Orhusas Konvencijas VI zinojuma informacijas tabula

Orhūsas konvencijas pants 

Ziņošanas prasības

 Latvijas piektais ziņojums

Informācija sestajam ziņojumam

3. pants

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Uzskaitiet likumdošanas, normatīvos un citus pasākumus, kas ievieš vispārīgos noteikumus 3. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, septītajā un astotajā daļā.

Izskaidrojiet, kā šīs daļas ir ieviestas. Īpaši, aprakstiet:

Ministrija, Valsts kanceleja, AM, ĀM, EM, IEM, IZM, SM, TM, VM, ZM

1. Lai izveidotu un uzturētu skaidru, atklātu un saskaņotu struktūru šīs konvencijas noteikumu īstenošanai, katra Puse veic vajadzīgos pasākumus likumdošanas un valsts pārvaldes jomā un citus pasākumus, tostarp tādus, kuru mērķis ir nodrošināt tādu noteikumu savstarpējo saderību, ar kuriem īsteno šīs konvencijas noteikumus par informāciju, sabiedrības dalību un iespēju griezties tiesu iestādēs, kā arī atbilstošus piespiedu izpildes pasākumus.

2. Katra Puse cenšas nodrošināt to, ka amatpersonas un iestādes palīdz un sniedz norādījumus sabiedrībai, lai ļautu tai piekļūt informācijai, plašāk piedalīties lēmumu pieņemšanā un griezties [vērsties] tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.

Attiecībā uz otro daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka amatpersonas un iestādes palīdz un sniedz nepieciešamās norādes;

Latvijas Republikas Satversmes Satversmes (turpmāk – Satversme) 8. nodaļā nostiprinātas cilvēktiesības, t.sk. vienlīdzības, taisnīgas tiesas un vārda brīvības tiesības (kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus), tiesības piedalīties valsts darbībā (šeit un turpmāk ar valsts iestādēm apzīmētas arī pašvaldības iestādes), tiesības vērsties valsts iestādēs ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības.

Saskaņā ar Satversmes 115. pantu valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Minētā norma valstij uzliek pienākumu nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, savukārt indivīdam piešķir tiesības iegūt vides informāciju un līdzdarboties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā.

Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma (turpmāk – VAL) 10. panta trešās daļas 3. apakšpunktu iestāde norīko atbildīgo amatpersonu, kuras pienākums ir sniegt vides informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, formulējot, kā arī, ja nepieciešams, precizējot pieprasījumu.

Informācijas atklātības likumā aprakstīti informācijas sniegšanas nosacījumi.

Informācijas pieejamību valsts pārvaldes iestādēs nosaka arī Administratīvā procesa (turpmāk – APL), kas attiecināms uz publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu. APL 54. panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja no privātpersonas saņemts informācijas pieprasījums sakarā ar kādu administratīvo procesu, iestādes pienākums ir sniegt attiecīgu informāciju, kas ir tās rīcībā (izņēmums – ja informācija saskaņā ar likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju). Savukārt APL 56. panta piektā daļa un 98. pants noteic iestādes pienākumu sniegt iesniedzējam nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai.

Tāpat kā citu, arī vides institūciju pieņemtie administratīvie akti var tikt apstrīdēti un pārsūdzēti APL noteiktajā kārtībā. Apstrīdēšanas kārtība tiek norādīta ikvienā administratīvajā aktā.

Ir nodrošināta valsts iestādēs esošās ģeotelpiskās informācijas pieejamība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvu 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

Sabiedrībai pieejams vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls www.latvija.lv. Portāla mērķis ir nodrošināt sabiedrībai pieeju Latvijas valsts institūciju interneta resursiem un centralizētu piekļuvi dažādu institūciju sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem. Portālā pieejamo e-pakalpojumu skaits ar katru gadu pieaug. Atsevišķā portāla sadaļā ir nodalīti ar vides aizsardzību saistīti e-pakalpojumi.

Valsts institūciju tīmekļa vietnēs ir iespēja uzdot jautājumus, uz kuriem jāsniedz atbildes normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

Iestādēs pastāv struktūrvienības vai amatpersonas, kuras ir atbildīgas par saziņas ar sabiedrību nodrošināšanu.

VAL 10. pantā nostiprināti pamatprincipi, kas veicina sabiedrības procesuālo tiesību īstenošanu, tai skaitā labas pārvaldības princips.

2013. gada jūnijā tika uzsāktas Ministru kabineta (turpmāk – MK) sēžu pārraides tiešsaistē, tā paplašinot sabiedrības iespējas sekot lēmumu pieņemšanas procesam.

2013. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi MK 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, kas paredz ikvienam interesentam tiesības iepazīties ar tiesību aktu projektiem agrīnā dokumenta izstrādes stadijā – vismaz 14 dienas pirms to iesniegšanas starpinstitūciju saskaņošanai.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – Ministrija) sagatavotie normatīvo aktu projekti divas nedēļas pirms to izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē (t.i., pirms starpinstitūciju apspriešanas uzsākšanas), tiek ievietoti Ministrijas tīmekļa vietnē sabiedriskai apspriešanai. Informācija par konkrēta normatīvā akta projekta virzību tiek pastāvīgi atjaunota, t.sk. publiskojot aktuālo normatīvā akta projekta versiju, tādējādi likumdošanas procesa gaitā sniedzot iespēju sabiedrībai izteikt viedokli par konkrēto projektu.

3. Katra Puse veicina sabiedrības izglītību vides jomā un padziļina sabiedrības zināšanas par vides problēmām, jo īpaši par to, kā rast pieeju informācijai, piedalīties lēmumu pieņemšanā un griezties [vērsties] tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.

Attiecībā uz trešo daļu, veiktos pasākumus, lai veicinātu izglītību un vides apziņu;

Latvijas vides aizsardzības fonds (turpmāk – Fonds) katru gadu finansē vides izglītības un informācijas projektus. Finansējums Fondam tiek paredzēts valsts budžetā, un tā līdzekļus pastarpināti veido ieņēmumi no dabas resursu nodokļa, ko maksā uzņēmumi par piesārņojošu darbību un dabas resursu izmantošanu.

Fonda konsultatīvā padome, kuras sastāvā darbojas nevalstiskās organizācijas (turpmāk – NVO) un ar vides izglītības un vides zinātnes attīstību saistītu institūciju deleģēti pārstāvji ar padomdevēja tiesībām piedalās lēmumu pieņemšanā par finansējuma piešķiršanu. Finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā, t.sk. NVO projektiem.

2011.-2013. gadā piešķirtais finansējums:

projektu vadlīnijā „Vides izglītība un audzināšana”:

• 2011. gadā 5 projektiem piešķirts finansējums LVL 86 220 / EUR 122 680 apmērā;
• 2012.gadā 3 projektiem piešķirts finansējums LVL 57 282 / EUR 81 504 apmērā;

projektu vadlīnijā „Plašsaziņas līdzekļu darbība un izdevējdarbība vides izglītības un audzināšanas jomā”:

·         2011. gadā 4 projektiem piešķirts finansējums LVL 55 000/EUR 78 257apmērā;

• 2012. gadā 6 projektiem piešķirts finansējums LVL 55 000/EUR 78 257 apmērā;

projektu vadlīnijā „Atbildīgs dzīvesveids” 2013. gadā 29 projektiem piešķirts finansējums LVL 121 483/EUR 172 854 apmērā.

Vides izglītības un vides apziņas veicināšana notiek arī ar: informatīviem t.sk. elektroniskiem izdevumiem, konferencēm, tematiskiem pasākumiem, izstādēm, konkursiem, ekskursijām, lekcijām skolās un praktiskām nodarbībām Latvijas Dabas muzejā, Nacionālajā botāniskajā dārzā, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un citur;

brīvprātīgo darbu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un talkām, kurās piedalās arī bērni un jaunieši, kā arī sabiedriskām akcijām, piemēram, ikgadējo sabiedrisko akciju „Dzīvais ūdens” nārstojošo zivju aizsardzībai;

Vides izglītības fonda programmām, piemēram, „Izzini mežu”, „Jaunie vides reportieri”, Zilo karogu un Zaļo karogu jeb ekoskolu programmu;

sabiedrības informēšanas pasākumiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to dabas izziņas piedāvājumu;

normatīvā regulējuma un dažādu vides aizsardzības jautājumu skaidrošanu plašsaziņas līdzekļos, piemēram žurnālā „Vides Vēstis”, TV raidījumā „Vides fakti”, radio raidījumā „Zināmais nezināmajā” un „Noasa šķirsts”.

Kā nozīmīgākos Fonda finansētos projektus ar ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrības vides apziņas veicināšanā var minēt Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Attīstības programmas biroja Latvijā īstenotos projektus „Dabas koncertzāle”, Latvijas Tirgotāju asociācijas projekts „Videi draudzīgas komercdarbības veicināšana Latvijā”, attīstot un popularizējot nomināciju „Videi draudzīgs tirgotājs”, kā arī Olimpiešu kustības aizsāktā ikgadējā Vislatvijas akcija „Lielā talka” .

Sabiedrības vides apziņu veicinošie pasākumi tiek īstenoti arī atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas sistēmas ietvaros. Viens no nosacījumiem, lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa maksāšanas, ir uzņēmēja pienākums īstenot sabiedrības iesaistīšanas un informēšanas pasākumus par videi kaitīgo preču un izlietotā iepakojuma savākšanas, šķirošanas un atbilstošas pārstrādes nepieciešamību.

Vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrolē iesaistās gan biedrības, gan arī sabiedriskie vides inspektori, kas ir Valsts vides dienesta (turpmāk arī – VVD) pilnvarotas personas.

Saskaņā ar VVD un biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija” 2010. gada novembrī parakstīto līdzdarbības līgumu biedrība „Latvijas Makšķernieku asociācija” rīko seminārus sabiedriskajiem vides inspektoriem, sniedzot teorētiskas un praktiskas mācības zvejas kontroles jomā. 

Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju parakstīts „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības protokols.

Regulāri tiek pilnveidota izglītības sistēma, t.sk. pedagogu profesionālā pilnveide un izglītības programmas, mūžizglītības sistēma un uzlabota mācību vide.

VAL noteikts, ka mācību priekšmetā vai kursā “Vides izglītība” jāiekļauj vides un ilgtspējīgas attīstības izglītības jautājumi.

Atbilstoši MK 2013. gada 21. maija noteikumiem Nr. 281 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” vides un ilgtspējīgas attīstības jautājumi ir iekļauti vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartos, piemēram, Bioloģija, Fizika, Ķīmija, Dabaszinības, Ģeogrāfija, u.c.

Augstākās izglītības jomā tiek nodrošināta budžeta vietu skaita palielināšana prioritārajās nozarēs, tostarp dabaszinātnes, inženierzinātnes, vides zinātnes nozarē. Tā rezultātā pēdējo gadu laikā ir palielinājies studējošo īpatsvars dabaszinātnēs, matemātikā un inženierzinātnēs (2009. gadā – 18 %, 2012. gadā – 21 % no kopējā studējošo skaita).

Vides un ilgtspējīgas attīstības jautājumi ir iekļauti pedagogu profesionālās pilnveides programmās.

Nodibinājums „Latvijas Tiesnešu mācību centrs” nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku tālākizglītību. Tas izstrādā mācību programmas, nosaka mācību prioritātes, ņemot vērā dažādus apstākļus, tostarp noteiktas tēmas aktualitāti, pretrunīgo tiesu praksi attiecīgajos jautājumos u.c. Tāpat nodibinājums nodrošina nepieciešamo tiesnešu apmācību vides jautājumos. 2012. gada mācību programmā bija iekļauta semināra tēma tiesnešiem par būvniecības jauno regulējumu un tiesas kontroli pār strīdiem saistībā ar teritoriālajiem plānojumiem administratīvajā tiesā. 2013. gada mācību programmā iekļauts seminārs par aktuālo Eiropas Savienības Tiesas praksi. Ievērojot vides jautājumu aktualitāti, minētā mācību seminārā tika skatītas lietas, kurās interpretēti ietekmes uz vidi novērtējuma tiesību akti.

Patlaban Latvijā darbojas vairāk nekā 80 jauniešu organizācijas, kas aktīvi iesaistās nacionālās politikas veidošanā un sabiedriskajā darbā, pārstāvot jauniešus. Piemēram, organizācija „Jaunatnes vīzija”, biedrība „Pēdas”, „Radi vidi pats”, „Homo ecos” u.c., kurām prioritārās darbības jomas ir vides izglītības popularizēšana un informācijas sniegšana par vides ilgtspējības nozīmīgumu.

4. Katra Puse atbilstoši atzīst un atbalsta apvienības, organizācijas vai grupas, kas veicina vides aizsardzību, un nodrošina savas valsts tiesību sistēmas atbilstību šim pienākumam.

Attiecībā uz ceturto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstošu atzinību un atbalstu asociācijām, organizācijām un grupām, kas veicina vides aizsardzību;

Sabiedrībai, kas veicina vides aizsardzību, piešķirtas plašas tiesības uz vides informāciju, līdzdalību un tiesisko aizstāvību, neizvirzot kritērijus, kādiem būtu jāatbilst NVO. Ņemot vērā minēto, Latvijā nav ieviesta un nav nepieciešama atsevišķa NVO atzīšanas procedūra.

Latvijas Republikā NVO darbību nosaka, cita starpā, Biedrību un nodibinājumu likums. Minētais likums regulē arī NVO reģistrāciju.

Ziņas par biedrībām un nodibinājumiem ieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā (turpmāk — reģistrs). Ieraksts reģistrā tiek izdarīts uz pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu reģistra iestādes amatpersona pieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Tādā pašā termiņā reģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

Fonds ir galvenais vietējais sabiedrības, t.sk. NVO finansēšanas un atbalsta mehānisms vides aizsardzībā. No Fonda līdzekļiem piešķirts finansējums dažādu projektu īstenošanai vides aizsardzības jomā:

2008. gadā: 116 NVO īstenotie projekti par LVL 1 044 969/EUR 1 492 812;

2009. gadā: 39 NVO īstenotie projekti par LVL 435 645/EUR 622 350;

2010. gadā: 8 NVO īstenotie projekti par LVL 125 951/ EUR 179 930.

Ministrija piedalās un atbalsta ikgadējo Latvijas Vides nevalstisko organizāciju un profesionālo asociāciju forumu.

Lai veicinātu valsts institūciju un sabiedrības sadarbību, izveidota Fonda konsultatīvā padome, kurā darbojas 20 NVO ievēlēti pārstāvji, NVO pārstāvētas, piemēram, arī Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, Lauksaimniecības un vides aizsardzības, Meža konsultatīvajās, Upju baseinu apsaimniekošanas un Radiācijas drošības padomēs, kā arī Bioloģiskā drošuma koordinācijas centrā.

Ar atsevišķu vienošanos valsts pārvaldes iestādēm, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) VI nodaļu, noteiktus valsts pārvaldes uzdevumus kopā ar to realizācijai nepieciešamo finansējumu ir tiesības nodot NVO. Tādā veidā veicinot arī attiecīgo organizāciju darbību. Piemēram, dabas parku „Engures ezers” apsaimnieko NVO.

NVO tiek iesaistītas dabas aizsardzības plānu izstrādē, politikas dokumentu un normatīvo aktu izstrādes darba grupās.

7. Katra Puse veicina šīs konvencijas principu piemērošanu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā starptautiskā līmenī un vides jautājumu risināšanā starptautiskajās organizācijās.

Attiecībā uz septīto daļu, veiktos pasākumus, lai veicinātu Konvencijas principus starptautiski, tai skaitā:

i) ministrijas un starpministriju līmenī veiktos pasākumus, lai koordinētu amatpersonu, kuras iesaistītas citos attiecīgos starptautiskos forumos, informēšanu par 3. panta septīto daļu un Alma-Atas Vadlīnijām, norādot, vai attiecīgie pasākumi turpinās;

ii) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu pieeju informācijai nacionālajā līmenī par starptautiskajiem forumiem, ieskaitot stadiju, kurā pieeja informācijai tika nodrošināta;

iii) veiktos pasākumus, lai veicinātu un padarītu iespējamu sabiedrības līdzdalību nacionālājā līmenī starptautiskajos forumos (piemēram, nevalstisko organizāciju pārstāvju uzaicināšana piedalīties dalībvalasts delegācijas sastāvā starptautiskās sarunās par vides jautājumiem vai nevalstisko organizāciju iesaistīšana dalībvalsts oficiālās nostājas sagatavošanā šādām sarunām), ieskaitot stadiju, kurā tika nodrošināta pieeja informācijai;

iv) veiktos pasākumus, lai veicinātu Konvencijas principu piemērošanu citu starptautisko forumu procedūrās;

v) veiktos pasākumus, lai veicinātu Konvencijas principu piemērošanu citu starptautisko forumu darba programmās, projektos, lēmumos un citās būtiskās izpausmēs.

Latvija seko līdzi Orhūsas Konvencijas (turpmāk – Konvencija) ekspertu grupas „Līdzdalība starptautiskos pasākumos” darbam.

Ministrijas atbildīgie darbinieki informēti par Konvencijas Alma-Atas vadlīnijām un aicināti informācijas pieejamības, līdzdalības un tiesiskuma principus izmantot arī citu starptautisku konvenciju īstenošanā.

Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta atbilstoši MK 2009. gada 2. marta noteikumu Nr. 96 „Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos” 7. punktam un MK 2010. gada 3. augusta noteikumu Nr. 707 „Noteikumi par dokumentu izstrādāšanu valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, to saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību” 12. punktam. Minētās normas noteic, ka atbildīgā iestāde nodrošina Latvijas oficiālā viedokļa izstrādi, aktualizāciju un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām iestādēm, iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām un sociālo partneru organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem.

Lai gan vides NVO pārstāvji reti tiek iesaistīti dalībvalsts delegācijas sastāvā starptautiskajās sarunās par vides jautājumiem, vides NVO ir iespēja izteikt viedokli par Latvijas nacionālajām pozīcijām. Vides NVO pārstāvji ir tikuši iesaistīti, piemēram, ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām COP14 un COP15 sanāksmēs.

Izstrādājot Ministrijas ikgadējo darba plānu, Fonda konsultatīvā padome tiek informēta par plānotajām aktivitātēm, tai skaitā starptautiskā līmenī. Fonda konsultatīvajai padomei ir iespēja izteikt priekšlikumus.

8. Katra Puse nodrošina, lai personas, kas īsteno savas tiesības atbilstoši šīs konvencijas noteikumiem, par šādu iesaistīšanos nekādi netiktu sodītas, vajātas vai iespaidotas. Šis noteikums neierobežo valstu tiesu kompetenci lemt par tiesāšanās izdevumu segšanu.

Attiecībā uz astoto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kas izmanto savas tiesības Konvencijas ietvaros, netiek sodītas, vajātas vai iespaidotas.

Princips, ka par tiesisku darbību nevienu nevar sodīt, nostiprināts Satversmes 1. pantā. Savukārt Konvencijā paredzētās tiesības ir nostiprinātas valsts normatīvajos aktos, t.sk. Satversmes 92. un 115. pantā.

Ir tieši noteikts, ka pret personu, kura izmantojusi savas tiesības vēršoties administratīvajā tiesā, nevar vērst zaudējumu piedziņu civilprocesa kārtībā. (VAL 9. panta piektā daļa un APL 4. panta ceturtā daļa).

9. Atbilstoši šīs konvencijas attiecīgajiem noteikumiem sabiedrībai ir pieeja informācijai, iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un iespēja griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem bez diskriminācijas atkarībā no pilsonības, tautības vai dzīves vietas, bet – attiecībā uz juridiskām personām - bez diskriminācijas atkarībā no juridiskās adreses vai faktiskās darbības vietas.

Aprakstiet jebkādus šķēršļus, kas radušies kādas iepriekš minētās 3. panta daļas ieviešanā.

Fonda konsultatīvās padomes ieskatā šķērslis ir fakts, ka netika ņemts vērā priekšlikumus valsts pārvaldes iestāžu darba efektivitātes kāpināšanai (priekšlikums centralizēt atļauju sagatavošanu, lai nodrošinātu attiecīgo jomu speciālistu līdzdalību). Priekšlikums tika izvērtēts, tomēr saglabāts princips, ka atļaujas sagatavošana notiek pēc iespējas tuvāk attiecīgajai ieinteresētajai sabiedrībai, piemēram, VVD reģionālajā vides pārvaldē.

Vides resora iestāžu īstenotās sabiedrības informēšanas kampaņas par dažādiem vides aizsardzības jautājumiem 2009.-2010. gadā ir samazinājušās. Situācija finansējuma piesaistes sabiedrības izglītošanai un vides izglītībai, kā arī valsts atbalsta vides izpratnes paaugstināšanas jomā 2009.-2010. gadā ir pasliktinājusies. Minētais izskaidrojams ar ierobežotajiem valsts budžeta resursiem.

Sniedziet papildu informāciju par praktisko Konvencijas 3. panta vispārīgo noteikumu piemērošanu.

Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 12. pantu MK ir atbildīgs par starptautiskajos līgumos paredzēto saistību izpildi. Gadījumā, ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas normatīvos aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Visi starptautiskie līgumi un to tulkojumi latviešu valodā tiek publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Īstenojot dažādus projektus, sagatavoti pētījumi un publikācijas par sabiedrības tiesībām un tieslietu sistēmas pilnveidošanu.

Latvija organizēja Konvencijas Trešo Pušu sanāksmi, kas notika Rīgā 2008. gada jūnijā. Sanāksmes rīkošana un norise veicināja dziļāku sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu izpratni par Konvencijas mērķiem un to īstenošanu.

Saeima 2010. gada 10. jūnijā apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (turpmāk – Latvija 2030). Viens no tās stratēģiskajiem principiem ir sabiedrības līdzdalība, tai skaitā vides jomā.

2008. gadā Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk – VPVB) īstenojis projektu „Orhūsas Konvencijas darbības nodrošinājums Latvijā”, lai sabiedrībai nodrošinātu pilnvērtīgu informāciju par veiktajiem ietekmes uz vidi novērtējumiem un, lai Latvija tiktu pilnvērtīgi pārstāvēta starptautiskajos ietekmes uz vidi novērtējumos un sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs.

Norādiet attiecīgās tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir:

www.vidm.gov.lv; www.mk.gov.lv; www.zinisavastiesibas.lv; www.vitila.gov.lv; www.lvafa.gov.lv; www.tm.gov.lv; www.reclatvija.lv; www.daba.gov.lv; www.lhei.lv; www.latvija.lv; www.eps.gov.lv; www.adazinatura.lv; www.mod.gov.lv; www.apa.lv; www.muzizglitiba.lv; www.jaunatneslietas.lv; www.vamoic.gov.lv; www.dabasmuzejs.gov.lv; www.vvd.gov.lv; gudrasgalvas.lv.

4. pants

PIEEJA VIDES INFORMĀCIJAI

Uzskaitiet likumdošanas, normatīvos un citus pasākumus, kas ievieš 4. pantā minētos nosacījumus par pieeju vides informācijai.

Izskaidrojiet, kā katra 4. panta daļa ir ieviesta. Aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu. Arī, un detalizēti, aprakstiet:

Jēdziens „vides informācija” skaidrots VAL 1. panta 19.  punktā.

VPIL 1. pants noteic termina „publiska persona” skaidrojumu, savukārt VAL 10. pants noteic, uz kādām valsts iestādēm attiecas prasības par vides informācijas pieejamības nodrošināšanu.

VAL 6. pantā skaidrots jēdziens „sabiedrība”. Šajā skaidrojumā nav ietverti diskriminējoši ierobežojumi (skatīt arī VAL 5. pantu).

Informācijas atklātības likuma 10. panta pirmā daļa noteic prasību sniegt jebkuram vispārpieejamo informāciju, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību. Likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Informācijas atklātības likums noteic vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

Ar 2008. gada 1. janvāri stājies spēkā Iesniegumu likums. Tā mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Likums noteic kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata iesniegumu un atbild uz to.

2009. gadā dibinātās Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – LVĢMC) dibināšanas mērķis, cita starpā, ir nodrošināt vides informācijas apkopošanu, uzkrāšanu un sniegšanu sabiedrībai un valsts un pašvaldību institūcijām. LVĢMC attiecīgos uzdevumus veic, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, ar kuru Ministrija deleģē LVĢMC noteiktus valsts pārvaldes uzdevumus.

Ministrija, EM, IZM, TM, SAM, VM, ZM

1. Katra Puse nodrošina to, ka, atbildot uz lūgumu sniegt vides informāciju, valsts iestādes – ievērojot turpmākos šā panta punktus un attiecīgās valsts tiesību aktus - sabiedrībai dara pieejamu lūgto informāciju, tostarp – pēc atbilstoša lūguma un saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu – to dokumentu kopijas, kuros ir attiecīgā informācija, neatkarīgi no tā, vai tajos ir arī cita informācija:

(a) attiecībā uz pirmo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

VAL 10. pants paredz, vides informācijas turētājiem nodrošināt sabiedrībai to rīcībā esošo un tiem pieejamo vides informāciju.

Informācijas atklātības likuma 11. panta otrā daļa noteic reģistrēt, visus informācijas rakstveida pieprasījumus. Atbilstoši vispārējām lietvedības prasībām tiek reģistrētas arī sniegtās atbildes, tai skaitā atteikumi (Iesniegumu likuma 3. panta piektā daļa).

Tiesībsarga likums stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, ar ko Latvijā tika izveidots tiesībsarga institūts. Tiesībsargs, cita starpā, īsteno arī lietu par informācijas pieejamību pārraudzību.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29. panta pirmo daļu personu datu aizsardzības uzraudzību veic Datu valsts inspekcija.

a) neprasot, lai sabiedrība pamato savu interesi;

i) katrai personai ir pieeja informācijai bez nepieciešamības pierādīt interesi;

(a) (i)

Informācijas atklātības likuma 10. panta pirmā daļa un VAL 7. panta trešā daļa neparedz prasību pieprasītājam īpaši pamatot interesi par pieprasīto informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

b) prasītajā formā, izņemot gadījumus, kad:

i) valsts iestādei ir pamatots iemesls attiecīgo informāciju darīt pieejamu citā formā, šajā gadījumā ir jāpaskaidro iemesli; vai

ii) attiecīgā informācija jau ir publiski pieejama citā formā.

ii) tiek sniegtas aktuālās dokumentācijas kopijas, kas satur vai papildina pieprasīto informāciju;

iii) informācija tiek sniegta pieprasītajā formā;

(a) (ii)

Informācijas atklātības likuma 12.pants noteic informācijas sniegšanas un atteikuma nosacījumus un kārtību.

(a) (iii)

VAL 11. panta sestā daļa noteic prasību sniegt informāciju pieprasījumā norādītajā veidā vai formātā, izņemot gadījumus, kad pieprasītā informācija jau ir pieejama citādā veidā vai formātā un pieprasītājam sasniedzama vai, kad ir iemesls izsniegt informāciju citādā veidā vai formātā, informējot pieprasītāju par šo iemeslu.

2. Šā panta 1. punktā minēto vides informāciju dara pieejamu iespējami ātri un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc lūguma iesniegšanas, izņemot gadījumus, kad informācijas apjoma un sarežģītības dēļ šis termiņš ir jāpagarina līdz ilgākais diviem mēnešiem. Lūguma iesniedzēju informē par jebkādu šā termiņa pagarinājumu un tā iemesliem.

(b) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu otrajā daļā minēto laika ierobežojumu ievērošanu;

(b)

Iesniegumu likumā noteikti vispārējie termiņi iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu izskatīšanai. Attiecībā uz vides informāciju, termiņš informācijas izsniegšanai nedrīkst būt garāks par 2 mēnešiem saskaņā ar VAL 11. panta pirmo daļu. Minētā norma papildus noteic sniegt atbildes uz pieprasījumu iespējami īsā laikā.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktu, iestādei ir pienākums septiņu dienu laikā no informācijas pieprasījuma saņemšanas sniegt pieprasītājam atbildi par informācijas izsniegšanas atteikumu.

3. Lūgumu sniegt vides informāciju var noraidīt, ja:

a) lūgums ir adresēts valsts iestādei, kuras rīcībā nav attiecīgās informācijas;

b) lūgums ir acīmredzami pārmērīgi plašs vai formulēts pārāk vispārīgi; vai

c) lūgums attiecas uz dokumentiem, kas ir sagatavošanas stadijā, vai valsts iestāžu iekšējo saziņu, un ja šāds izņēmums ir paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos vai parastajā praksē, ņemot vērā sabiedrības intereses saistībā ar lūgtās informācijas izpaušanu.

(c) attiecībā uz trešo un ceturto daļu, veiktos pasākumus, lai:

(i) pieļautu izņēmumus no pieprasījumiem;

(ii) nodrošinātu, ka tiek piemērots ceturtajā daļā minētais sabiedrības interešu tests;

(c)

Gadījumus, kad var noraidīt informācijas pieprasījumu, noteic VAL 11. panta ceturtā un piektā daļa, papildus nosakot, ka informācija par emisijām vidē nevar būt ierobežotas pieejamības.

Valsts statistikas likuma (zaudējis spēku 2016. gada 1. janvārī) 19. pants paredzēja, ka prasības par individuālo statistisko datu neizpaušanu neattiecas uz informāciju par emisijām vidē, vides kvalitāti, vides aizsardzības pasākumiem un dabas resursu lietošanu. Šobrīd spēkā esošā Statistikas likuma V nodaļa regulē datu izpaltīšanas nosacījumus.

Saskaņā ar APL 56. panta ceturto un piekto daļu iestāde, kurai lieta ir piekritīga, pieņem personas iesniegumu arī tad, ja tā uzskata, ka iesniegums nav pareizi noformēts vai nav pamatots. Iestāde pēc iespējas sniedz iesniedzējam nepieciešamo informāciju vai cita veida palīdzību jautājuma sekmīgai atrisināšanai atbilstoši iesniedzēja interesēm.

4. Lūgumu sniegt vides informāciju var noraidīt, ja tās izpaušana varētu nelabvēlīgi ietekmēt:

a) valsts iestāžu procedūru konfidencialitāti, ja šāda konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos;

b) starptautiskās attiecības, valsts aizsardzību vai sabiedrisko drošību;

c) tiesvedību, personu izredzes uz taisnīgu lietas iztiesāšanu vai valsts iestāžu iespējas veikt izmeklēšanu krimināllietā vai disciplinārlietā;

d) komercnoslēpumu vai rūpniecisku noslēpumu, ja šāda noslēpuma aizsardzība paredzēta tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgās ekonomiskās intereses. Šādos gadījumos ir jāizpauž informācija par izmešiem, kuriem ir būtiska nozīme saistībā ar vides aizsardzību;

e) intelektuālā īpašuma tiesības;

f) tādu personas datu un/vai lietu konfidencialitāti, kas attiecas uz fizisku personu, ja šī persona nav piekritusi tam, ka šāda informācija tiek izpausta sabiedrībai, un ja šādas informācijas konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos;

g) tādas trešās personas intereses, kura sniegusi lūgto informāciju, bet tai nav bijis un nevar būt likumā noteikts pienākums to darīt, un šī persona nav piekritusi attiecīgās informācijas izpaušanai; vai

h) vidi, uz ko attiecas informācija, tādu kā reti sastopamu sugu vairošanās vieta.

Iepriekšminētos atteikuma iemeslus interpretē sašaurināti, ņemot vērā sabiedrības intereses saistībā ar lūgtās informācijas izpaušanu, kā arī to, vai lūgtā informācija attiecas uz izmešiem vidē.

(c) (i)

Turpmāk minētie normatīvie akti nosaka konkrētus gadījumus, kad var atteikt informācijas sniegšanu – Iesniegumu likuma 7. pants; Informācijas atklātības likuma 5. panta ceturtā daļa un 12. panta trešā daļa; VAL 11. panta ceturtā daļa saistībā ar dabas aizsardzību; likuma „Par valsts noslēpumu” 3. un 4. pants; Fizisko personu datu aizsardzības likums.

Fizisko personu datu aizsardzības likums noteic, ka personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likumu informāciju iedala šādi: 1) vispārpieejamā informācija; 2) ierobežotas pieejamības informācija. Informācijas, kas ir valsts noslēpums, klasifikāciju, izmantošanu, glabāšanu un aizsardzību regulē likums „Par valsts noslēpumu”.

Ierobežotas pieejamības informācijas statusu var noteikt arī informācijai par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu  dzīvotnēm un atrašanās vietām.

(c) (ii)

VAL 11. panta piektā daļa paredz vides informācijas saņemšanas ierobežojumus katrā atsevišķā gadījumā samērot ar sabiedrības interesēm informācijas atklāšanā.

5. Ja valsts iestādes rīcībā nav lūgtās vides informācijas, šī valsts iestāde, cik drīz vien iespējams, informē lūguma iesniedzēju par to, kurā valsts iestādē, pēc tās ieskatiem, ir iespējams griezties attiecīgās informācijas saņemšanai, vai arī pārsūta lūgumu uz minēto iestādi, attiecīgi informējot lūguma iesniedzēju.

(d) attiecībā uz piekto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts iestāde, kurai nav pieprasītās vides informācijas, veic nepieciešamos pasākumus;

(d)

Informācijas atklātības likuma 12. panta otrā daļa; Iesniegumu likuma 4. pants; APL 56. panta otrā daļa.

Saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem, valsts iestādes, kuru rīcībā nav prasītās informācijas, norāda, kur tā atrodama, vai septiņu dienu laikā pārsūta iestādei, kura ir pieprasītās informācijas turētāja, par to informējot pieprasītāju.

6. Katra Puse nodrošina to, ka gadījumos, kad informāciju, kura atbilstoši šā panta 3. punkta „c” apakšpunktam un 4. punktam nav izpaužama, var nodalīt, nekaitējot neizpaužamās informācijas konfidencialitātei, valsts iestādes dara pieejamu pārējo lūgto vides informāciju.

(e) attiecībā uz sesto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir ieviesta prasība izdalīt un darīt pieejamu informāciju;

(e)

Turpmāk norādītajos normatīvajos aktos noteikts pienākums izsniegt to informācijas daļu, kas nav ierobežotas pieejamības informācija: Informācijas atklātības likuma 10. panta ceturtā daļa; VAL 11. panta trešā daļa; APL 54. panta otrā daļa.

7. Par lūguma noraidīšanu paziņo rakstiski, ja lūgums ir bijis rakstisks vai ja to lūdz lūguma iesniedzējs. Paziņojumā par noraidījumu valsts iestāde norāda šāda noraidījuma iemeslus un informē lūguma iesniedzēju par lietas pārskatīšanas procedūru, kas paredzēta saskaņā ar 9. pantu. Par lūguma noraidīšanu paziņo iespējami ātri un ne vēlāk kā viena mēneša laikā,  izņemot gadījumus, kad lūgtās informācijas sarežģītības dēļ šis termiņš ir jāpagarina līdz ilgākais diviem mēnešiem. Lūguma iesniedzēju informē par jebkādu šā termiņa pagarinājumu un tā iemesliem.

(f) attiecībā uz septīto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atteikumi tiek sniegti atbilstoši laika ierobežojumiem un citām prasībām attiecībā uz atteikumiem;

(f)

Informācijas atklātības likuma 12. pants un 15. pants (pārsūdzēšanas kārtība); Iesniegumu likuma 7. pants; VAL 11. panta pirmā daļa, 9. panta pirmā daļa – uzskaitītajos normatīvajos aktos noteikti iemesli un termiņi, kādos un kādēļ sniedz atteikumu, norādot tiesības apstrīdēt. Saskaņā ar APL 67. pantu atteikums jāsniedz rakstveidā.

8. Katra Puse var atļaut valsts iestādēm, kas sniedz šādu informāciju, noteikt maksu par šo pakalpojumu, bet šī maksa nedrīkst būt nepamatoti liela. Valsts iestādes, kas gatavojas noteikt šādu maksu par informācijas sniegšanu, lūgumu iesniedzējiem dara pieejamu informāciju par iekasējamo maksu, norādot gadījumus, kad var atbrīvot no šādas maksas un kad informācijas sniegšanas priekšnosacījums ir tās priekšapmaksa.

(g) attiecībā uz astoto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas prasības par samaksu.

(g)

Nosacījumus maksas piemērošanai par informācijas sniegšanu noteic: Informācijas atklātības likuma 13. pants; VAL 11. panta otrā daļa; MK 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr. 940 „Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem” (turpmāk – noteikumi Nr. 940).

Atbilstoši VAL 11. panta otrās daļas nosacījumiem, vides informācija, kas vākta un apkopota par valsts līdzekļiem, un publiskās datubāzēs ietverta vides informācija, ir pieejama bez maksas. Ja pieprasītās informācijas sniegšanai ir nepieciešama papildu apstrāde vai sagatavošana, par to var noteikt maksu. Ja ir noteikta maksa, pieprasītāju informē par tās apmēru, kā arī norāda, kādos gadījumos pieprasītāju no maksas var atbrīvot.

Pārvaldes iestāžu informācijas sniegšanas maksas pakalpojumu cenas tiek noteiktas ar noteikumiem Nr. 940. Maksas pakalpojumi ir šādi: 1) informācijas izsniegšana no iestādes arhīva; 2) informācijas sagatavošana un izsniegšana no iestādes datu bāzēm; 3) dokumentētās informācijas kopijas vai dublikāta izgatavošana un izsniegšana, ja attiecīgās informācijas apjoms ir lielāks par 20 lapām. Piemēram, iestādes krājumā esoša dokumenta vienas A4 formāta lapas kopijas cena ir LVL 0,06/EUR 0,08.

Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies kādas 4. panta daļas ieviešanā.

Fonda konsultatīvās padomes ieskatā ne vienmēr ir nodrošināta informācijas pieejamība par vides investīciju projektu īstenošanu, par pasākumu plānoto efektivitāti. Tomēr minētie ierobežojumi nereti izskaidrojami ar komercnoslēpuma aizsardzību, un pēc lēmuma pieņemšanas tā pamatojums ir pieejams.

Sniedziet papildu informāciju par praktisko pieejas vides informācijai nosacījumu piemērošanu, t.i., vai ir pieejama statistika par saņemto pieprasījumu skaitu, atteikumu skaitu un to iemesliem.

Informācijas pieprasījumi valsts iestādēs tiek reģistrēti atbilstoši Iesniegumu likuma prasībām.

Valsts iestāžu mājas lapās ir iespēja nosūtīt informācijas pieprasījumu elektroniski, kas jāreģistrē un uz kuru jāsniedz atbilde saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām.

Aizvien vairāk tiek nodrošināta brīva informācijas pieejamība internetā.

Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir:

www.vidm.gov.lv; www.lvgma.gov.lv; www.vi.gov.lv; www.pvd.gov.lv; www.lhei.lv; www.meteo.lv; www.nbd.gov.lv

5. pants

VIDES INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA UN IZPLATĪŠANA

Uzskaitiet likumdošanas, normatīvos un citus pasākumus, kas ievieš 5. pantā minētos nosacījumus par vides informācijas apkopošanu un izplatīšanu.

Izskaidrojiet, kā katra 5. panta daļa ir ieviesta. Aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu. Arī, un detalizēti, aprakstiet;

Pienākums apkopot un atjaunināt vides informāciju noteikts VPIL, VAL, kā arī likumā „Par piesārņojumu”.

Jēdziens „vides informācija” skaidrots VAL 1. panta 19.  punktā.

VPIL 1. pants noteic termina „publiska persona” skaidrojumu, savukārt VAL 10. pants noteic, uz kādām valsts iestādēm attiecas prasības par vides informācijas pieejamības nodrošināšanu.

VAL 6. pantā skaidrots jēdziens „sabiedrība”. Šajā skaidrojumā nav ietverti diskriminējoši ierobežojumi (skatīt arī VAL 5. pantu).

Ministrija, AIM, EM, IEM (Konvencijas 5. panta 1 c daļa), IZM, SAM, VM, ZM

1. Katrai pusei jānodrošina, ka:

(a) attiecībā uz pirmo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

(a)

Normatīvajos aktos noteiktas kompetentās iestādes, kas atbildīgas par vides informācijas apkopošanu un izplatīšanu.

Liela daļa vides informācijas pieejama LVĢMC. Komersantiem, kuru ražošanas apjoms un emisijas vidē pārsniedz noteiktus kritērijus, VVD reģionālās valsts vides pārvaldes, izsniedzot atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, nosaka pienākumu ziņot LVĢMC par ikgadējo radīto un novadīto piesārņojumu (gaisa, ūdens un atkritumu pārskati). LVĢMC uztur Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu (teritoriju, grunts un gruntsūdeņu piesārņojums), Oglekļa dioksīda emisiju un Emisijas kvotu tirdzniecības reģistrus.

(a) valsts institūciju rīcībā, atbilstoši to funkcijām, ir un regulāri tiek atjaunota vides informācija;

(i) valsts iestādes apkopo un atjauno vides informāciju;

(a) (i)

VAL 10. pants noteic pienākumu valsts institūcijām atbilstoši savai kompetencei apkopot, atjaunot un izplatīt to rīcībā esošo vides informāciju, izmantojot arī publiski pieejamas datu bāzes un interneta mājas lapas, savukārt 16. pants noteic, kāda informācija tajās iekļaujama. Atbilstoši likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 22. pantam vides institūcijas un attiecīgās pašvaldības nodrošina, lai to rīcībā esošā informācija par aizsargājamām teritorijām būtu brīvi pieejama.

(b) tiek izveidotas saistošas sistēmas, lai nodrošinātu adekvātu informācijas plūsmu uz valsts institūcijām par ierosinātajām un esošajām darbībām, kas varētu būtiski ietekmēt vidi;

(ii) ir adekvāta informācijas plūsma uz valsts iestādēm;

(a) (ii)

VAL 6. pants paredz tiesības sabiedrībai sniegt informāciju valsts institūcijām par darbībām, kas ietekmē vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām pārmaiņām šādu darbību vai pasākumu rezultātā.

Institūcijas nodrošina nepieciešamās informācijas savstarpēju apmaiņu atbilstoši normatīvo aktu, t.sk. institūciju nolikumu un informācijas apmaiņas līgumu prasībām.

Likumā „Par piesārņojumu” un MK 2003. gada 8. aprīļa noteikumos Nr.162 „Par valsts monitoringu un piesārņojošu vielu reģistru” ietvertas prasības operatoriem veikt vides monitoringu un sniegt tā rezultātus valsts iestādēm un sabiedrībai.

Ir uzsākts darbs pie vienotas dabas datu bāzes izveidošanas, kas ļaus savietot informāciju no jau esošajām datu bāzēm. Pieeja tiks nodrošināta iesaistītajām iestādēm un pēc pieprasījuma – arī citām personām.

(c) gadījumā, kad cilvēku darbības vai dabisku cēloņu rezultātā radušies jebkādi nenovēršami draudi cilvēku veselībai vai videi, visa informācija, kas varētu palīdzēt sabiedrībai veikt pasākumus, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu, ko izraisījuši šie draudi, un kas ir valsts institūciju rīcībā, ir jāizplata tūlīt un nekavējoties sabiedrības locekļiem, kuri varētu būt tieši apdraudēti.

(iii) ārkārtas situācijās atbilstošā informācija ir izplatīta nekavējoties un bez aizkavēšanās;

(a) (iii)

Informācijas izsniegšanas un izplatīšanas nodrošinājums par katastrofām notiek saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu, Valsts civilās aizsardzības plānu, pašvaldību civilās aizsardzības plāniem un MK 2007. gada 7. augusta noteikumiem Nr. 530 „Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība”.

Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauts pienākums sniegt attiecīgu informāciju, kā arī noteikta viena atbildīgā institūcija par informācijas sniegšanu ārkārtējos gadījumos, kam informāciju sniedz par katru jomu atbildīgās valsts institūcijas.

Ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv nopietni šāda piesārņojuma rašanās draudi, operators par to paziņo attiecīgajai VVD reģionālajai vides pārvaldei atbilstoši likuma „Par piesārņojumu” 6. panta piektajai daļai un VAL 27., 28. un 29. pantam.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 7. panta pirmās daļas 12. punktu, viens no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumiem civilajā aizsardzībā ir sniegt informāciju iedzīvotājiem par katastrofu, tās draudiem un vēlamo rīcību. Minētā likuma 15. panta trešā daļa noteic plašsaziņas līdzekļiem bez maksas izziņot minēto informāciju.

Vides resorā sadarbība un informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar atbilstošu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu.

2. Katrai Pusei jānodrošina, ka nacionālās likumdošanas veids, kādā valsts institūcijas sniedz sabiedrībai vides informāciju, ir caurskatāms un ka vides informācija ir viegli pieejama, inter alia,:

(a) nodrošinot sabiedrību ar pietiekamu informāciju par vides informācijas veidu un raksturu, kas ir attiecīgo valsts institūciju rīcībā, pamatnoteikumiem un nosacījumiem, kuri jāievēro, lai šī informācija būtu iegūstama un piejama, un procesu, kādā tā iegūstama;

(b) izveidojot un uzturot praktiskus pasākumus, tādus kā:

(i) publiski piejamus sarakstus, reģistrus vai failus;

(ii) pieprasot amatpersonām atbalstīt sabiedrību, kas meklē pieeju informācijai, saskaņā ar šo konvenciju; un

(iii) identificējot kontaktēšanās vietas; un

(c) nodrošinot pieeju sarakstos, reģistros un failos esošai vides informācijai bez maksas, kā tas minēts apakšpunktā (b) (I).

(b) attiecībā uz otro daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka veids, kādā valsts iestādes dara vides informāciju pieejamu sabiedrībai, ir caurskatāms un ka vides informācija ir efektīvi pieejama;

(b)

Informācijas atklātības likuma 9. pants noteic ikvienai iestādei pienākumu uzskaitīt informāciju, norādot informācijas grupu, nosaukumu, avotu un rekvizītus.

MK 2007. gada 6. marta noteikumi Nr. 171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” (turpmāk – noteikumi Nr. 171) noteic pienākumu interneta mājaslapā (tīmekļa vietnē) sniegt informāciju par pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, par valsts iestādi, tās funkcijām un uzdevumiem, kā arī nodrošināt iespēju meklēt nepieciešamo informāciju.

VAL 10. panta pirmā daļa noteic vides informācijas turētājiem pienākumu nodrošināt sabiedrībai iespēju saņemt to rīcībā esošo un pieejamo vides informāciju, t.sk. par valsts institūcijas kontrolētām darbībām vides aizsardzībā, par izsniegtām atļaujām un šo atļauju saturu, informāciju par drošības pasākumiem.

Pastāv Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētā bioloģiskās daudzveidības informācijas apmaiņas sistēma.

3. Katrai Pusei jānodrošina, ka vides informācija arvien plašāk kļūst pieejama elektroniskajās datu bāzēs, kas ir vieglai pieejamas sabiedrībai, izmantojot sabiedriskos telekomunikāciju tīklus.

Informācijai, kas ir pieejama šādā veidā, jāsatur:

(a) ziņojumus par vides stāvokli, kā tas minēts šī panta 4. punktā;

(b) likumdošanas tekstus par vai saistībā ar vidi;

(c) attiecīgās politikas, plānus un programmas par vai saistībā ar vidi un vienošanās par vidi; un

(d) cita informācija tādā mērā, lai šādas informācijas pieejamība minētajā formā varētu sekmēt valsts likumdošanas piemērošanu, ieviešot šo konvenciju, ņemot vērā, ka šāda informācija ir jau pieejama elektroniskā formā.

(c) attiecībā uz trešo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vides informācija pakāpeniski kļūst pieejama elektroniskās datu bāzēs, kuras ir viegli pieejamas sabiedrībai ar sabiedrisko telekomunikāciju tīklu palīdzību;

(c)

VAL 10. panta trešā daļa un 16. pants noteic valsts institūcijām atbilstoši savai kompetencei izveidot un aktualizēt publiski pieejamas bezmaksas datu bāzes, reģistrus un interneta mājaslapas, un publicēt tajās ziņojumus par vides stāvokli un vides politikas normatīvos aktus.

Saskaņā ar noteikumiem Nr. 171 visām ministrijām un visām vides aizsardzības institūcijām ir izveidotas publiski pieejamas interneta mājaslapas.

2006. gadā izveidota valsts informācijas sistēma „Pētījumu un publikāciju datu bāze” (http://petijumi.mk.gov.lv/ui/), kur pieejama informācija arī par vides pētījumiem.

Informācija par vides kvalitāti pieejama elektroniskā veidā arī LVĢMC tīmekļa vietnē.

4. Katrai Pusei, regulāri, nepārsniedzot 3 vai 4 gadu periodu, jāpublicē un jāizplata nacionālais ziņojums par vides stāvokli, kurā ietverta informācija par vides kvalitāti un informācija par slodzēm vidē.

(d) attiecībā uz ceturto daļu, veiktos pasākumus, lai publicētu un izplatītu nacionālos ziņojumus par vides stāvokli;

(d)

VAL 10. panta trešā daļa noteic valsts institūcijām atbilstoši savai kompetencei sagatavot un publicēt ziņojumus par vides stāvokli. Savukārt VAL 10. panta sestā daļa paredz pienākumu sabiedrībai pieejamās datu bāzēs iekļaut pārskatus par vides stāvokli.

LVĢMC publicē internetā un izplata ikgadējos un četru gadu perioda pārskatus par vides kvalitāti, slodzēm vidē, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības indikatoru pārskatus. Ziņojumi par vides stāvokli pieejami LVĢMC tīmekļa vietnē.

5. Katrai Pusei jāīsteno pasākumus tās likumdošanas ietvaros, lai izplatītu, inter alia:

(a) likumdošanas un politikas dokumentus, tādus kā dokumentus par stratēģijām, politikām, programmas un rīcības plānus saistībā ar vidi, un pārskata ziņojumus par to ieviešanu, kas sagatavoti dažādos valsts pārvaldes līmeņos;

(b) starptautiskās vienošanās, konvencijas un līgumus vides jautājumos, un

(c) attiecīgi, citus nozīmīgus starptautiskus dokumentus par vides jautājumiem.

(e) veiktos pasākumus, lai izplatītu piektajā daļā minēto informāciju;

(e)

MK tīmekļa vietnē publiski pieejami visi izstrādātie tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projekti, to izskatīšanas gaita, kā arī apstiprināto politikas plānošanas dokumentu datu bāze. Saeimas tīmekļa vietnē publiski pieejami visi izstrādātie likumprojekti un informācija par to izskatīšanas gaitu.

VAL 16. panta pirmā daļa noteic prasību sabiedrībai pieejamās datu bāzēs iekļaut vides normatīvos aktus, kā arī starptautiskos līgumus un Eiropas Savienības normatīvos aktus, vides politikas dokumentus un to īstenošanas ziņojumus.

Normatīvie akti ir plaši un viegli pieejami bezmaksas tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Vides un dabas jomas normatīvie akti ir pieejami attiecīgo iestāžu tīmekļa vietnēs un citur.

6. Katrai Pusei jārosina operatori, kuru darbības rada būtisku ietekmi uz vidi, regulāri informēt sabiedrību par viņu darbību un produktu ietekmi uz vidi, kur tas ir iespējams, brīvprātīgas ekoaudita sistēmas ietvaros, vai citiem līdzekļiem.

(f) attiecībā uz sesto daļu, veiktos pasākumus, lai rosinātu operatorus, kuru darbībai ir būtiska ietekme uz vidi, regulāri informēt sabiedrību par viņu darbības un produktu ietekmi uz vidi;

(f)

VAL 38. un 39. pants noteic brīvprātīgus vides pārvaldības pasākumus: ekomarķējuma un vides pārvaldības un audita sistēmu ieviešanu, kas nodrošina arī labāku sabiedrības informēšanu par operatora darbību, kā arī informāciju par produktu. LVĢMC tīmekļa vietnē http://www.meteo.lv/public/ekomarkejums.html pieejama informācija par Eiropas Savienības ekomarķējumu un tā ieviešanu Latvijā.

Likuma „Par piesārņojumu” 6. panta trešā daļa operatoram noteic pienākumu sniegt informāciju vides aizsardzības institūcijām un sabiedrībai par atļaujā noteiktā monitoringa rezultātiem un piesārņojošās darbības ietekmi uz cilvēku veselību un vidi (http://www.meteo.lv/public/28012.html).

7. Katrai Pusei:

(a) jāpublicē faktus un faktu analīze, kurus tā uzskata par nepieciešamiem un svarīgiem, izstrādājot nozīmīgākos vides politikas priekšlikumus;

(b) jāpublicē vai citā veidā jādara pieejamu, esošo izskaidrojošo materiālu par tās sadarbību ar sabiedrību jautājumos, kas ir šīs konvencijas kompetencē; un

(c) jānodrošna piemērotā veidā informācija par to, kā valsts pārvaldes visos līmeņos tiek veiktas publiskas junkcijas vai sniegti publiski pakalpojumi saistībā ar vidi.

(g) veiktos pasākumus, lai publicētu un izplatītu septītajā daļā minēto informāciju;

(g)

Valsts iestādes ikgadējos publiskajos pārskatos sniedz informāciju par sadarbību ar sabiedrību dažādu vides jautājumu risināšanā, kā arī veiktajiem sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem. Publiskie pārskati tiek publicēti un ievietoti attiecīgo iestāžu tīmekļa vietnēs.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sniedz konsultācijas visos Latvijas rajonos par vidi saudzējošas lauksaimniecības jautājumiem.

Valsts meža dienesta darbinieki regulāri konsultē meža īpašniekus, izdod informatīvus materiālus.

Dabas aizsardzības pārvalde izplata informāciju par dabas izglītības pasākumiem, dabas aizsardzības jomas aktualitātēm, analītiskus rakstus par dabas aizsardzības tendencēm, pētījumiem un projektiem.

LVĢMC publicē faktus un faktu analīzi tās tīmekļa vietnē.

8. Katra Puse izstrādā sistēmas, lai nodrošinātu to, ka sabiedrība saņem par produktu pietiekamu informāciju tādā veidā, kas ļauj patērētājiem izdarīt apzinātu, videi draudzīgu izvēli.

(h) attiecībā uz astoto daļu, veiktos pasākumus, lai attīstītu mehānismus, kas nodrošina pietiekošas informācijas par produktu pieejamību sabiedrībai;

(h)

Videi draudzīgu produktu izvēli sekmē: Eiropas Savienības ekomarķējums; Vides pārvaldības un audita sistēma (EMAS), kas tiek īstenota vairākās pašvaldībās; kvalitātes un pārvaldības sistēmas (ISO 9001 un ISO 14001); tīrās tehnoloģijas; dažādi produktu marķējumi.

Biedrība „Zaļā Brīvība” īstenojusi pētījumus par dažādu produktu un cilvēka darbības ietekmi uz vidi un videi draudzīgu izvēli (www.zb-zeme.lv).

Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) tīmekļa vietnē pieejama informācija par pārtikas produktiem, jauno pārtiku, pārtikas piedevām.

Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 26.¹ pants noteic prasību pārtikas produktus, kuri satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās novietot savrup tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.

9. Katrai Pusei jāveic pasākumi, lai pakāpeniski izveidotu, kur tas iespējams, balstoties uz starptautiskiem procesiem, vienotu valsts mēroga piesārņojuma inventarizācijas sarakstu vai reģistru sistēmu strukturētas, datorizētas un publiski pieejamas datu bāzes veidā, kas izveidota, izmantojot standartizētus ziņojumus. Šāda sistēma var aptvert datus par virkni konkrētu vielu un produktu ievadīšanu, izplūdēm un pārnesēm vidē, tajā skaitā, par ūdens, enerģjas un resursu izmantošanu, kas rodas konkrētu darbību rezultātā un ir sasitībā ar to apstrādi un izveietošanu izgāztuvēs ražošanas objektā vai ārpus.

(i) attiecībā uz devīto daļu, veiktos pasākumus, lai izveidotu nacionālu piesārņojuma sarakstu vai reģistru sistēmu.

(i)

Latvijas Republika Konvencijas Protokolam par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (Kijevas protokols) pievienojusies 2008. gada 21. februārī, pieņemot likumu „Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem”.

Latvijas Piesārņojošo vielu reģistrs (turpmāk – Reģistrs) ir pieejams LVĢMC tīmekļa vietnē http://arcims.lvgma.gov.lv:8082/prtr/.

Reģistrā ietverti dati un informācija par piesārņojumu, ko vidē novada lielākie piesārņotāji – operatori, kuriem ir izsniegtas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

10. Nekas šajā pantā nedrīkst ierobežot puses tiesības atteikties atklāt noteiktu informāciju par vidi saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu.

Aprakstiet kādi šķēršļi radušies kādas 5. panta daļas ieviešanā.

Fonda vides konsultatīvās padomes ieskatā valsts iestāžu sniegtā informācija tiek uzskatīta par precīzu un leģitīmu pretstatā NVO uzturēto informācijas sistēmu datiem, kas netiek uzskatīti par juridiski saistošiem. Tomēr šāds apgalvojums nav precīzs. Valsts iestādēm svarīga ir vides informācijas kvalitāte, tādēļ tiek izmantoti gan privātā, gan valsts sektora datu sniedzēji, kuri nodrošina nepieciešamo kvalitāti.

Vides aizsardzības iestādēm ne vienmēr pilnvērtīgi nodrošināta moderno informācijas tehnoloģiju pieejamība.

Sniedziet papildu informāciju par praktisko nosacījumu piemērošanu par vides informācijas apkopošanu un izplatīšanu, piemēram, vai ir pieejama statistika par publicēto informāciju.

Finansiālu palīdzību vides informācijas sagatavošanā un sabiedrības informēšanā sniedz Fonds, kas ir atbalstījis daudzus projektus par vides izglītību un audzināšanu.

Informācijas gatavošanā, uzglabāšanā un izplatīšanā svarīga loma ir arī augstākās izglītības un zinātnes institūciju bibliotēkām. Strauji attīstās datortīkli, no kuriem jau šodien iespējams saņemt arī vides informāciju.

Izveidojusies stabila sadarbība starp valsts televīzijas Izglītojošo raidījumu redakciju un Vides filmu studiju.

Latvijas iedzīvotājiem līdzās regulārajai presei un televīzijai pieejami arī specializēti izdevumi un TV raidījumi par vidi, piemēram, žurnāls „Vides Vēstis” un Vides filmu studijas TV raidījumi.

2010. gadā uzsākts īstenot ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu „Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās”.

Saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām institūciju apkopotā informācija ir pieejama to tīmekļa vietnēs. Piemēram, LVĢMC nodrošina publisku pieeju valsts budžeta finansētajai vides informācijai.

Piesārņojošo darbību (A un B kategorijas) atļauju reģistrs pieejams VPVB tīmekļa vietnē (www.vpvb.gov.lv).

Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē pieejamas datu bāzes par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu mikroliegumiem, aizsargājamo augu sugu atradnēm, īpaši aizsargājamiem un retiem kokiem, kā arī pieejami Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kadastra dati (http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/datu_bazes/).

Ministrijas darba plānā paredzēta vienotas vides informācijas sistēmas izveidošana.

Vietējās pašvaldībās, piemēram, Rīgas domē, Liepājas pilsētas domē, izveidoti vienas pieturas aģentūru tipa informācijas centri.

Veselības inspekcija, lai informētu patērētājus, reizi trijos gados sagatavo ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, un konkrēto ziņojumu publicē Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē.

Veselības inspekcija un peldvietas īpašnieks nodrošina sabiedrības informēšanu par peldvietas ūdens kvalitāti.

Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir:

www.mk.gov.lv; www.saeima.lv; www.likumi.lv; www.vidm.gov.lv; www.lvgma.gov.lv; www.lvaf.gov.lv; www.daba.gov.lv; www.vgd.gov.lv; www.vpvb.gov.lv; www.vvd.gov.lv; www.dabasmuzejs.gov.lv; www.videsprojekti.lv; www.lvif.gov.lv; www.getlini.lv; www.zb-zeme.lv; www.pvd.gov.lv; www.lhei.lv; www.nbd.gov.lv/; www.vi.gov.lv; www.isec.gov.lv; www.muzizglitiba.lv; www.lanet.lv/links/lschools.html; www.meteo.lv; petijumi.mk.gov.lv/ui/; www.latvija2030.lv

6. pants

SABIEDRĪBAS DALĪBA LĒMUMU PIEŅEMŠANĀ PAR ĪPAŠĀM DARBĪBĀM

Uzskaitiet likumdošanas, normatīvos un citus pasākumus, kas ievieš Konvencijas 6. pantā minētos nosacījumus par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā par noteiktām darbībām.

Izskaidrojiet, kā katra 6. panta daļa ir ieviesta. Aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu. Arī, un detalizēti, aprakstiet:

Sabiedrības līdzdalību paredz VAL, likums „Par piesārņojumu”, IVNL, MK 2004. gada 23. marta noteikumi Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, MK 2011. gada 25. janvāra noteikumi Nr. 83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”, MK 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 91 „Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums”, MK 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”, MK 2005. gada 19. jūlija noteikumi Nr. 532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem”, MK 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 300 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)”, MK 2007. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 686 „Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”, MK 2012. gada 16. oktobra noteikumi Nr. 711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, Teritorijas attīstības plānošanas likums, MK 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 3 „Dzelzceļa būvnoteikumi”, MK 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, MK 2007. gada 22. maija noteikumi Nr. 331 „Paredzētās būves publiskās apspriešanas kārtība” (turpmāk šajā sadaļā atsauces uz minētajiem MK noteikumiem lietotas, norādot noteikumu numuru).

Latvijas normatīvie akti regulē arī gadījumus, kad plānotajai darbībai Latvijā var būt pārrobežu ietekme.

Ministrija, Valsts kanceleja, EM, SAM, ZM

1. Katra Puse:

(a) attiecībā uz pirmo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

(a)

VAL 8. un 12. pantā paredz valsts institūcijām veikt nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrības daļai, kas vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, savlaicīgi tiktu sniegta lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija.

a) piemēro šā panta noteikumus attiecībā uz lēmumiem par to, vai atļaut veikt ierosinātās darbības, kas uzskaitītas I pielikumā;

(i) sestās daļas nosacījumi tiek piemēroti attiecībā uz lēmumiem par to, vai atļaut Konvencijas I pielikumā minētās ierosinātās darbības;

(a) (i)

Konvencijas 6. panta prasības Latvijā ietvertas divās savstarpēji saistītās procedūrās, kurās pieņem lēmumus attiecībā uz Konvencijas I pielikumā minētajām darbībām:

1) IVNL noteic, kādām darbībām jāveic IVN, un izvērsti saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 83., regulē sabiedrības līdzdalības procesu;

2) likums „Par piesārņojumu” un MK noteikumi Nr. 1082. noteic piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanas, t.sk. sabiedrības iesaistīšanas, kārtību Konvencijas I pielikumā minētajām darbībām.

b) saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemēro šā panta noteikumus arī attiecībā uz lēmumiem par ierosinātajām darbībām, kuras nav uzskaitītas I pielikumā un kurām var būt nozīmīga ietekme uz vidi. Šādā gadījumā Puses nosaka, vai šie noteikumi attiecas uz ierosināto darbību;

(ii) sestās daļas nosacījumi tiek piemēroti lēmumiem par ierosinātu darbību, kas nav minēta I pielikumā, kam var būt būtiska ietekme uz vidi;

(a) (ii)

IVNL 4. pants noteic IVN esību arī tad, ja tā esības nepieciešamību noteic starptautiski līgumi vai kompetentā institūcija: 1) saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem; 2) ja vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņemot vērā kopējo un savstarpējo ietekmi.

MK noteikumi Nr. 300 noteic īpašu kārtību, kādā novērtējamas darbības, kuru īstenošanai nav jāveic IVN saskaņā ar IVNL.

Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 27. pantu, MK noteiktajos gadījumos arī B kategorijas atļaujas pieteikums (atkritumu sadedzināšanas iekārtām un gadījumos, kad VVD reģionālā vides pārvalde konstatē, ka darbība var būtiski negatīvi ietekmēt vidi) ir pieejams sabiedrībai, lai tā varētu iesniegt priekšlikumus saistībā ar atļaujas izsniegšanu.

Sabiedrības iesaistīšana paredzēta arī lēmumu pieņemšanā par būvniecību, ja tā būtiski ietekmē vides stāvokli atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta pirmajai un otrajai daļai. Kārtība, kādā organizējama būvniecības publiskā apspriešana, ja nav nepieciešams IVN, noregulēta MK noteikumos Nr. 331.

Būvniecības likuma 12.pants noteic pašvaldībai pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību nodrošināt paredzētās būves publisku apspriešanu, ja būve būtiski:

1) pasliktina iedzīvotāju sadzīves  apstākļus;

2) samazina nekustamā īpašuma vērtību;

3) ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar IVNL.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 13. panta sesto daļu būvniecības pasūtītājs par saņemto būvatļauju triju darba dienu laikā informē, nosūtot rakstveida paziņojumus ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi, to nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus, kā arī izvieto zemes gabalā būvtāfeli.

c) atsevišķos gadījumos, ja tā paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, var pieņemt lēmumu nepiemērot šā panta noteikumus ierosinātajām darbībām, kas kalpo valsts aizsardzības mērķiem, ja attiecīgā Puse uzskata, ka šāda piemērošana varētu būt pretrunā minētajiem mērķiem.

2. Ieinteresēto sabiedrību savlaicīgi un efektīvi, attiecīgi ar publisku paziņojumu vai individuāli, informē par vides lēmumu pieņemšanas procedūras sākšanu, inter alia, par:

a) ierosināto darbību, tostarp par attiecīgo pieteikumu, par kuru ir jāpieņem lēmums;

b) iespējamo lēmumu vai lēmumu projektu būtību;

c) valsts iestādi, kas atbildīga par lēmuma pieņemšanu;

d) paredzēto procedūru, tostarp – ja šādu informāciju ir iespējams sniegt – norādot:

i) procedūras sākuma datumu;

ii) sabiedrības dalības iespējas;

iii) katras paredzētās sabiedriskās apspriešanas laiku un vietu;

iv) valsts iestādi, kurā var iegūt attiecīgo informāciju un kurā sabiedrības vērtēšanai nodota attiecīgā informācija;

v) attiecīgo valsts iestādi vai kādu citu oficiālu iestādi, kurai var iesniegt komentārus un jautājumus, un termiņu komentāru vai jautājumu iesniegšanai;

vi) kāda attiecīga vides informācija ir pieejama saistībā ar ierosināto darbību; un

e) to, ka uz darbību attiecas procedūra, kurā valsts vai pārrobežu mērogā novērtē ietekmi uz vidi.

(b) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieinteresētā sabiedrība tiek informēta agri vides lēmuma pieņemšanas procedūrā un adekvātā, laicīgā un efektīvā veidā par otrajā daļā minētajiem jautājumiem;

(b)

Ikviens tiesīgs piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un izteikt savu viedokli. Projekta ierosinātāja uzdevums ir izvērtēt sabiedrības viedokli par plānoto darbību.

Saskaņā ar IVNL un MK noteikumiem Nr. 83 pirms projekta apstiprināšanas procedūras sabiedrība tiek informēta par:

1)       sākotnējā IVN rezultātiem;

2)       IVN procedūras piemērošanu projektam;

3) IVN ziņojumu (ziņojums pieejams tīmekļa vietnē un papīra formātā) un iespējām ar to iepazīties, un iesniegt priekšlikumus, kā arī par sabiedrisko apspriešanu;

4) VPVB sniegto atzinumu par ziņojumu, kas ir arī publiski pieejams VPVB tīmekļa vietnē.

Informācija tiek publicēta ierosinātāja vai tā pilnvarotas personas tīmekļa vietnē un pašvaldības tīmekļa vietnē.

Informācija tiek publicēta vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā. Individuāli tiek informēti tie nekustamo īpašumu īpašnieki (valdītāji), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritoriju. VPVB ir izveidojis NVO sarakstu, kuras izteikušas interesi saņemt informāciju par jauniem pieteikumiem.

Piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanas procedūrā, atbilstoši likuma „Par piesārņojumu” un MK noteikumu Nr. 1082 nosacījumiem, sabiedrības informēšanas un līdzdalības procedūra ir līdzīga. Par pieteikumu A kategorijas vai, noteiktajos gadījumos, B kategorijas atļaujas saņemšanai 7 dienu laikā, sabiedrību informē:

publiski – nodrošinot iespēju saņemt informāciju operatora birojā un vietējā pašvaldībā, ievietojot iesniegumu VVD tīmekļa vietnē;

individuāli – nosūtot paziņojumus īpašniekiem (valdītājiem), kuru nekustamie īpašumi robežojas ar pieteiktās piesārņojošās darbības vietu vai atrodas tās tiešas ietekmes zonā;

oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, kā arī vismaz vienā vietējā laikrakstā;

internetā – operatora vai attiecīgās pārvaldes tīmekļa vietnē;

•            par jaunām piesārņojošām darbībām – arī Latvijas radio pirmajā programmā vai vietējā radio.

•            darbības ierosinātājam ir pienākums atļaujas izsniegšanas procedūras laikā organizēt sabiedrisko apspriešanu.

Pašvaldība savā tīmekļa vietnē vai vietējā laikrakstā publicē informāciju par būvniecības publiskās apspriešanas uzsākšanu, kā arī informē par iespēju  iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodoto informāciju.

VAL 6. pants noteic ikvienai privātpersonai, kā arī personu apvienībām, organizācijām un grupām vispārējas tiesības vides jomā. Ieinteresētā sabiedrība netiek specifiski definēta.

Ja IVN procesā nav veikta sabiedrības informēšana un nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši MK noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu. Ikvienai personai ir tiesības apstrīdēt jebkuru saskaņā ar IVNL pieņemtu lēmumu, arī darbību vai bezdarbību, ja ar to pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību IVN procesā. (IVNL 20. un 26. pants).

3. Sabiedrības dalības procedūrās dažādiem to posmiem paredz pamatotus termiņus, atvēlot pietiekamu laiku, lai sabiedrību informētu saskaņā ar šā panta 2. punktu un lai sabiedrība varētu sagatavoties un efektīvi piedalīties ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanas procesā.

(c) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalības procedūras termiņu atbilstību trešās daļas prasībām:

(c)

Sabiedrības līdzdalības pasākumiem attiecīgajos normatīvajos aktos ir noteikti konkrēti termiņi gan IVN procesā, gan atļaujas izsniegšanas procesā.

IVN gaitā sabiedrība tiek informēta divas reizes: sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā divdesmit dienu laikā, savukārt IVN ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā trīsdesmit dienu laikā sabiedrībai ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai viedokli. Sabiedrisko apspriešanu rīko ne ātrāk kā septiņas dienas pēc paziņojuma publicēšanas laikrakstā un ne vēlāk kā 10 dienas pirms sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

Atļaujas nosacījumu apspriešanas gaitā sabiedrība trīsdesmit dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas reģionālajā vides pārvaldē var rakstiski iesniegt savus priekšlikumus vai viedokli par atļaujas izsniegšanu vai tās nosacījumiem.

4. Katra Puse nodrošina sabiedrības dalību jau procesa sākumā, kad vēl ir iespējami jebkādi risinājumi un kad var īstenot faktisku sabiedrības dalību procesā.

(d) attiecībā uz ceturto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu agru sabiedrības līdzdalību;

(d)

Atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām IVN gaitā sabiedrībai ir tiesības divas reizes saņemt informāciju un izteikt viedokli – sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā un IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas stadijā. Tāpat sabiedrībai ir tiesības izteikt savus priekšlikumus būvniecības un piesārņojošās darbības atļaujas publiskās apspriešanas gaitā.

VPVB pieteikušās ieinteresētās NVO tiek informētas tiklīdz IVN procedūra ir uzsākta. Blakus esošo zemju īpašnieki tiek informēti un aicināti izteikt savu viedokli par paredzēto darbību individuāli.

5. Katra Puse, ja tas ir lietderīgi, mudina ikvienu, kas plāno iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai, jau pirms pieteikuma iesniegšanas noteikt ieinteresēto sabiedrības daļu, iesaistīties diskusijās un sniegt informāciju par paredzamā pieteikuma būtību.

(e) attiecībā uz piekto daļu, veiktos pasākumus, lai rosinātu pieteikumu iesniedzējus identificēt ieinteresēto sabiedrību, iesaistīties diskusijās un sniegt informāciju par sava pieteikuma mērķi pirms iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai;

(e)

Paredzētās darbības ierosinātājs ir atbildīgs par sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu IVN un atļaujas pieteikuma izvērtēšanas procesā.

Pirms atļaujas pieteikuma iesniegšanas operatoram jāveic IVN, attiecīgi, saskaņā ar IVNL, jāidentificē, jāinformē un jākonsultējas ar ieinteresēto sabiedrību.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 91 sabiedriskās organizācijas, kurām interesē noteiktā teritorijā plānotas darbības, var pieteikties VVD reģionālajā vides pārvaldē aktuālās informācijas saņemšanai.

6. Katra Puse prasa, lai kompetentās valsts iestādes - bez maksas, tiklīdz tas ir iespējams un pamatojoties uz attiecīgu lūgumu, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti - ieinteresētajai sabiedrības daļai izpētes nolūkā nodrošina pieeju visai šajā pantā minētajai informācijai, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanu un ir pieejama sabiedrības dalības procesā, neierobežojot Pušu tiesības atteikties izpaust noteiktu informāciju saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu. Neskarot 4. panta noteikumus, attiecīgā informācija ietver vismaz turpmāk norādīto:

a) vietas aprakstu, kā arī ierosinātās darbības fizisko un tehnisko raksturojumu, tostarp aplēses par paredzamajiem atkritumiem un izmešiem;

b) aprakstu par ierosinātās darbības nozīmīgo ietekmi uz vidi;

c) aprakstu par pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu un/vai samazinātu minēto ietekmi, tostarp izmešu apjomu;

d) netehnisku kopsavilkumu par iepriekš izklāstīto;

e) apkopojumu par nozīmīgākajiem alternatīvajiem risinājumiem, ko izpētījis pieteikuma iesniedzējs; un

f) saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem – galvenos ziņojumus un priekšlikumus, kas ir iesniegti valsts iestādei uz to laiku, kad ieinteresētā sabiedrības daļa tiek informēta saskaņā ar šā panta 2. punktu.

(f) attiecībā uz sesto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

(i) atbildīgā valsts iestāde sniedz ieinteresētajai sabiedrībai visu informāciju saistībā ar 6.pantā minētā lēmuma pieņemšanu, kas pieejama sabiedrības līdzdalības procedūras laikā;

(ii) detalizēti, kompetentā valsts iestāde sniedz ieinteresētajai sabiedrībai šajā daļā uzskaitīto informāciju;

(f)

Attiecīgi valsts pārvaldes iestādē iesniegtā informācija ir pieejama sabiedrībai saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, VAL, likumu „Par piesārņojumu”, IVNL.

Nav bijuši gadījumi, kad IVN dokumentācijai būtu noteikta ierobežota pieejamība, pamatojoties uz komercnoslēpuma statusu vai intelektuālā īpašuma tiesībām.

(f) (i)

Šīs informācijas pieejamību nodrošina: 1) IVNL prasība sniegt attiecīgu informāciju sabiedrībai un konkrētiem ieinteresētajiem iedzīvotājiem; 2) likums „Par piesārņojumu”, nosakot, ka iesniegtais pieteikums un ar to saistītie dokumenti ir pieejami sabiedrībai (27. pants), kā arī MK noteikumi Nr. 1082, kas papildus noteic, kāda informācija jāsniedz sabiedrībai, t.sk. tā, kas valsts iestādei kļuvusi zināma pēc sabiedrības informēšanas vai pēc sabiedriskās apspriešanas (III nodaļa)

(f) (ii)

skat. f(i)

7. Sabiedrības dalības procedūras dod iespēju sabiedrībai rakstiski vai, attiecīgos gadījumos, sabiedriskās apspriešanas laikā vai publiskās pārrunās ar pieteikuma iesniedzēju, iesniegt jebkādus komentārus, informāciju, analīzi vai viedokļus, ko sabiedrība uzskata par būtiskiem saistībā ar paredzamo darbību.

(g) attiecībā uz septīto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrības līdzdalības procedūra ļauj sabiedrībai iesniegt komentārus, informāciju, analīzes vai viedokļus, ko tā uzskata par saistītu ar ierosināto darbību;

(g)

Gan IVN procedūrā, gan atļaujas izsniegšanas procedūrā sabiedrībai ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai viedokli norādītajā termiņā vai sabiedriskajā apspriedē bez jebkādiem ierobežojumiem atbilstoši likuma „Par piesārņojumu” 27. un 28. pantam, MK noteikumiem Nr. 1082, IVNL, MK noteikumiem Nr. 83.

Ikvienam sabiedriskās apspriedes dalībniekam desmit dienu laikā pēc sanāksmes ir tiesības rakstiski iesniegt savu viedokli, kas tiek pievienots sabiedriskās apspriešanas ziņojumam. Kompetentajai institūcijai ir tiesības nosūtīt atpakaļ IVN ziņojumu un pienākums pieprasīt veikt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu, ja tas nav veikts.

8. Katra Puse nodrošina to, ka lēmuma pieņemšanā attiecīgi ņem vērā sabiedrības dalības procedūras rezultātus.

(h) attiecībā uz astoto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lēmumā pietiekoši tiek ņemti vērā sabiedrības līdzdalības rezultāti;

(h)

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām sabiedrības viedokļi jāizvērtē IVN ziņojumā, kā arī IVN ziņojumā jāietver pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un iesniegtajiem priekšlikumiem, norādot, kā iesniegtie priekšlikumi ir ņemti vērā.

VAL 12. panta sestā un septītā daļa noteic valsts institūcijām, pieņemot lēmumu, izvērtēt viedokli, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā, un samēro indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu.

No IVNL 3. panta izriet, ka lēmumu jāpieņem, ņemot vērā priekšlikumus, kas saņemti sabiedriskās apspriešanas laikā. IVNL 22. pants paredz lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu pieņemšanu, ievērojot arī sabiedrības viedokli.

Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 28. panta sesto daļu VVD reģionālajai vides pārvaldei pirms atļaujas izsniegšanas jāizvērtē priekšlikumi, kas saņemti sabiedriskajā apspriešanā.

MK noteikumu Nr. 83 26.10. apakšpunkts paredz apkopot un izvērtēt sabiedrības iesniegtos rakstiskos priekšlikumus, sākotnējās sabiedriskās apspriešanas un ziņojuma apspriešanas rezultātus.

Gan IVN procedūrā, gan atļaujas izsniegšanas procedūrā pieteicējam jāsagatavo un jāiesniedz kompetentajai institūcijai pārskats par sabiedrisko apspriešanu un tās rezultātiem, pievienojot rakstiski iesniegtos priekšlikumus.

Institūcija var uzdot pieteikuma iesniedzējam veikt izmaiņas paredzētajā darbībā atbilstoši sabiedriskajā apspriešanā izteiktajam sabiedrības viedoklim.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1082 48. punktu, ja informētās institūcijas vai sabiedrība izsaka priekšlikumu neizsniegt atļauju pieteiktās piesārņojošās darbības veikšanai, pārvalde izsniedz atļauju vai pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju tikai pēc tam, kad operatoram ir dotas ne mazāk kā 14 dienas, lai rakstiski izteiktu savu skaidrojumu

9. Katra Puse nodrošina to, ka - tiklīdz valsts iestāde ir pieņēmusi lēmumu - sabiedrība nekavējoties tiek informēta par šo lēmumu saskaņā ar atbilstošām procedūrām. Katra Puse dara sabiedrībai pieejamu lēmuma tekstu līdz ar pamatojumiem un apsvērumiem, uz kuriem pamatojas lēmums.

(i) attiecībā uz devīto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu sabiedrības nekavējošu informēšanu par lēmumu saskaņā ar atbilstošām procedūrām;

(i)

IVNL 20. pants noteic pienākumu kompetentajai institūcijai vismaz vienā pašvaldības izdotā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā publicēt paziņojumu par to, ka ir sniegts atzinums par IVN noslēguma ziņojumu un informēt par iespēju iepazīties ar abiem dokumentiem (pieejama arī VPVB tīmekļa vietnē). Savukārt IVNL 23. panta otrajā daļā ietverts pienākums attiecīgajai institūcijai triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to ievietot savā tīmekļa vietnē (ja tāda ir) un piecu darbdienu laikā nosūtīt publicēšanai vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar lēmuma saturu, lēmuma pamatojumu un informāciju par sabiedriskās apspriešanas procesu, kā arī pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

MK noteikumu Nr. 1082 VI nodaļa regulē gadījumus, ja notikusi sabiedriskā apspriešana, operators 8 dienu laikā no dienas, kad pārvalde izsniegusi vai pagarinājusi atļauju, vai mainījusi atļaujā noteiktos nosacījumus, informē sabiedrību par piesārņojošo darbību, novietojot paredzētās piesārņojošās darbības vietā un pie attiecīgās pašvaldības ēkas paziņojumu un individuāli nosūtot paziņojumus īpašniekiem, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar darbības vietu vai atrodas tās tiešas ietekmes zonā.

10. Katra Puse nodrošina to, ka gadījumos, kad valsts iestāde pārskata vai atjaunina kādas šā panta 1. punktā minētās darbības īstenošanas nosacījumus, šā panta 2. līdz 9. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis, ja tas ir lietderīgi.

(j) attiecībā uz desmito daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts iestāde, pārskatot vai atjaunojot pirmajā daļā minētās darbības nosacījumus, piemēro otrās līdz devītās daļas nosacījumus, veicot nepieciešamās izmaiņas un ja tas ir atbilstoši;

(j)

Likums „Par piesārņojumu” un MK noteikumi Nr. 1082 paredz sabiedrības līdzdalības iespējas un procedūras kārtību arī gadījumos, ja atļauja tiek atjaunināta vai pārskatīta, tai skaitā, ja kompetentā institūcija darbības izmaiņu atzinusi par būtisku. Darbības izmaiņas, kuru rezultātā iekārtas darbības rādītāji pārsniedz likuma „Par piesārņojumu” pielikumos minētos rādītājus, ir būtiskas izmaiņas.

Tāpat arī IVNL un MK noteikumos Nr. 83 ietverti nosacījumi sabiedrības līdzdalībai gadījumos, ja tiek plānotas pārmaiņas darbībās, kas saistītas ar IVNL 1. pielikumā minētajiem objektiem (darbības, kurām veicams IVN), ja šīs pārmaiņas atbilst noteiktajām robežvērtībām.

11. Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un tad, ja tas ir iespējams, attiecīgos gadījumos piemēro šā panta noteikumus, pieņemot lēmumus par to, vai atļaut ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē.

(k) attiecībā uz vienpadsmito daļu, veiktos pasākumus, lai piemērotu 6. panta nosacījumus, pieņemot lēmumus, vai atļaut izplatīt vidē ģenētiski modificētus organismus.

(k)

Skat. sadaļu par Konvencijas 6. pantu un I' pielikumu.

Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies kādas 6. panta daļas ieviešanā.

Lai gan Latvijas normatīvie akti nodrošina sabiedrībai iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā vides jautājumos, iedzīvotāji ne vienmēr apzinās savas tiesības un iespējas.

VKP ieskatā iedzīvotāju līdzdalību IVN procesā nereti apgrūtina nekvalitatīvi sagatavots IVN ziņojums, piemēram, nepilnīgi aprakstot paredzamās ietekmes un sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laikā sniedzot tikai virspusēju informāciju. Ja ziņojums vēlāk tiek pilnveidots pēc VPVB norādījumiem, ne vienmēr tas tiek vēlreiz atsevišķi apspriests ar iedzīvotājiem.

Sniedziet papildu informāciju par praktisko nosacījumu piemērošanu sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par noteiktām darbībām, piemēram, vai ir pieejama statistika vai cita informācija par sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā par noteiktām darbībām vai par lēmumiem nepiemērot šī panta nosacījumus ierosinātām darbībām nacionālās aizsardzības mērķiem.

Laba VPVB sadarbība ar NVO, informējot tās par saņemtajiem pieteikumiem. Līdzīga sadarbība tiek veidota starp VVD reģionālajām vides pārvaldēm un attiecīgajā reģionā aktīvām NVO.

Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir:

www.varam.gov.lv;www.vpvb.gov.lv; www.pvd.gov.lv; www.em.gov.lv; www.lvgmc.lv .

7. pants

SABIEDRĪBAS DALĪBA AR VIDI SAISTĪTO PLĀNU, PROGRAMMU UN POLITIKAS SAGATAVOŠANĀ

Ministrija, Valsts kanceleja, AM, EM, IZM, SAM, TM, VM, ZM

Katra Puse veic atbilstošus praktiskus un/vai citus pasākumus, lai iesaistītu sabiedrību ar vidi saistītu plānu un programmu sagatavošanā, balstoties uz atklātības un godīguma principiem un sniedzot sabiedrībai nepieciešamo informāciju. Šajā sakarā piemēro 6. panta 3., 4. un 8. punktu. Attiecīgā valsts iestāde, ņemot vērā šīs konvencijas mērķus, nosaka to sabiedrības daļu, kura var piedalīties šajos pasākumos. Katra Puse atbilstoši cenšas nodrošināt sabiedrības dalību ar vidi saistītās politikas izstrādāšanā.

Uzskaitiet attiecīgās veiktās praktiskās un/vai citas darbības, lai sabiedrība varētu piedalīties ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādes procesā. Aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu.

1. Ir spēkā normatīvais regulējums, lai nodrošinātu pienākumu un kārtību, kā iesaistīt sabiedrību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādes procesā. Pieņemti un pilnveidoti šādi normatīvie akti – VAL; IVNL un MK 2004. gada 23. marta noteikumi Nr. 157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”; Attīstības plānošanas sistēmas likums; VPIL VI nodaļa; MK 2009. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 300 „Ministru kabineta kārtības rullis”; Teritorijas attīstības plānošanas likums un MK 2012. gada 16. oktobra noteikumi Nr. 711 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, kuros detalizēti noteikta sabiedrības iesaistīšanas kārtība vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes gaitā; MK 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”; 2013. gada 16. jūlija MK noteikumi Nr. 402 „Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”; MK 2004. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”; MK 2007. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 686 „Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”; MK 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”; MK 2009. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 1178 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”; MK 2009. gada 15. decembra instrukcija Nr. 19 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”. (turpmāk šajā sadaļā atsauces uz minētajiem MK noteikumiem lietotas, norādot noteikumu numuru).

2. Saskaņā ar VAL 14. pantu darbojas Fonda konsultatīvā padome, kas apvieno vides jautājumu risināšanā aktīvo sabiedrisko organizāciju un profesionālo asociāciju pārstāvjus. Tādējādi valsts institūcijām ir konkrēts adresāts, kuram nosūtīt vai prezentēt izstrādātos dokumentu projektus.

3. Ministrijas mājaslapā ievietotais darba plāns visam gadam ietver plānoto dokumentu uzskaitījumu, ar konkrētu izpildes laiku un atbildīgo amatpersonu.

4. IVNL 4. pantā noteikti un MK noteikumu Nr. 157 2. punktā precizēti plānošanas dokumenti, kam nepieciešams stratēģiskais IVN. IVNL 23. pants un MK noteikumu Nr. 157 2. punkts noteic kārtību, kādā sabiedrība iesaistāma stratēģiskā novērtējuma veikšanā.

Atbildīgās institūcijas regulāri organizē informatīvus pasākumus sabiedrībai, kuros cita starpā skaidro arī sabiedrības līdzdalības nosacījumus plānošanas dokumentu izstrādē.

Saskaņā ar normatīvo regulējumu, plānošanai jānotiek trīs līmeņos: nacionālā, reģionālā un vietējā. Visprecīzāk sabiedrības līdzdalības tiesības pašreiz ir noteiktas vietējā plānošanas līmenī, turklāt neizvirzot nekādus kritērijus, kādiem personai būtu jāatbilst, lai varētu piedalīties.

Izskaidrojiet, kādas ir sabiedrības līdzdalības iespējas ar vidi saistītas politikas izstrādē.

Kopš 2009. gada 1. janvāra spēkā ir Attīstības plānošanas sistēmas likums, kas attiecas arī uz attīstības plānošanu vides aizsardzības jomā. Likuma mērķis ir, nosakot attīstības plānošanas sistēmu, sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. Likums attiecas uz attīstības plānošanu valsts un pašvaldību institūcijās. Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. pantā ietverto līdzdalības principu visām ieinteresētajām personām (tai skaitā NVO) ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumentu izstrādē.

MK noteikumi Nr. 300 ietver normas par NVO piedalīšanos politikas dokumentu vai tiesību aktu izstrādes procesā un sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību, kā arī dod tiesības NVO pārstāvjiem piedalīties Valsts sekretāru sanāksmēs, kurās tiek apspriesti visu ministriju izstrādātie tiesību akti un politikas dokumenti.

Sabiedrībai ir iespēja iesniegt viedokli par jebkuru izstrādes gaitā esošu politikas dokumentu, kas pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē pieejami MK tīmekļa vietnē. Par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem valsts institūcijām ir pienākums atsevišķi informēt ieinteresētās puses un organizēt konsultācijas saskaņā ar VPIL 48. pantu.

Kārtību, kādā sabiedrība iesaistāma stratēģiskā novērtējuma veikšanā, noteic MK noteikumu Nr. 157 V nodaļa.

Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies 7. panta ieviešanā.

Lai gan informācijas netrūkst, sabiedrība ne vienmēr apzinās savas līdzdalības iespējas.

Sniedziet papildu informāciju par praktisko nosacījumu piemērošanu sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par noteiktām darbībām saskaņā ar 7. pantu.

Stratēģiskā IVN procedūra ir Konvencijas 7. panta galvenais ieviešanas instruments, kura praktiskā piemērošana ir valsts institūciju pienākums. Vienlaikus jāatzīst, ka sabiedrība ne vienmēr izmanto iespēju iesaistīties šajā procesā. Problēmas attiecībā uz stratēģiskā IVN procesu nereti ir saistītas arī ar nekvalitatīvi sagatavotu stratēģiskā IVN ziņojumu, tādejādi liedzot sabiedrībai izprast būtiskos vides aspektus, kas saistīti ar attiecīgo plānošanas dokumentu.

Vides valsts institūcijas iekļauj NVO kolēģus savās normatīvo aktu izstrādes darba grupās.

Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir:

www.mk.gov.lv;www.varam.gov.lv; www.vpvb.gov.lv; www.pkc.gov.lv.

8. pants

SABIEDRĪBAS DALĪBA NORMATĪVO AKTU UN/VAI VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMU JURIDISKI SAISTOŠU NOTEIKUMU SAGATAVOŠANĀ

Ministrija, Valsts kanceleja, AM, EM, IZM, SAM, TM, VM, ZM

Katra Puse cenšas veicināt efektīvu sabiedrības dalību attiecīgajā posmā un – kamēr vēl ir iespējami jebkādi risinājumi – posmā, kad valsts iestādes izstrādā tādus normatīvos aktus vai citus vispārēji piemērojamus juridiski saistošus noteikumus, kam var būt nozīmīga ietekme uz vidi. Tādēļ būtu jāveic šādi pasākumi:

a) jānosaka pietiekami termiņi, lai nodrošinātu efektīvu dalību;

b) jāpublicē vai citādi jādara pieejami sabiedrībai noteikumu projekti;

c) jādod sabiedrībai iespēja izteikt savus apsvērumus tieši vai ar kompetentu konsultatīvo iestāžu starpniecību.

Sabiedrības dalības rezultātu ņem vērā tiktāl, ciktāl tas iespējams

Aprakstiet, kas veikts, lai veicinātu efektīvu sabiedrības līdzdalību normatīvu un citu vispār piemērojamu juridiski saistošu noteikumu, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, izstrādes procesā valsts iestādēs. Iespēju robežās aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu.

VAL 13. pants noteic pienākumu iestādēm, iesaistīt sabiedrību vai tās pārstāvjus vides normatīvo aktu, to grozījumu sagatavošanā un apspriešanā iespējami agrākā stadijā.

MK 2009. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 300 „Ministru kabineta kārtības rullis” paredz nosacījumus sabiedrības līdzdalībai politikas dokumentu vai tiesību aktu izstrādē. Turpat iestrādāta prasība par anotācijas pievienošanu normatīvo aktu projektiem; tajā jānoāda arī dokumenta iespējamā ietekme uz vidi, informācija par sabiedrības līdzdalību un viedokli.

NVO pārstāvji, kā arī atsevišķi nozares speciālisti nereti tiek iekļauti normatīvo aktu izstrādes darba grupās.

Termiņš atzinuma sniegšanai par projekta sākotnējo redakciju parasti ir divas nedēļas. Ja NVO ir sniegusi atzinumu noteiktajā saskaņošanas termiņā, tad tās izteiktie iebildumi jāņem vērā vai ar to jāvienojas par vērā neņemtajiem iebildumiem saskaņošanas sanāksmē. Normatīvo aktu projekti ir brīvi pieejami attiecīgās ministrijas un MK tīmekļa vietnē, likumprojekti pieejami arī Saeimas tīmekļa vietnē. Sabiedrības līdzdalības rezultāti tiek iesniegti likumdevējam anotācijas formā tiesību aktu projektiem un citā piemērotā formā attīstības plānošanas dokumentu projektiem.

Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies 8. panta ieviešanā.

Reizēm normatīvie akti jāizstrādā īsā laikā, tādējādi apgrūtinot atbilstošu sabiedrības līdzdalību un riskējot ar normatīvā akta projekta kvalitāti. Lai šo problēmu risinātu, Ministrijas darba plāns tiek publicēts Ministrijas tīmekļa vietnē, kā arī ministrijas darbinieki tiek mudināti aktīvāk iesaistīt sabiedrību likumdošanas procesā – pienācīgi uzklausīt ieinteresētās puses u.tml.

Sniedziet papildu informāciju par praktisko nosacījumu piemērošanu sabiedrības līdzdalībai 8. pantā minētajā jomā.

Valsts iestādes, piemēram, Vides Ministrija regulāri sadarbojas ar atsevišķām profesionālajām asociācijām un NVO, sevišķi atkritumu apsaimniekošanas, iepakojuma apsaimniekošanas un ķīmisko vielu aprites jomās. Profesionālās asociācijas piedalās ne tikai normatīvo aktu projektu apspriešanā, bet arī to sagatavošanā. Ministrija iesaista Fonda konsultatīvo normatīvo aktu projektu apspriešanā.

Valsts kanceleja nodrošina NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanu, kas ietver regulāras sanāksmes ar NVO pārstāvjiem par aktuālajām tēmām.

Pienākums izstrādāt anotāciju tiesību aktu projektiem un pienācīgi ietvert sabiedrības līdzdalības rezultātus attīstības plānošanas dokumentu projektos nodrošina Konvencijas 8. panta praktisko ieviešanu.

Tiek organizēti skaidrojoši semināri par nozīmīgām likumdošanas iniciatīvām. Piemēram, biedrība „Baltijas Vides Forums” organizē seminārus par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu normatīvo regulējumu un tā attīstību.

Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir:

www.varam.gov.lv; www.mk.gov.lv; www.saeima.lv; www.bef.lv; www.daba.gov.lv.

9. pants

IESPĒJA GRIEZTIES [VĒRSTIES] TIESU IESTĀDĒS

Uzskaitiet likumdošanas, normatīvos un citus pasākumus, kas ievieš 9. pantā minētos nosacījumus pieejai tiesu varai.

Izskaidrojiet, kā katra 9. panta daļa ir ieviesta. Aprakstiet attiecīgo 2. panta definīciju un 3. panta devītajā daļā minētās nediskriminēšanas prasības pārņemšanu. Arī un detalizēti, aprakstiet;

Jēdziens „valsts iestāde” Konvencijas 2. panta izpratnē Latvijā attiecas uz valsts iestādēm (institūcijām, struktūrvienībām, amatpersonām), kas pilda valsts pārvaldes funkcijas, kā arī citām institūcijām vai privātpersonām, kurām deleģētas publiskās varas pilnvaras saskaņā ar APL 1. pantu un VPIL V nodaļu.

Termins „sabiedrība” skaidrots VAL 6. pantā un IVNL 3. pantā.

Satversmes 91. pants paredz imperatīvu diskriminācijas aizliegumu. Atbilstoši Satversmes 101. pantam ikvienam ir tiesības piedalīties valsts darbā, kas var izpausties arī kā dalība lēmumu pieņemšanā. APL 6. pants nodrošina vienlīdzības principa ieviešanu, t.i. pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus.

Izskatot lietas, kas skar vides jautājumus, tiesas Konvencijas normas var piemērot tieši. Piemēram, Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) 2007. gada 25.maijā pieņēma lēmumu ierosināt lietu „Par Rīgas teritorijas plānojuma daļas 2006.-2018. gadam, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam”, lēmumu pamatojot ar Konvencijas normām, tostarp ar Konvencijas 2. panta 5. punktu un 9. panta 3. punktu. Spriedums lietā Nr. 2007-11-03 tika pasludināts 2008. gada 17. janvārī. Satversmes tiesa piemērojusi Konvenciju arī virknē citu lietu.

Interpretējot Satversmes 115. pantu, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sabiedrības subjektīvās tiesības vides jomā ir konkretizētas Konvencijā, kā arī nacionālajos tiesību aktos, un ka teritorijas plānošana ir viens no valsts vides politikas mērķu sasniegšanas līdzekļiem un līdz ar to arī ar vidi saistīta joma, kurā Satversmes 115. pants sabiedrībai piešķir plašas tiesības (Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra spriedums lietā Nr. 2006-09-03 „Par Garkalnes pagasta padomes teritorijas plānojuma daļas, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 115. pantam”, 11. punkts). Šāda Satversmes 115. panta interpretācija sabiedrībai paver iespēju pārsūdzēt Satversmes tiesā tādus vietējās pašvaldības teritorijas plānojumus, kuros ietvertie teritorijas attīstības risinājumi neatbilst vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, vai arī kuru izstrādē ir pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi. Kopš 2006. gada jūnija, kad Satversmes tiesā tika ierosināta lieta par Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma atbilstību Satversmes 115. pantam, Satversmes tiesā ir ierosinātas vēl vairākas lietas, kurās sabiedrība ir apstrīdējusi pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību Satversmes 115. pantam.

Sabiedrības tiesības aizstāvēt savas vides tiesības, kā arī vērsties pret valsts darbību vai bezdarbību, kas ir pretrunā ar vides normatīviem aktiem, ir noteiktas VAL 9. pantā, savukārt procesuālā kārtība – APL. APL 105. panta pirmā daļa un 302. panta pirmā daļa paredz administratīvās lietas pirmās instances tiesa un otrās instances tiesa apelācijas kārtībā skata pēc būtības, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Likumā noteiktie izņēmuma gadījumi attiecas, piemēram, uz iestādes atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu (Informācijas atklātības likuma 15. pants). Tādā gadījumā pirmās instances tiesas spriedumu var uzreiz pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

APL 77. pants noteic iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniegšanu rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kas izdevusi administratīvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde to tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta. Šo iesniegumu septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.

Satversmes 83. pantā nostiprināts tiesu neatkarības princips, saskaņā ar kuru tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam pakļauti. Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 1. panta pirmajai un otrajai daļai, Latvijā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara, kas tiek īstenota atbilstoši tiesiskuma principam. Minētā likuma 10. pants uzsver, ka, spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam un ka tiesu neatkarību garantē valsts.

Ministrija, TM

1. Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka ikvienai personai, kura uzskata, ka tās lūgums sniegt informāciju saskaņā ar 4. pantu ir ticis ignorēts, daļēji vai pilnīgi nepamatoti noraidīts, nepietiekami atbildēts vai kā citādi nav izskatīts atbilstoši minētā panta noteikumiem, ir iespēja pārskatīšanas nolūkā griezties tiesā vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas noteikta likumā.

Gadījumos, kad Puses paredz pārskatīšanu tiesu iestādē, tās nodrošina, lai attiecīgajai personai būtu pieejama arī ātra, ar likumu noteikta procedūra, kas ir bezmaksas vai nav saistīta ar pārāk lielām izmaksām un saskaņā ar kuru lūgumu atkārtoti izskata kāda valsts iestāde vai izskata neatkarīga un objektīva institūcija, kas nav tiesa.

Saskaņā ar šo 1. punktu pieņemtie galīgie lēmumi ir saistoši valsts iestādēm, kuru rīcībā ir attiecīgā informācija. Šo lēmumu pamatojumu norāda rakstiski vismaz tajos gadījumos, kad pieeja informācijai tiek atteikta saskaņā ar šo punktu.

(a) attiecībā uz pirmo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

(i) ikvienai personai, kura uzskata, ka tās informācijas pieprasījums 4. panta ietvaros nav izskatīts atbilstoši šī panta nosacījumiem, ir pieejama pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas noteikta likumā;

(a) (i)

VAL 9. pants saistībā ar vides informāciju noteic ikvienas personas, kura uzskata, ka informācijas pieprasījums ir ignorēts vai nepamatoti noraidīts, nav saņemta atbilstoša atbilde vai citādi pārkāptas tiesības uz vides informāciju, tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt attiecīgo darbību vai bezdarbību APL noteiktajā kārtībā, kas ietver gan administratīvo, gan tiesas procesu. Turklāt ikvienai personai, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, ir tiesības vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei.

Iestādei ir pienākums pieprasītās informācijas atteikumu noformēt rakstveidā atbilstoši Informācijas atklātības likuma 12. pantam.

Administratīvo aktu izdod rakstveidā, izņemot likumā norādītos gadījumus, kad izdošana rakstveidā nav adekvāta (APL 67., 69. pants). Tomēr persona var pieprasīt izdot to rakstveidā.

Lietas pārskatīšanas neatkarība iestādē netieši tiek nodrošināta, paredzot, ka apstrīdēto administratīvo aktu izskata padotības kārtībā augstāka iestāde.

APL grozījumi paredz, ka gadījumā, ja nav augstākas iestādes vai citas normatīvajos aktos noteiktas iestādes, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt, vai tā ir MK, privātpersona var apstrīdēt administratīvo aktu iestādē, kas to izdevusi, vai uzreiz pārsūdzēt administratīvo aktu tiesā.

Lietas pārskatīšanas neatkarība tiesā tiek nodrošināta, piemērojot tiesu neatkarības principus un garantijas. Piemēram, nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā, tiesneša neaizskaramība u.c. (likuma „Par tiesu varu” 2. nodaļa).

(ii) gadījumos, kad ir paredzēta šāda pārskatīšana tiesā, attiecīgajai personai jābūt pieejamai arī ātrai ar likumu noteiktai procedūrai, kas ir bezmaksas vai nav saistīta ar pārāk lielām izmaksām, kurā pieprasījumu atkārtoti izskata valsts iestāde vai neatkarīga un objektīva institūcija, kas nav tiesa;

(a) (ii)

Lai nodrošinātu ātrāku un lētāku iestādes lēmuma pārskatīšanas procedūru pirms vēršanās tiesā, informācijas pieprasītājs ir tiesīgs apstrīdēt attiecīgo lēmumu vai bezdarbību augstākā iestādē (ja speciālajās normās nav noteikta cita institūcija) saskaņā ar APL. Attiecībā uz videi būtiskām jomām (IVN un piesārņojošas darbības atļaujas) ir noteikts, ka VPVB ir tiesīgs izskatīt vides institūciju pieņemtos lēmumus vai bezdarbību. Vēršanās šajā iestādē ir bezmaksas.

(iii) galīgais lēmums šīs daļas ietvaros ir juridiski saistošs valsts iestādei, kuras rīcībā ir informācija, un ka iemesli tiek norādīti rakstiski vismaz tajos gadījumos, kad informācija tiek atteikta;

(a) (iii)

Personas tiesības paļauties uz galīgā lēmuma saistošo raksturu aizsargā Satversmē un APL 10. pantā nostiprinātais tiesiskās paļāvības princips. Saskaņā ar APL un VPIL augstākas iestādes lēmums ir saistošs zemākai iestādei.

Saskaņā ar APL 81. panta piekto daļu apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Šādā veidā tas ir izpildāms, un to var pārsūdzēt tiesā. Tiesas nolēmumam ir likuma spēks. Piešķirot tiesas nolēmumam likuma spēku, tiek nodrošināts tā saistošais raksturs iestādei.

2. Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka ieinteresētās sabiedrības pārstāvjiem,

a) kuriem ir pamatota interese, vai arī

b) kuri uzskata, ka noticis tiesību aizskārums, ja šādu priekšnosacījumu paredz attiecīgās Puses administratīvā procesa normas, ir iespēja pārskatīšanas nolūkā griezties tiesā un/vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas noteikta likumā, lai – pamatojoties uz materiāliem vai procesuāliem aspektiem – apstrīdētu jebkura tāda lēmuma, darbības vai bezdarbības likumību, uz ko attiecas 6. panta noteikumi, ja šāda apstrīdēšana paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos, kā arī neskarot šā panta 3. punktu un citus attiecīgus šīs konvencijas noteikumus.

To, vai interese ir pamatota un vai ir noticis tiesību aizskārums, nosaka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un ar mērķi nodrošināt ieinteresētajai sabiedrībai plašas iespējas griezties tiesu iestādēs saistībā ar šīs konvencijas piemērošanu. Tādēļ a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā par pamatotu uzskata ikvienas tādas nevalstiskas organizācijas interesi, kura atbilst 2. panta 5. punktā minētajām prasībām. Šādas organizācijas uzskata arī par tādām, kam ir tiesības, attiecībā uz kurām ir iespējams tiesību aizskārums, kā paredzēts b) apakšpunktā.

Šā panta 2. punkta noteikumi neizslēdz iespēju pārskatīšanas nolūkā iepriekš griezties administratīvā iestādē, kā arī neiespaido prasību, ka pirms vēršanās tiesā ir jāizmanto visas administratīvas pārskatīšanas procedūras, ja šāda prasība paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos.

(b) veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nacionālās likumdošanas ietvaros ieinteresētās sabiedrības pārstāvjiem, kuri atbilst otrajā daļā minētajiem kritērijiem, ir pieejama pārskatīšanas procedūra tiesā un/vai neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas noteikta likumā, lai apstrīdētu jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības, kam piemērojami 6. panta nosacījumi, materiālo vai procedurālo aspektu likumību;

(b)

Konvencijas 9. panta otrā daļa, saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu galvenokārt attiecas uz lēmumu pieņemšanu par iecerētas darbības izvērtēšanu un atļaušanu, kas atbilstīgi ir IVN un piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanas process. Galvenie normatīvie akti, kas regulē šos divus procesus ir IVNL un likums „Par piesārņojumu”, tajos arī ir ietvertas sabiedrības tiesības uz līdzdalību un kārtība, kādā sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt attiecīgajā procesā pieņemtos lēmumus.

3. Turklāt, neskarot 1. un 2. punktā minētās pārskatīšanas procedūras, katra Puse nodrošina to, ka sabiedrības pārstāvjiem, kas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, ja tādi būtu, ir pieejamas administratīvas vai tiesas procedūras, lai apstrīdētu fizisku personu vai valsts iestāžu darbību vai bezdarbību, kas pārkāpj attiecīgās valsts tiesību aktus vides jomā.

(c) attiecībā uz trešo daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrības pārstāvjiem, ja tie atbilst nacionālajos likumos noteiktajiem kritērijiem, ir iespēja administratīvi vai juridiski apstrīdēt privātu personu un valsts iestāžu darbību vai bezdarbību, kas pārkāpj nacionālos ar vidi saistītos tiesību aktus;

(c)

APL regulējums attiecas uz jebkuru valsts iestādes lēmumu vai bezdarbību, kas pārkāpj ne tikai vides normatīvos aktus. Saskaņā ar APL privātpersona var vērsties tiesā par iestādes izdotu administratīvo aktu vai veikto faktisko rīcību. Lai nodrošinātu pārskatīšanas procedūru, no 2004. gada 1. februāra darbojas administratīvās tiesu iestādes.

Saistībā ar vides normatīvo aktu pārkāpumiem papildu regulējums iekļauts VAL 9. pantā un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā.

VAL 6. pants noteic ikvienas privātpersonas, kā arī personu apvienību, organizāciju un grupu tiesības, cita starpā:

1) prasīt, lai valsts iestādes, amatpersonas vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu;

2) atbalstīt vides aizsardzības pasākumus un sadarboties ar valsts iestādēm, lai nepieļautu tādu darbību veikšanu, arī tādu lēmumu pieņemšanu, kas var pasliktināt vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides normatīvo aktu prasībām;

3) sniegt informāciju valsts iestādēm par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām negatīvajām pārmaiņām, kas radušās šādu darbību vai pasākumu dēļ.

Iestādei, kas saņēmusi attiecīgu personas iesniegumu, ir pienākums to izskatīt un noteiktos termiņos sniegt atbildi, kā arī nodrošināt norādītās situācijas risināšanu.

Likumā noteiktajos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu [skat. (d)(ii) infra].

Ikvienai personai, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (tai skaitā vides tiesību jomā), ir tiesības vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.

Kā neatkarīga cilvēktiesību aizsardzības iestāde 1995. gadā tika izveidots Valsts cilvēktiesību birojs, kura funkcijas no 2007. gada pārņēma Tiesībsargs. Tam ir tiesības, cita starpā izvērtēt arī valsts pārvaldes lēmumus vai bezdarbību, konsultēt iedzīvotājus, izskatīt sūdzības un veicināt izlīgumu starp strīda pusēm.

4. Turklāt, neskarot 1. punktu, šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām procedūrām, ir jānodrošina pamatoti un efektīvi tiesiskie līdzekļi, tostarp, vajadzības gadījumā, pagaidu noregulējums, un tām ir jābūt taisnīgām, objektīvām un ātrām, kā arī saistītām ar nelielām izmaksām. Šajā pantā paredzētos lēmumus noformē vai reģistrē rakstiski. Tiesu un, ja iespējams, citu institūciju lēmumi ir publiski pieejami.

(d) attiecībā uz ceturto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka;

(i) pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās procedūras nodrošina adekvātus un efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus;

(d) (i)

APL noteiktās valsts pārvaldes lēmuma vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas iespējas un tiesības ir atzītas par adekvātiem un efektīviem līdzekļiem, kas nodrošina: 1) pirmstiesas izskatīšanu augstākā iestādē un 2) iestādes lēmuma vai rīcības izvērtēšanu neatkarīgā, ar likumu izveidotā tiesā – Administratīvajā tiesā.

Gadījumā, ja iestāde nesniedz pieprasīto informāciju, šāda rīcība apstrīdama un pārsūdzama kā iestādes faktiskā rīcība. Privātpersona iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu.

APL paredz personas tiesības uz atlīdzinājumu, ja ar iestādes administratīvo aktu vai faktisko rīcību tai radīts kaitējums. APL 93. pants paredz, ka zaudējumu atlīdzinājumu iespējams prasīt vienlaikus ar administratīvā akta apstrīdēšanu padotības kārtībā augstākajā institūcijā vai, ja tādas nav, vienlaikus ar administratīvā akta pārsūdzēšanu tiesā. Atlīdzinājumu var prasīt arī vienlaikus ar iestādes faktiskās rīcības pārsūdzēšanu tiesā. APL privātpersonai nodrošina vienkāršotu un efektīvu zaudējumu atlīdzības prasījuma procesuālo realizāciju.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 201³. pantu valsts vai sabiedrisko organizāciju amatpersonām, kuras atteikušās sniegt publicējamu informāciju plašsaziņas līdzekļiem, uzliek naudas sodu līdz 142 euro; par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu – līdz 356 euro.

LAPK 84. pants par vides informācijas slēpšanu vai sagrozīšanu (piemēram, IVN procesā) paredz naudas sodu no 70 līdz 1396 euro.

Administratīvais process iestādē ir bezmaksas, bet administratīvais process tiesā ir pieejams, samaksājot samērīgu valsts nodevu: 28,46 euro.

Ņemot vērā salīdzinoši nelielo lietu skaitu, tikpat kā nepastāv tiesnešu specializācija vides tiesībās.

(ii) šādas procedūras citādi atbilst šīs daļas prasībām;

(d) (ii)

Tiek regulāri publicēti tiesu spriedumu krājumi un spriedumi ir pieejami tiesu iestādēs. Par maksu ir pieejama elektroniskā tiesu nolēmumu datu bāze (www.lursoft.lv/lsdb). Satversmes tiesas spriedumi bez maksas pieejami tīmekļa vietnē www.satv.tiesa.gov.lv. Anonimizēti tiesu nolēmumi bez maksas pieejami www.tiesas.lv. Tiesu prakses apkopojumi un tiesu nolēmumi administratīvajās lietās, civillietās un krimināllietās bez maksas pieejami Latvijas Republikas Augstākās tiesas tīmekļa vietnē http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/.

Citu institūciju lēmumi ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

APL 22. nodaļā paredzēts pagaidu noregulējums, kuru var piemērot jebkurā lietas stadijā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 195. panta pirmo daļu, ja ir pamats uzskatīt, ka pārsūdzētais administratīvais akts vai administratīvā akta neizdošanas sekas varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus, un ja, izvērtējot tiesas rīcībā esošo informāciju, konstatējams, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks, tiesa pēc pieteicēja motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu.

APL 258. pants noteic tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībniekiem pasludināšanu nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas, izsniedzot sprieduma norakstu, kā arī nodrošinot, ka likumā noteiktajā kārtībā un apjomā tiesas spriedums ir pieejams ikvienai personai.

5. Lai šā panta noteikumus padarītu efektīvākus, katra Puse nodrošina to, ka sabiedrība tiek informēta par administratīvajām vai tiesas procedūrām, kas tai pieejamas pārskatīšanas nolūkā, kā arī lemj par atbilstošu palīdzības sistēmu ieviešanu, lai novērstu vai mazinātu finansiālus un citus šķēršļus saistībā ar griešanos tiesu iestādēs.

(e) attiecībā uz piekto daļu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas sniegšanu sabiedrībai par pieeju administratīvām un tiesiskām pārskatīšanas procedūrām.

(e)

Oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” normatīvo aktu datu bāze ir bez maksas pieejama tīmekļa vietnē: www.likumi.lv. Pieejami arī maksas resursi.

Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv var iepazīties ar informāciju par iespējām vērsties tiesā.

APL 67. panta otrās daļas 9. punkts un septītā daļa paredz prasību lēmumā iekļaut norādi par tiesībām šo lēmumu apstrīdēt. Ja administratīvā aktā nav norādīts, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, tad apstrīdēšanas termiņš ir nevis viens mēnesis, bet gan viens gads.

Sagatavoti informatīvi izdevumi par pieeju pārskatīšanas procedūrām iestādē un tiesā.

Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies kādas 9. panta daļas ieviešanā.

Šķēršļus lietu savlaicīgas izskatīšanas nodrošināšanā var radīt tiesu pārslogotība. Ja process iestādē ir visai ātrs (atkarībā no lietas sarežģītības parasti no divām nedēļām līdz vienam mēnesim), tad process tiesā var būt būtiski ilgāks. Tiek virzīti un īstenoti dažādi projekti tiesu kapacitātes veicināšanai. Piemēram, 2013. gada 4. jūlijā izsludināts likums „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kas paredz lietu izskatīšanas termiņu pārvaldību tiesā, ko īsteno tiesas priekšsēdētājs. Tāpat ar minētā likuma grozījumiem paplašināti rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumi, tostarp, nodrošināt tiesas darba atklātumu; pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesneša tiesvedībā esošajās lietās, dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu izpildei. Tiesas priekšsēdētājs var uzdot tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kurā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā procesuālā darbība, kā arī pārdalīt tiesnešiem lietas saskaņā ar lietu sadales plānu.

Mēdz būt atšķirīga privātpersonas un iestādes izpratne par to, vai konkrēts lēmums ir apstrīdams un pārsūdzams. Proti, vai attiecīgais lēmums ir tikai starplēmums pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, un nerada tiešas tiesiskas sekas adresātam, vai arī tas ir apstrīdams un pārsūdzams administratīvais akts.

Sniedziet papildu informāciju par praktisko pieejas tiesu varai nosacījumu piemērošanu atbilstoši 9. pantam, piemēram, vai ir pieejama statistika par vides tiesvedību un vai ir kāds palīdzības mehānisms, lai novērstu vai samazinātu finansiālas un citas barjeras pieejai tiesu varai

Vispārēja rakstura statistika par tiesu darbu pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē www.tm.gov.lv. Konkrētāku statistiku par tiesu darbu apkopo Tiesu administrācija www.ta.gov.lv.

VVD un VPVB ik gadu apkopo informāciju par administratīvo pārkāpumu lietām vides jomā. VPVB apkopotā informācija par administratīvajām lietām pieejama tīmekļa vietnē: http://www.vpvb.gov.lv/lv/publikacijas. VVD darbā tiek izmantots Sodu reģistrs, kurā tiek uzskaitīti visi pārkāpumi, sodītās personas un piemērotie sodi.

Administratīvajās lietās, kas adresātam ir sarežģītas, pēc iestādes vai tiesas lēmuma, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, tās pārstāvim izmaksā atlīdzību no valsts budžeta MK noteiktajā apmērā un kārtībā.

Administratīvais process tiesā ir pieejams par samērīgu valsts nodevu: 28,46 euro. Saskaņā ar APL 128. panta trešo daļu, tiesa, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas. Turklāt maznodrošinātām personām ir tiesības pretendēt uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, tai skaitā pārstāvību tiesā.

Administratīvajā procesā tiesā piemēro objektīvās izmeklēšanas principu, kas cita starpā paredz, ka, lai noskaidrotu patiesos lietas apstākļus, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas, tādējādi samazinot pieteicējam ar tiesvedību saistīto izdevumu slogu.

Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, ja tādas ir:

www.saeima.lv; www.likumi.lv; www.tm.gov.lv; www.ta.gov.lv; www.satv.tiesa.gov.lv; www.tiesas.lv; http://at.gov.lv/; maksas – http://home.nais.lv; www.lursoft.lv/lsdb; www.latlex.lv.

Vispārīgi komentāri par Konvencijas mērķi:

Ja nepieciešams, norādiet, kā Konvencijas ieviešana veicina katras pašreizējo un nākamo paaudžu personas tiesību aizsardzību dzīvot viņa vai viņas veselībai un labklājībai atbilstošā vidē.

Konvencija veicina sabiedrības izpratni par cilvēku saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Šī izpratne un plaši pieejama informācija var palīdzēt celt katra cilvēka apziņu un rosināt rīkoties videi draudzīgi. Jo kvalitatīvāka būs informācijas pieejamība, jo lietderīgāka būs sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā, un, jo grūtāk būs pieņemt lēmumus, kas negatīvi ietekmētu vidi un līdz ar to sabiedrības dzīves apstākļus. Kopumā, nodrošinot sabiedrības izpratni un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tiek veidota tāda valsts attīstība, kas ņem vērā sabiedrības, t.sk. nākamo paaudžu, intereses dzīvot labvēlīgā vidē.

6.' pants

SABIEDRĪBAS DALĪBA LĒMUMU PIEŅEMŠANĀ PAR ĢENĒTISKI MODIFICĒTU ORGANISMU APZINĀTU IZPLATĪŠANU VIDĒ UN TO LAIŠANU TIRGŪ

1. Saskaņā ar I' pielikumā noteikto kārtību katra Puse pirms lēmumu pieņemšanas nodrošina agrīnu un efektīvu informācijas izplatīšanu un sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā par to, vai atļaut ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un to laišanu tirgū.

Attiecībā uz normatīviem un citiem pasākumiem, kas ievieš 6.' panta noteikumus par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un to laišanu tirgū, aprakstiet:

(a) attiecībā uz 6.' panta pirmo daļu un:

ZM, Ministrija, TM

I' pielikums

1. Katra Puse tās reglamentējošajos pamata noteikumos paredz pasākumus efektīvai informācijas izplatīšanai un sabiedrības dalībai to lēmumu pieņemšanā, uz ko attiecas 6.' panta noteikumi un kas ietver saprātīgus termiņus, lai dotu sabiedrībai atbilstošu iespēju paust savu viedokli par šādiem ierosinātajiem lēmumiem.

(i) Konvencijas I' pielikuma pirmo punktu, pasākumus dalībvalsts reglamentējošajos pamata noteikumos efektīvai informācijas izplatīšanai un sabiedrības dalībai to lēmumu pieņemšanā, uz ko attiecas 6.' panta noteikumi;

Latvija, pieņemot 2008. gada 14. februāra likumu „Par grozījumu Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”, ir pievienojusies Konvencijas 2005. gada 27. maija grozījumam par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un to laišanu tirgū.

Informācijas pieejamības un sabiedrības līdzdalības regulējums ģenētiski modificēto organismu (turpmāk – ĢMO) aprites jomā ir iestrādāts Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma (turpmāk – ĢMO likums) V nodaļā, MK 2009. gada 26. maija noteikumos Nr. 457 „Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu” (turpmāk – noteikumi Nr. 457), MK 2008. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1078 „Ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģija” un MK 2008. gada 22. septembra noteikumos Nr. 784 „Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, kā arī atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (turpmāk ­ noteikumi Nr. 784). VAL 8. pants paredz sabiedrības tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar ĢMO izplatīšanu vidē.

ĢMO likuma 3. panta 4. punktā ietverts sabiedrības informēšanas un līdzdalības princips, kas paredz institūcijām veicināt sabiedrības izglītošanu un informēšanu, uzklausīt un izvērtēt sabiedrības viedokli jautājumos, kas saistīti ar ĢMO apriti. ĢMO likuma V nodaļas normas paredz informācijas pieejamību un atklātību, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, pienākumu sniegt informāciju, kā arī nosaka informācijas aprites prasības.

Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD) pēc iesnieguma par ĢMO izplatīšanu izvērtēšanas izdod atļauju ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē vai tirgū.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 457 5.nodaļai PVD interneta vietnē ievieto valsts informācijas sistēmā – ĢMO aprites reģistrā (turpmāk – ĢMO reģistrs) – šādu informāciju: 1) ĢMO vides riska novērtējumu; 2) informācijas kopsavilkumu par ĢMO izplatīšanu tirgū vai vidē; 3) pārējos personas iesniegtos dokumentus, kam nav piešķirts ierobežotas pieejamības statuss; 4) riska novērtēšanas atzinumu; 5) termiņu sabiedrības viedokļa izteikšanai un priekšlikumu sniegšanai, norādot to iesniegšanas vietu; 6) lēmumu, tai skaitā atļaujā minētos nosacījumus ĢMO izplatīšanai vidē vai tirgū, un atzinumu par sabiedrības viedokli; 7) informāciju par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē vietām; 8) informāciju par ĢMO audzēšanas vietām; 9) ziņojuma par izplatīšanas vidē vai tirgū monitoringa rezultātiem.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 784 18.5. apakšpunktam PVD pienākums ir informēt sabiedrību par paziņotajām ĢMO ierobežotas izmantošanas darbībām un iesaistīt to ierobežotas izmantošanas atļauju izsniegšanas procesā.

Personai, kas veic darbības ar ĢMO, atbilstoši ĢMO likuma 30. pantam noteikts pienākums nekavējoties informēt kompetentās institūcijas un sabiedrību par gadījumiem, kad saņemti zinātniski pamatoti atzinumi par ĢMO iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kā arī par to, ka cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi jau nodarīts kaitējums vai pastāv tieši draudi, ka šāds kaitējums varētu rasties, vai novērotas negatīvas pārmaiņas vidē saistībā ar ĢMO apzinātu izplatīšanu. Līdzīgi MK noteikumu Nr. 457 47. punkts paredz PVD pienākumu informēt sabiedrību vienas dienas laikā, ja saņemta informācija par vidē vai tirgū izplatāmā ĢMO radīto kaitīgo ietekmi uz veselību vai vidi vai par neatļautu ĢMO izplatīšanu tirgū.

2. Puse savos reglamentējošajos pamata noteikumos vajadzības gadījumā var paredzēt atkāpes no sabiedrības dalības procedūras, kas paredzēta šajā pielikumā:

a) ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apzinātas izplatīšanas gadījumā vidē jebkurā nolūkā, izņemot tā laišanu tirgū, ja:

i) šāda izplatīšana salīdzināmos bioģeogrāfiskos apstākļos jau ir akceptēta saskaņā ar attiecīgās Puses reglamentējošajiem pamata noteikumiem

un

ii) iepriekš ir iegūta pietiekama pieredze attiecīgā ĢMO izplatīšanai salīdzināmās ekosistēmās;

b) ĢMO laišanas tirgū gadījumā, ja:

i) tas ir jau akceptēts saskaņā ar attiecīgās Puses reglamentējošajiem pamata noteikumiem

vai

ii) tas ir paredzēts pētniecībai vai kultūru krājumiem.

(ii) Konvencijas I' pielikuma otro punktu, reglamentējošajos pamata noteikumos paredzētas jebkādas atkāpes no sabiedrības dalības procedūras, kas paredzēta I' pielikumā, un šādu atkāpju kritērijus;

Atkāpes no sabiedrības līdzdalības procedūras nav paredzētas.

3. Neskarot spēkā esošos tiesību aktus par konfidencialitāti saskaņā ar 4. panta noteikumiem, katra Puse atbilstoši, laikus un efektīvi dara sabiedrībai pieejamu tā pieteikuma kopsavilkumu, kas iesniegts, lai iegūtu atļauju apzinātai ĢMO izplatīšanai vidē vai laišanai tirgū tās teritorijā, kā arī novērtējuma ziņojumu, ja tas pieejams, saskaņā ar attiecīgās valsts bioloģiskās drošības pamata noteikumiem.

(iii) Konvencijas I' pielikuma trešo punktu, veiktos pasākumus, lai atbilstoši, laikus un efektīvi darītu sabiedrībai pieejamu tā pieteikuma kopsavilkumu, kas iesniegts, lai iegūtu atļauju apzinātai ĢMO izplatīšanai vidē vai laišanai tirgū, kā arī novērtējuma ziņojumu, ja tas pieejams;

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 457 5. nodaļu PVD ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nodrošina sabiedrībai pieejamu informācijas kopsavilkumu par paredzēto ĢMO izplatīšanu tirgū vai vidē, kā arī ĢMO vides riska novērtējumu. Tāpat PVD ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc Zinātniskās ekspertu komisijas riska novērtēšanas atzinuma saņemšanas nodrošina to pieejamu sabiedrībai.

4. Puses nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par konfidenciālu šādu informāciju:

a) attiecīgā ģenētiski modificētā organisma vai organismu vispārīgu aprakstu, tā pieteikuma iesniedzēja vārdu vai nosaukumu un adresi, kas iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai apzinātai izplatīšanai, paredzēto lietojumu un, attiecīgos gadījumos, izplatīšanas vietu;

b) attiecīgā ģenētiski modificētā organisma vai organismu monitoringa un avārijas gadījumu novēršanas metodes un pasākumus;

c) vides apdraudējuma novērtējumu.

(iv) Konvencijas I' pielikuma ceturto punktu, veiktos pasākumus, lai attiecīgajā punktā minētā informācija nekādā gadījumā netiktu uzskatīta par konfidenciālu;

MK noteikumu Nr. 457 8. punkts paredz, ka par ierobežotas pieejamības informāciju neuzskata: 1) personas vārdu, uzvārdu, adresi (juridiskai personai – nosaukumu un juridisko adresi); 2) ĢMO aprakstu, kas ļauj to identificēt; 3) ĢMO izplatīšanas nolūku, vietu un paredzamo lietojumu; 4) monitoringa programmu un ārkārtas pasākumu plānu; 5) ĢMO vides riska novērtējumu.

5. Katra Puse nodrošina lēmumu pieņemšanas procedūras pārredzamību un paredz sabiedrībai pieeju attiecīgajai procesuālajai informācijai. Šī informācija ietver, piemēram:

i) iespējamo lēmumu būtību;

ii) valsts iestādi, kas atbildīga par lēmuma pieņemšanu;

iii) sabiedrības dalības pasākumus, kas paredzēti saskaņā ar 1. punktu;

iv) norādi uz valsts iestādi, no kuras var saņemt attiecīgo informāciju;

v) norādi uz valsts iestādi, kurai var iesniegt komentārus, un šo komentāru nosūtīšanas grafiku.

(v) Konvencijas I' pielikuma piekto punktu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procedūru pārredzamību un paredzētu sabiedrībai pieeju attiecīgajai procesuālajai informācijai par, piemēram:

a. iespējamo lēmumu būtību;

b. valsts iestādi, kas atbildīga par lēmuma pieņemšanu;

c. sabiedrības līdzdalības pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar I' pielikuma 1. punktu;

d. norādi uz valsts iestādi, no kuras var saņemt attiecīgo informāciju;

e. norādi uz valsts iestādi, kurai var iesniegt komentārus, un šo komentāru nosūtīšanas grafiku.

Saskaņā ar ĢMO likuma 27. pantu kompetentās institūcijas sniedz sabiedrībai informāciju par ĢMO apriti saskaņā ar ĢMO apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām. Lēmumu pieņemšanas procedūru pārredzamību un sabiedrības pieeju attiecīgajai procesuālajai informācijai nodrošina MK noteikumu Nr. 457, īpaši 5. nodaļā, ietvertās prasības. (Skat. (a) (i), īpaši pēdējo rindkopu).

6. Noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar 1. punktu, ļauj sabiedrībai iesniegt jebkādā atbilstošā veidā jebkādus komentārus, informāciju, analīzi vai viedokļus, kurus tā uzskata par atbilstošiem ierosinātajai apzinātai izplatīšanai, ieskaitot laišanu tirgū.

(vi) Konvencijas I' pielikuma sesto punktu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar I' pielikuma 1. punktu, ļauj sabiedrībai iesniegt jebkādā atbilstošā veidā jebkādus komentārus, informāciju, analīzi vai viedokļus, kurus tā uzskata par atbilstošiem ierosinātajai apzinātai izplatīšanai vai laišanai tirgū.

Saskaņā ar ĢMO likuma 28. panta pirmo daļu sabiedrībai — ikvienai privātpersonai, tai skaitā biedrībām un nodibinājumiem, ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli, pirms kompetentā institūcija izsniedz atļauju ĢMO izplatīšanai vidē vai tirgū.

Jebkura persona 30 dienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma ievietošanas ĢMO reģistrā var izteikt savu viedokli un iesniegt PVD rakstiskus priekšlikumus par ĢMO izplatīšanu vidē vai tirgū atbilstoši MK noteikumu Nr. 457 46. punktam.

7. Pieņemot lēmumus par to, vai atļaut ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē, ieskaitot laišanu tirgū, katra Puse cenšas nodrošināt, lai pienācīgi tiktu ņemti vērā, saskaņā ar 1. punktu organizētās, sabiedrības dalības procedūras rezultāti.

(vii) Konvencijas I' pielikuma septīto punktu, veiktos pasākumus, lai pienācīgi tiktu ņemti vērā saskaņā ar I' pielikuma 1. punktu organizētās sabiedrības līdzdalības procedūras rezultāti.

Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, pirms tiek pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū atbilstoši ĢMO likuma 28. panta trešajai daļai.

Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo atzinumu par sabiedrības viedokli. PVD, ņemot vērā riska novērtēšanas atzinumu, atzinumu par sabiedrības viedokli un Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes priekšlikumus, izsniedz atļauju vai lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, norādot atteikuma pamatojumu atbilstoši MK noteikumu Nr. 457 10. un 13. punktam.

8. Puses nodrošina, ka tiklīdz valsts iestāde ir pieņēmusi lēmumu, uz kuru attiecas šā pielikuma noteikumi, šā lēmuma teksts ir publiski pieejams kopā ar iemesliem un apsvērumiem, ar ko tas pamatots.

(viii) Konvencijas I' pielikuma astoto punktu, veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lēmumu, uz kuriem attiecas I' pielikuma noteikumi, teksts ir publiski pieejams kopā ar iemesliem un apsvērumiem, ar ko tie pamatoti.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 457 5. nodaļai PVD ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas ievieto ĢMO aprites reģistrā šādu informāciju: 1) lēmumu, tai skaitā atļaujā minētos nosacījumus ĢMO izplatīšanai vidē vai tirgū un atzinumu par sabiedrības viedokli; 2) informāciju par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē vietām; 3) informāciju par ĢMO audzēšanas vietām. Ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas ĢMO aprites reģistrā ievieto ziņojumu par izplatīšanas vidē vai tirgū monitoringa rezultātiem.

2. Saskaņā ar šā panta 1. punkta noteikumiem Pušu izvirzītajām prasībām jāpapildina un savstarpēji jāatbalsta attiecīgo valstu bioloģiskās drošības pamata noteikumi, kas atbilst Kartahenas Protokola par Bioloģisko drošību mērķiem.

(b) attiecībā uz Konvencijas 6.' panta otro daļu, kā prasības saskaņā ar I' pielikuma noteikumiem ir papildinošas un savstarpēji atbalstošas attiecīgo valstu bioloģiskās drošības pamata noteikumiem, un atbilstošas Kartahenas Protokola par Bioloģisko drošību mērķiem.

Noteiktās prasības ir savstarpēji atbalstošas valsts bioloģiskās drošības pamata noteikumiem, un atbilstošas Kartahenas Protokola par Bioloģisko drošību mērķiem.

Aprakstiet, kādi šķēršļi radušies kādas Konvencijas 6.' panta daļas vai I' pielikuma ieviešanā.

Sabiedrībai ne vienmēr tiek nodrošināta pilnvērtīga un ērti uztverama informācija par pārtikas produktu, kuri satur ĢMO, sastāvu vai ir iegūti no tiem, pieejamību tirgū. Piemēram, attiecīgā informācija uz produkta marķējuma grūti izlasāma, attiecīgie produkti ne vienmēr novietoti savrup.

Nav pieejama objektīva, neatkarīgu ekspertu sniegta informācija par konkrētu ĢMO riskiem videi.

Lēmumi par izplatīšanu tirgū tiek pieņemti Eiropas Savienības līmenī, kas apgrūtina sabiedrības efektīvu līdzdalību.

Sniedziet papildu informāciju par praktisko sabiedrības dalības lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un to laišanu tirgū noteikumu piemērošanu atbilstoši Konvencijas 6.' pantam, piemēram, vai ir pieejama statistika vai cita informācija par sabiedrības līdzdalību šādos lēmumos vai par lēmumiem, kuri atbilstoši Konvencijas I' pielikuma 2. punktam uzskatāmi par izņēmumiem no sabiedrības līdzdalības procedūrām minētajā pielikumā.

Pašvaldībai pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir tiesības noteikt aizliegumu ĢMO audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, pirms šo noteikumu pieņemšanas pienācīgi informējot un konsultējoties ar sabiedrību atbilstoši ĢMO likuma 22. pantam.

Laika posmā no 2009. gada 1. decembra līdz 2013. gada 1. jūlijam balstoties uz sabiedrības līdzdalību, 103 novados (no kopējā 110 novadu skaita) pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu.

Ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē ir pieejams saraksts un karte ar pašvaldībām, kas noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai.

Ministrija sniegusi organizatorisku un informatīvu atbalstu NVO ĢMO problemātikas semināru, konferenču, preses konferenču un citu pasākumu organizēšanā.

Latvijas kompetentajās institūcijās nav iesniegts neviens atļaujas pieprasījums par ĢMO izplatīšanu vidē izmēģinājumiem un izplatīšanai tirgū.

Biedrība „Zemes draugi” ir veicinājusi sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā ar īstenoto sabiedrisko iniciatīvu „Brīvs no ĢMO”.

Norādiet attiecīgo tīmekļa vietņu adreses, kurās izvietoti lēmumu un izplatīšanas reģistri, kas attiecas uz ĢMO.

/lat/darbibas_veidi/gmo/ (LV); /eng/darbibas_veidi/gmo/ (EN); http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/datubzes/darbbas_ar_mo;

https://www.zm.gov.lv/partika/statiskas-lapas/genetiski-modificetie-organismi?nid=606;

http://www.brivsnogmo.lv/site;

http://www.vaad.gov.lv/sakums/registri/genetiski-modificetie-organismi.aspx.