāpārliecinās, ka ir ņemts vērā šo projektu nākotnes uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamais finansējuma un darbību kopums. Pašvaldība var vērtēt, vai ieguldījums ir samērīgs ar turpmāko uzturēšanu, t.sk. nomas maksu, ja attiecināms, un objekta izmantošanu, tā nepieciešamību sabiedrībai.
Pašvaldību likuma 60. panta trešās daļas 3. punkts tostarp noteic, ka projekta rezultāts ir plaši pieejams iedzīvotājiem. Vai līdzdalības budžeta projekti būtu realizējami arī, piemēram, izglītības iestāžu teritorijās, kas, nodrošinot izglītības un ārpus izglītības nodarbības, ir slēgti pārējās sabiedrības lietošanai, taču pieejami pārējā laikā līdz naktij, kad teritorija tiek slēgta?
Teritorijas slēgšana nakts stundās ir ierasta prakse, kas šajā kontekstā nav uzskatāma par pieejamības ierobežošanu. Vienlaikus VARAM nožogotas skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu iekšējās teritorijas, kuru galvenā funkcija ir nodrošināt konkrētai mērķa grupai – izglītojamiem – infrastruktūru, min kā piemērus tiem objektiem, kas nav plaši pieejami iedzīvotājiem, ja teritorijā nevar iekļūt citas personas (bērni, kas nav konkrētās izglītības iestādes izglītojamie). Katrā gadījumā projekta pieejamība jāvērtē pēc būtības, attiecīgi, ja vismaz pusi no kopējā darbības laika objekts ir pieejams visai sabiedrībai, to var vērtēt kā plaši pieejamu. Savukārt, ja, piemēram, izglītības un ārpus izglītības nodarbības objektā tiek organizētas no atvēršanas brīža līdz plkst. 22.00, taču teritorija tiek slēgta plkst. 23.00, kā rezultātā citām personām infrastruktūra praktiski nav pieejama, tad šāda objekta pieejamība vērtējama kā ļoti ierobežota.
Jā, Pašvaldību likuma nosacījumi attiecas arī uz “mīkstajiem” projektiem (pasākumiem, apmācībām u.tml.). Šādu projektu gadījumā jāņem vērā, ka tiem nevajadzētu ierobežot dalības iespējas, lai nodrošinātu to plašu pieejamību iedzīvotājiem. Savukārt to ekonomisko pamatotību – uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamo finansējumu – vērtē līdzīgi kā infrastruktūras projektiem. Proti, ja projekts (pasākums) ilgs ilgāku laika periodu, tad izmaksu aprēķinā tiek iekļauta izmaksu summa par visu projekta ilgumu. Lai izvairītos no situācijas, kurā, piemēram, vienas dienas pasākums ir finansiāli ietilpīgāks par apjomīgiem infrastruktūras objektiem, pašvaldībai ir tiesības noteikt finansējuma ierobežojumus “mīkstajiem” projektiem saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā). Vienlaikus atgādinām, ka iedzīvotāji lemj par projekta “vērtību” ar savu balsojumu – ja liels balsotāju skaits balso par kāda pasākuma norisi līdzdalības budžeta projektu konkursa ietvaros, visticamāk, šis pasākums arī tiks plaši apmeklēts.
Publisko iepirkumu likumā “mīkstie” projekti nav definēti, attiecīgi var būt situācija, kurā nepieciešams piemērot Publisko iepirkumu likumā noteikto.
Kādā kārtībā veicami ieguldījumi līdzdalības budžeta ietvaros citai publiskai personai, vai privātpersonai piederošai īpašumā? Vai pašvaldība apsaimniekošanas līgumu var slēgt ar zemes īpašnieku? Vai pašvaldība var saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) noteikt, ka zemes gabals pēc projekta īstenošanas jāapsaimnieko citai personai?
Līdzdalības budžeta ietvaros nav specifisku nosacījumu saskaņojuma un vienošanās veidam saistībā ar īpašumtiesībām, ieguldījumu veikšanu, objektu uzturēšanu vai laika periodu šo darbību veikšanai un vienošanās termiņu. Attiecīgi saskaņojuma, vienošanās formāta un nosacījumu izvēle ir pašvaldības kompetencē, izvērtējot katru konkrēto līdzdalības budžeta ietvaros īstenojamo projektu un tā rezultātu, un vienošanās slēdzama vispārējā kārtībā, līdzīgi kā citās situācijās, kur pašvaldībai ir nepieciešams vienoties ar citu personu par objektu uzturēšanu (piemēram, dažādu atbalsta un investīciju projektu ietvaros). Pēc būtības saskaņojums nav tas pats, kas nomas līgums. Saskaņojums var izpausties gan kā atsevišķs dokuments (iesniegums u.tml.), kurā saskaņotājs apliecina, ka piekrīt konkrētajai darbībai, gan kā saskaņojuma atzīme uz cita dokumenta (piemēram, projekta pieteikuma veidlapā). Savukārt par nomas līgumu runājot, līgums var tikt slēgts starp zemes īpašnieku un pašvaldību par to, ka zeme tiek izmantota attiecīgajam pašvaldības būvniecības objektam. Vienlaikus tas nozīmē, ka pašvaldībai būtu jāmaksā zemes īpašniekam nomas maksa. Alternatīva ir patapinājuma līgums, kas pieļauj zemes bezmaksas lietošanu. Saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) pašvaldība var noteikt tikai tādu regulējumu, kas atbilst Pašvaldību likuma 61. pantā ietvertajam pilnvarojumam.
Iesniedzējam ir jāiesniedz projekts atbilstoši Pašvaldību likumam un pašvaldības saistošajiem noteikumiem (līdzdalības budžeta nolikumam). Pirmreizējais saskaņojums būtu nepieciešams jau iesniedzot projektu, lai pašvaldība vispār apsvērtu šo projektu kā reālu, proti, ka nekustamā īpašuma īpašnieks neiebilst, ka šāds projekts tiek realizēts, pretējā gadījumā nemaz nebūtu vērts šādu projektu apsvērt un dot uz balsojumu – ja nu īpašnieks beigās nemaz nepiekrīt vai vispār nav informēts par tādu ideju. Savukārt projekta īstenošanas fāzē, kad pašvaldībai kā projekta īstenotājam nepieciešams veikt konkrētas darbības, iespējams, arī būs nepieciešams saņemt saskaņojumus noteiktos gadījumos, piemēram, būvniecības gadījumā. Pašvaldības uzdevums ir, balstoties uz izrietošajiem saskaņojumiem, nodrošināt visu nepieciešamo darbu veikšanu (sevišķi, būvniecības gadījumā) projekta realizācijas ietvaros.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. pants noteic, kas ir nekustāmā īpašuma nodokļa maksātāji. Tāpat ir iespējami specifiski gadījumi, atbilstoši likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” vai citos normatīvajos aktos noteiktajam. Vienlaikus nekustāmā īpašuma nodokļa apmērs var tikt atmaksāts īpašniekam, atkarībā no vienošanās. Ir iespēja vienoties par to, ka pašvaldība sedz nekustāmā īpašuma nodokli (vai daļu no tā, ja projekta īstenošanai netiek izmantots viss personai piederošais zemes gabals) ar nosacījumu, ka projektam jābūt vērtīgam, lai nekustāmā īpašuma nodokļa maksājumam būtu izšķiroša nozīme, jo, ja zemes īpašnieks piekrīt zemes izmantošanai un vēl pats vēlas teritoriju attīstīt, tad nekustāmā īpašuma nodokļa apmaksa varētu tikt turpināta no īpašnieka resursiem, taču tas ir atkarīgs no niansēm būvniecības gadījumā, kad ir jādibina apbūves tiesības. Savukārt nomas gadījumā var tikt iekļauta arī nekustāmā īpašuma nodokļa maksas daļa. Būtiski ir ievērot arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto.
Ja runa ir par zemes izmantošanu, tad nomas vai cita veida līgums, kura ietvaros par šo vienojas, ir iespējamais risinājums. Tajā pašā laikā skaidrs, ka neviens līgums nevar garantēt to, ka zemes īpašnieks kādā brīdī pārdomā, taču šādi gadījumi savlaicīgi jāparedz līgumā, nosakot kompensāciju vai citu risinājumu.
Nē, līdzdalības budžets ir paredzēts projektu ideju īstenošanai, un daļas no līdzdalības budžeta atvēlēšana organizēšanas procesa nodrošināšanai būtu pret Pašvaldību likuma 59. panta pirmajā daļā noteikto: “[..] Par līdzdalības budžeta izlietojumu lemj pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji.”
Jā, lai institūcijas noteikts tiesiskais regulējums būtu vispārsaistošs (attiecināms ne tikai uz pašu institūciju, tās darbiniekiem), tas ir jānosaka ārējā normatīvajā aktā, un vienīgais ārējais normatīvais akts, ko ir tiesīga izdot pašvaldība, ir saistošie noteikumi. Līdz ar to jau pirms Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 7. punktā noteiktā termiņa līdzdalības budžeta īstenošanas kārtībai, ja tā neattiecas vien uz pašas pašvaldības institūcijām, būtu jābūt noteiktai saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā).
Nē, konkrēta projekta atbalstīšana nav lēmums par labu projekta autoram vai konkrētai privātpersonai, ja finansējumu iegulda pati pašvaldība. Salīdzinājumam, piemēram, lēmums par uzvarētāju kādā grantu konkursā būtu administratīvs akts, jo veidojas saistības starp projekta autoru un pašvaldību, kas piešķir finansējumu, taču līdzdalības budžeta gadījumā tas ir iekšējs lēmums. Tāpat projekta autoram nav subjektīvu tiesību prasīt viņa projekta uzvaru un īstenošanu – lēmumu faktiski pieņem balsotāji, komisija, kura darbojas atbilstoši līdzdalības budžeta nolikumam, kā arī būtiski ir visi iekšējie lēmumi projekta īstenošanas nodrošināšanai. Vienlaikus nevaram atbildēt uz jautājumu, vai visi lēmumi ir vai nav administratīvie akti, jo nav uzrādīta komisijas kompetence, kā arī visas iespējamās situācijas šobrīd nav identificējamas. Piemēram, ja ir standarta zemes nomas gadījums, tad lēmums par pašvaldības zemes iznomāšanu un nomas līguma slēgšanu būs administratīvs akts.
Jā. Dalījums līdzdalības budžeta plānošanas vienībās ir pašvaldības izvēle, un šīs plānošanas vienības var noteikt gan apkaimju vai mikrorajonu līmenī, gan pašvaldības speciālistam kartogrāfiski nosakot teritorijas bez īpašas piederības, piemēram, izdalot vienības atbilstoši iedzīvotāju blīvumam vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa iemaksātajām summām. Lai korekti noteiktu balsstiesīgās personas, ir nepieciešama pilnu īpašumu iekļaušana plānošanas vienībās.
Jā, neredzam šķēršļus šādām projekta darbībām. Piemēram, situācijā, kad projekta ideja ir vērsta uz teritorijas attīstības veicināšanu, grausta nojaukšana būtu atbalstāma. Jāņem vērā, ka pašvaldība līdzdalības budžeta nolikumā var noteikt nosacījumus, kas varētu neatbilst infrastruktūras demontāžai vai nojaukšanai.
Tas ir pašvaldības kompetences jautājums, un ir atkarīgs no tā, cik atvērts ir vēlamais iesniegšanas process. Atbilstoši Pašvaldību likuma 61. panta 2. punktam pašvaldība saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) iekļauj arī projekta pieteikuma paraugu. Vienlaikus līdzdalības budžeta informācijas sistēmā projekta iesniegšanas procesā ir nepieciešams nodrošināt vismaz vienu raksturojošu vizuālu elementu katrai projekta idejai, jo projekta pieteikumā tā ir plānota kā obligāta nepieciešamība. Lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem ir iespēja arī telpiski (kartē) redzēt projektus, par kuriem iespējams nobalsot, kā arī, katru no tiem atverot, primāri redzēt tā nosaukumu un vizuālo attēlu, kas raksturo projektu, līdzdalības budžeta informācijas sistēmā ir realizēts, ka, iesniedzot projektu, obligāti jānorāda arī atrašanās vieta kartē un projektu raksturojošs attēls. Piemēram, ja tas arī ir “mīkstais” projekts, kas paredz tautastērpu iegādi deju kolektīvam, tad kartē var atlikt ēku, kurā notiek kolektīva mēģinājumi un mājas koncerti, un izvēlēties kādu no attēliem, kurā redzams kolektīvs uzstāšanā laikā.
Kādus ierobežojumus pašvaldības varēs noteikt projektu atlases kritērijos? Vai pašvaldības līdzdalības budžeta nolikumā varēs noteikt nosacījumus, kad iesniegtos projektus tālāk nevirza, piemēram, ņemot vērā idejas neatbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem?
Atbilstoši Pašvaldību likuma 61. panta 4. punktam pašvaldībai ir pienākums saistošajos noteikumos (līdzdalības budžeta nolikumā) noteikt projekta atlases kritērijus. Pašvaldība drīkst konkrētam līdzdalības budžeta projektu ideju konkursa ciklam noteikt arī tematiskus ierobežojumus, piemēram, vienu gadu paredzēt projekta iesniegumus tikai ar kultūru un sportu saistītas infrastruktūras vai pasākumu attīstībai, savukārt nākamajā gadā veicināt zaļo zonu un ar drošību saistītas infrastruktūras attīstību. Vienlaikus jāņem vērā līdzdalības budžeta mērķis – veicināt demokrātiskus procesus, iedzīvotāju līdzdalību, sadarbību ar pašvaldību. Tātad kritērijus nav vēlams veidot tā, lai iesniedzamo projektu klāsts būtu šaurs un pārāk ierobežojošs – tas pazeminās interesi un vēlmi piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā.
Nē. Par projekta nevirzīšanu uz balsošanu lems Pašvaldību likuma 61. panta 1. punktā minētā institūcija, atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem (līdzdalības budžeta nolikumam). Šī institūcija noteikti izdos aktu par lēmumu, kuri projekti tiek virzīti balsošanai vai īstenošanai. Pašvaldībai ir vēlams komunicēt ar projekta iesniedzējiem, skaidrojot noraidīšanas iemeslus, kas atspoguļotu labas pārvaldības principus.