Publicēts: 21.12.2022.

Kas notiek turpmāk uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu? MK Nr.919 atsaucās uz spēkā esošo likuma 78 pantu, bet jaunajā Pašvaldības likumā par šo tēmu nekā nav. Vai  turpmāk "pirmpirkums " netiks sniegts pašvaldībai?

Jā, Pašvaldību likums vairs neparedz pašvaldības pirmpirkuma tiesības, līdz ar to 2023. gada 1. janvārī spēku zaudēs arī Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 919 “Noteikumi par vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību un termiņiem”. Šis jautājums tika plaši diskutēts gan likumprojekta izstrādes gaitā, gan izskatīšanā Saeimas atbildīgajā komisijā. Jautājuma iniciatore bija Tieslietu ministrija, kas bija apkopojusi informāciju saistībā ar pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu, secinot, ka absolūtā vairākumā gadījumu pirmpirkums netiek izmantots, tādējādi radot administratīvu slogu gan darījuma dalībniekiem, gan pašai pašvaldībai.

Gadījumā, ja pašvaldībai konkrēts nekustamais īpašums ir nepieciešams tās funkciju izpildes nodrošināšanai, ir piemērojama Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktā kārtība. Saskaņā ar šī likuma 2. un 4. pantu nekustamo īpašumu atsavina valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām notiek, vienojoties par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu vai atsavinot to piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata. Minētajā likumā noteiktais nekustamā īpašuma atsavināšanas mērķis atbilst Pašvaldību likumā noteiktajai pašvaldību kompetencei, kā arī atsavināšanas likumā paredzēts skaidrs un detalizēts nekustamā īpašuma atsavināšanas process.

Vai pašvaldību bāriņtiesu dalība, piemēram, Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācijā, turpmāk vairs nebūs pieļaujama?

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 79. panta trešo daļu dome var lemt par pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā, kuras dalībnieki ir ne tikai pašvaldības (79. panta pirmā daļa), ja pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā paredz starptautiskie normatīvie akti, likums vai Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības dalība ir nepieciešama sabiedrības virzītas vietējās attīstības īstenošanai. Biedrībā, kura neatbilst nevienam no minētajiem kritērijiem, pašvaldība nebūs tiesīga atrasties biedra statusā. Kā nosaka Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 10. punkts, pašvaldības līdz 2023. gada 30. jūnijam likvidē to izveidotās biedrības un nodibinājumus, kas neatbilst šā likuma 79. pantā noteiktajam, vai izbeidz savu dalību šādās biedrībās un nodibinājumos.

Vai pārvaldes obligāti jāveido kā iestādes, jeb tās var būt Centrālās administrācijas struktūrvienības?

Pašvaldību likums neparedz, ka pagasta, pilsētas vai teritoriālā iedalījuma vienību apvienības pārvaldes ir jāizveido kā iestādes, un arī ievērojot 23. pantā noteikto pārvalžu kompetenci, nav konstatējama nepieciešamība katru pārvaldi veidot kā iestādi. Līdz ar to pārvaldes var būt citas iestādes struktūrvienības.

Lūgums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavot pašvaldības nolikuma paraugnolikumu atbilstoši Pašvaldības likuma regulējumam un nodrošināt visām pašvaldībām pieejamību šādam paraugnolikumam VARAM mājas lapā.

Ministrija neplāno izstrādāt pašvaldības nolikuma paraugnolikumu, ņemot vērā pašvaldības nolikuma individuālo raksturu atkarībā no pašvaldības domes izvēlētās pārvaldības kārtības, tai skaitā institucionālās sistēmas. Ministrijas oficiālajā tīmekļvietnē ir pieejams metodiskais materiāls, kurā citastarp uzskaitītas arī tās Pašvaldību likuma normas, kas norāda uz pašvaldības nolikuma saturu (skatīt: https://www.varam.gov.lv/lv/pasvaldibu-likums).

Vai attiecībā uz pašvaldības nolikumu, kas izdots pamatojoties uz likuma 'Par pašvaldībām"24.panta pamata neattiecas Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6.punkts?

Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punkts attiecas uz visiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” normās ietvertu pilnvarojumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka attiecīgi saistošie noteikumi ir piemērojami tikai, ciktāl tie nav pretrunā ar Pašvaldību likumu, proti, nav piemērojams tāds saistošo noteikumu regulējums, kas neatbilst Pašvaldību likumam.