Pilnvērtīgu un visaptverošu pakalpojumu pārvaldību īsteno, veicot atbilstošas aktivitātes katrā no pakalpojumu pārvaldības posmiem

Ieguvumi, ja ir apzināti pakalpojumu pārvaldības posmi un pakalpojumi tiek pārvaldīti visos posmos:

  1. Ir iespējams pakalpojumu pārvaldību īstenot visaptveroši – "no sākuma līdz beigām", nodrošinot gan rezultativitāti, gan efektivitāti – ir iespējams plānot un īstenot visiem posmiem atbilstošās aktivitātes un pilnvērtīgi veikt aktivitātēm atbilstošos uzdevumus
  2. Ir iespējams kontrolēt katras aktivitātes īstenošanas gaitu un rezultātus, kā arī nodrošināt aktivitāšu efektīvu savstarpējo mijiedarbību
  3. Ir iespējams plānot un nodrošinot katra posma aktivitātēm atbilstošo pārvaldības dalībnieku (lomu) iesaisti
  4. Ir iespējams savlaicīgi plānot katra posma aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo nodrošinājumu (spējas un resursus) un finansējumu

Apdraudējumi, ja nav apzināti pakalpojumu pārvaldības posmi un pakalpojumi netiek pārvaldīti visos posmos:

  1. Var tikt izlaistas atsevišķas pārvaldībai nepieciešamās aktivitātes un tām atbilstošie pārvaldības uzdevumi, kas var negatīvi ietekmēt gan pakalpojumu saņēmēju vajadzību apmierināšanu – rezultativitāti, gan pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas efektivitāti
  2. Var netikt ieplānots un nodrošināts (nepietikt) nepieciešamais finansējums visos posmos veicamajām aktivitātēm un nepieciešamajam nodrošinājumam

Pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanas sasniedzamais rezultāts:

  • pakalpojumu pārvaldība tiek īstenota visaptveroši – visos pakalpojumu pārvaldības posmos

Sasniedzamā rezultāta novērtējums:

  • visi pakalpojumu pārvaldības dalībnieki īsteno pakalpojumu pārvaldību visos pakalpojumu pārvaldības posmos, un tiek veiktas visas pakalpojumu pārvaldības posmiem atbilstošās aktivitātes

Valstī kopējā sasniedzamā attīstības pakāpe:

  1. Atbildīgie – atbildīgie ir noteikti, tie darbojas pilnvērtīgi un tie dara vairāk par tikai šobrīd nepieciešamo:
  • atbildīgie ir kompetenti un izdara visu šobrīd nepieciešamo
  • atbildīgie aktīvi izrāda iniciatīvu un "saimnieka attieksmi"
  1. Dokumentēšana – pakalpojumu pārvaldības posmiem atbilstošās aktivitātes ir apzinātas un aprakstītas ļoti labi, un apraksti ir vienotas pakalpojumu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa:
  • aktivitāšu aprakstus var pielietot, un ir viss nepieciešamais, lai tos varētu pielietot rezultatīvi un efektīvi
  • aktivitāšu apraksti ir vienotas, strukturētas pakalpojumu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa, kas atvieglo pakalpojumu pārvaldību kopumā
  1. Atbilstība vajadzībām – pakalpojumu pārvaldības posmu aktivitātes pilnībā atbilst vajadzībām un dod papildu ieguvumus:
  • aktivitātes pilnībā apmierina pakalpojumu pārvaldības vajadzības
  • aktivitāšu īstenošana palīdz un veicina pakalpojumu pārvaldības attīstību – pakalpojumu pārvaldības pilnveidi
  1. Praktisks pielietojums – pakalpojumu pārvaldības posmu aktivitātes tiek īstenotas visaptveroši:
  • aktivitātes tiek īstenotas, apzinoties pielietojuma jēgu un ieguvumus
  • aktivitātes tiek īstenotas atbilstoši paredzētajam nolūkam un vajadzībām
  • aktivitātes tiek īstenotas regulāri un pilnā apmērā
  • bez aktivitāšu īstenošanas nav iespējams iztikt, tā ir dabiska ("organiska") ikdienas nepieciešamība – vienotas pakalpojumu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa
  1. Attīstība un pilnveide – pakalpojumu pārvaldības posmu aktivitāšu attīstība un pilnveide notiek pārvaldīti un pēc būtības pilnvērtīgi:
  • plāni ir ļoti labi – ir viss nepieciešamais, tie ir labi saprotami, tos ir ērti lietot un izmainīt
  • darbības un pasākumi tiek veikti atbilstoši plāniem – pilnā apjomā un atbilstoši vajadzībām
  • darbības un pasākumi tiek veikti koordinēti, rezultatīvi un efektīvi
  • tiek veiktas arī papildus darbības un pasākumi, operatīvi reaģējot uz apkārtējām izmaiņām un vajadzībām

Pakalpojumu pārvaldība sastāv no pakalpojumu pārvaldības posmiem
Katrā pakalpojumu pārvaldības posmā tiek īstenotas posmam atbilstošas aktivitātes (gan specifiskas – īstenojamas konkrētā pārvaldības līmenī un posmā, gan vispārējas – īstenojamas visos pārvaldības līmeņos un posmos)

Aktivitātes īsteno, veicot tām atbilstošus pakalpojumu pārvaldības uzdevumus un, pildot katram pakalpojumu pārvaldības dalībniekam (lomai) atbilstošus pakalpojumu pārvaldības pienākumus

Pakalpojumu pārvaldības aktivitātes ir jāveic visos pakalpojumu pārvaldības līmeņos un posmos

Politikas līmenī pakalpojumu pārvaldības posmu aktivitātes var tikt īstenotas:

  • pēctecīgi un cikliski
  • jauktā secībā – var notikt atgriešanās uz kādu no iepriekšējā posma aktivitātēm

Pamatdarbības un nodrošinājuma līmenī pakalpojumu pārvaldības posmu aktivitātes var tikt īstenotas:

  • pēctecīgi
  • jauktā secībā – kāda pārvaldības posma aktivitāte var tikt izlaista, vai arī var notikt atgriešanās uz kādu no iepriekšējā posma aktivitātēm

Katrā no pakalpojumu pārvaldības līmeņiem un posmiem:

  • ir jānodrošina nemitīga pilnveide
  • ir jānodrošina atbilstošo pārvaldības dalībnieku iesaiste
  • ir jānodrošina procesa, rezultāta un efektivitātes kontrole (it īpaši svarīgi tas ir īstenojot aktivitātes jauktā secībā)
  • ir jāplāno un jānodrošina pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamais finansējums

 

Lai pilnvērtīgi īstenotu pakalpojumu pārvaldību, ir jāveic visi pakalpojumu pārvaldības uzdevumi

Pakalpojumu pārvaldības uzdevumi ir attiecināmi uz visiem pakalpojumiem

Ir pieļaujama un lietderīga atšķirīga pieeja pakalpojumu pārvaldības uzdevumu veikšanai, nosakot atšķirīgas pakalpojumu pārvaldības pakāpes ("dziļumu") atšķirīgiem pakalpojumiem:

  • "Pamata pakāpe" – ir attiecināma uz visiem iestādes pakalpojumiem, kam ir zema prioritāte, un:
    • pieļauj visu pakalpojumu pārvaldības galveno uzdevumu veikšanu samazinātā apjomā (iestādes noteiktā un pakalpojumam atbilstošā "samērīgā dziļumā")
  • "Paaugstināta pakāpe" –  ir attiecināma uz visiem iestādes pakalpojumiem, kam ir vidēja vai augsta prioritāte, un:
    • nosaka visu pakalpojumu pārvaldības galveno uzdevumu veikšanu pilnā apjomā (iestādes noteiktā un pakalpojumam atbilstošā "maksimālā dziļumā")
    • pieļauj pakalpojumu pārvaldības papildu uzdevumu veikšanu, atbilstoši konkrētas iestādes vajadzībām un specifikai (pakalpojumu pārvaldības papildu uzdevumus var noteikt iestādes iekšējā normatīvajā regulējumā)

Pakalpojumu prioritāte:

  1. Augsta prioritāte:
  • pakalpojumi, kas ir saistīti ar valsts kritisko infrastruktūru
  • pakalpojumi, kas tieši ir saistīti ar:
    • valsts drošību
    • sabiedriskās kārtības uzturēšanu
    • cilvēku dzīvības apdraudējuma novēršanu
    • dažādu avārijas dienestu darbību
    • valsts starptautisku pienākumu pildīšanu
  1. Vidēja prioritāte:
  • pakalpojumi, kas nav ar Augstu prioritāti, bet:
    • ir paredzēti lielam skaitam pakalpojumu saņēmēju valsts mērogā
    • ir koplietošanas pakalpojumi
    • ir iestādes "galvenie pakalpojumi"
  1. Zema prioritāte:
  • pakalpojumi, kas nav ar Augstu vai Vidēju prioritāti (pārējie pakalpojumi)

"Galvenais pakalpojums" ir pakalpojums:

  • kas ir par pamatu iestādes pastāvēšanai (iestādes pamatfunkciju īstenošanai)
  • kas ir īpaši svarīgs pakalpojumu saņēmējiem
  • kam ir liela ietekme uz valsts, atsevišķas nozares vai pašvaldības mērķu sasniegšanu