Kohēzijas fonds, 2000-2006
Īss Kohēzijas fonda apraksts
Kohēzijas fonds ir viens no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) reģionālās politikas finanšu instrumentiem, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības.
Kohēzijas fonds izveidots ar Eiropas Padomes regulu Nr. 1164/94 ar grozījumiem Nr. 1264/1999 un Nr. 1164/94.
Kohēzijas fonds ir izveidots, lai finansētu liela mēroga infrastruktūras attīstības pasākumus (projektus) vides aizsardzības un transporta jomā. Fonds sniedz finansiālu ieguldījumu projektiem, lai sasniegtu ES noteiktos mērķus vides un transporta jomās, īstenotu ES politikas un sasniegtu direktīvās noteiktās prasības.
Kohēzijas fonds pēc saviem mērķiem, principiem un finanšu instrumentu procedūrām ir līdzīgs ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumentam (ISPA). Turklāt pēc Latvijas iestāšanās ES, projektu finansējums, ko Latvija saņēma no ISPA saskaņā ar apstiprinātajiem projektiem, kļuva par Kohēzijas fonda finansējumu, un visi ISPA projekti tiek administrēti Kohēzijas fonda ietvaros. Salīdzinot ar ISPA, Kohēzijas fonda gadījumā palielinās pieejamā finansējuma apmērs un paplašinās iespējamo projektu loks.
Kohēzijas fonda līdzekļi pieejami tām dalībvalstīm, kuru nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90% no ES vidējā rādītāja. Projektu kopējām izmaksām (izņemot tehniskās palīdzības pasākumiem) ir jābūt vismaz 10 milj. eiro.
Atbilstoši Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likuma 6. panta 2. daļas 1. apakšpunktam, Vides ministrija nodrošina starpniekinstitūcijas funkciju īstenošanu no Kohēzijas fonda finansētajiem vides aizsardzības nozares infrastruktūras projektiem.
Saskaņā ar Vides ministrijas 2007.gada 22.februāra rīkojumu Nr.103 Valsts sekretāra vietnieks, Investīciju departamenta direktors ir atbildīgs par starpniekinstitūcijas funkciju īstenošanas nodrošināšanu Vides ministrijā.
Starpniekinstitūcijas funkcijas pilda Investīciju departaments, Projektu sagatavošanas departaments un Projektu ieviešanas departaments, sadarbojoties ar pārējām Vides ministrijas struktūrvienībām. Departamentu pienākumi un atbildības ir noteiktas to reglamentos.
ISPA Latvijā kopš 2004. gada 1. maija vairs neeksistē, to aizstāj Kohēzijas fonds.
ISPA
ISPA, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) strukturālās politikas pirmsiestāšanās finansu instruments, sākot ar 2000.gadu sniedza palīdzību kandidātvalstīm ar nolūku veicināt sagatavošanos dalībai ES ekonomiskās un sociālās kohēzijas jomā vides un transporta nozarēs. ISPA bija arī līdzeklis, kas palīdzēja sagatavoties un iegūt pieredzi, lai spētu atbilstoši izmantot ES finansiālā atbalsta instrumentus pēc iestāšanās Savienībā.
ISPA bija domāts palīdzības sniegšanai visām kandidātvalstīm, lai tās varētu sasniegt ES vides standartu līmeni. Tas nozīmē atbilstību ES likumdošanai vides jomā: vides kvalitātes saglabāšanas un aizsardzības uzlabošanu, cilvēku veselības aizsardzību, kā arī saprātīgu un racionālu dabas resursu izmantošanu. Ir jāievēro arī vairāki principi: piesardzības, profilakses un kaitējuma novēršanas princips, novēršot tā cēloņus, kā arī princips “piesārņotājs maksā”.
ISPA palīdzība bija koncentrēta uz jomām, kur nepieciešamas lielas investīcijas, kā arī uz smagākajām vides problēmām, piemēram: gaisa piesārņojums, cieto atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu attīrīšana, dzeramā ūdens apgāde.
Informāciju par Kohēzijas fondu skatiet:
