Projektu iesniegumu sagatavošana
Jautājumu grupa, kas saistīta ar projekta idejas atbilstību atbalstāmajām aktivitātēm:
Vai notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu izbūve privātā ražošanas uzņēmumā ir atbalstāma aktivitāte?
Jā, prioritātes Vides aizsardzība atbalstāmās apkašprioritātes integrēta vides piesārņojuma novēršana un kontrole ietvaros.
Vai lietus ūdens kanalizācijas izbūve ir atbalstāma aktivitāte?
Jā, prioritātes Ilgtspējīga attīstība atbalstāmās apkašprioritātes dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ietvaros.
Vai ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts ir atbalstāmā aktivitāte?
Jā, prioritātes Ilgtspējīga attīstība atbalstāmās apkašprioritātes dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ietvaros.
Vai publisko ēku renovācijas projekts ir atbalstāmā aktivitāte?
Jā, prioritātes Ilgtspējīga attīstība atbalstāmās apkašprioritātes darbības spēju paaugstināšana ilgtspējīgas attīstības jomā un iespējamā Ilgtspējīgas attīstības institūta izveidošana ietvaros.
Vai jūras piekrastes ūdeņu aizsardzība ir atbalstāma aktivitāte, jeb tikai iekšējo ūdeņu zivju un vēžu resursu un akvakultūras ilgtspējības nodrošināšana
Ir atbalstāma, Ilgtspējīga attīstība atbalstāmās apkašprioritātes dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ietvaros.
Vai tiks atbalstītas aktivitātes, kurām ir pieejams arī Eiropas Savienības fondu finansējums?
Konkursa nolikumā ir definētas atbalstāmās apakšprioritātes un aktivitātes, kuru realizēšana notiek ar šo finanšu instrumentu palīdzību.
Vai lielā projektā aktivitātes var pārklāties ar citu projekta aktivitātēm?
Projektu aktivitātes nedrīkst pārklāties - MK noteikumu Nr. 963. un 964. 16.punkts - viens projekta iesniedzējs drīkst iesniegt neierobežotu projektu iesniegumu skaitu, ja tas pamato, ka spēs izpildīt visus šo noteikumu 12.punktā minētos kritērijus un nodrošināt, lai projektu aktivitātes neatkārtojas – t.i. nepārklājas.
Vai individuālā projekta iesniegumu var iesniegt tikai mazi un vidēji uzņēmumi, vai lielie uzņēmumi nevar piedalīties konkursā?
Konkursa noteikumos nav ierobežots uzņēmumu, pašvaldību u.c. projekta iesniegumu iesniedzēju lielums, taču ir jāņem vērā iespējamie valsts atbalsta ierobežojumi.
Jautājumu grupa, kas saistīta ar izmaksu attiecināmības noteikšanu:
Vai kā ieguldījums natūrā var tikt uzskatīts iestādes darbinieku ieguldītais laiks un ja – jā, tad kā tas jānovērtē?
Finanšu instrumentu mājas lapā www.eeagrants.lv sadaļā „Dokumenti”, „Vadlīnijas” atradīsiet vadlīnijas „,Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem”, kurās 2.2. punktā noteikti nosacījumi ieguldījumiem natūrā. Apakšpunkts (d) nosaka, ka ieguldījums natūrā var būt neapmaksāts brīvprātīgs darbs.
Vai, novērtējot būvdarbu izmaksas, var piemērot paredzamās inflācijas indeksāciju?
Jā, var. Nav attiecināms atsevišķs izmaksu postenis – inflācija, bet attiecīgiem izdevumiem, kā, piemēram, būvdarbi, atalgojums, kur jau pašlaik paredzams izmaksu pieaugums nākotnē, var jau ierēķināt prognozēto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu projekta iesnieguma pielikumā „Detailed budget”, norādot arī pamatojumu šādam izmaksu pieaugumam.
Kā var novērtēt pieļaujamo valsts atbalsta intensivitāti?
Valsts atbalsta jautājumi noteikti Komercdarbības atbalsta kontroles likumā.
MK noteikumu Nr. 963. un 964. 35.puknts nosaka, ka, ja vērtēšanas komisija konstatē, ka projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta līdzfinansējums varētu būt kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tā pieprasa atzinumu par attiecīgā projekta atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles normām uzņēmējdarbības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ja projektu partnerībā iesniedz pašvaldība un pašvaldības kapitālsabiedrība, kāda ir līdzfinansējuma prasība – kā pašvaldībai vai kā kapitālsabiedrībai?
Var būt divi varianti:
- tiklīdz kā pašvaldības ieguldījums (valsts budžeta nauda) projektā ir vismaz 15% no attiecināmajām izmaksām, tā maksimums līdz 85% sedz donorvalstsis;
- tiklīdz kā pašvaldības ieguldījums (valsts budžeta nauda) projektā ir mazāks par 15% no attiecināmajām izmaksām (piem., 10%), tā maksimums līdz 60% sedz donorvalstsis, t.i., konkrētajā piemērā atlikušo starpību jāsedz kapitālsabiedrībai (30%).
Kā aprēķina projekta vadības izmaksas?
Tās var veidot 4-10% no projekta attiecināmajām izmaksām atkarībā no projekta lieluma un sarežģītības pakāpes.
Vai projektu iesnieguma sagatavošana izmaksas ir attiecināmās izmaksas?
Projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas nav attiecināmās izmaksas, jo izmaksu attiecināmība sākas tikai pēc granta līguma parakstīšanas, tātad pēc finansējuma piešķiršanas apstiprinājuma.
Kādas izmaksu pozīcijas ir attiecināmās izmaksas?
Finanšu instrumentu mājas lapā www.eeagrants.lv sadaļā „Dokumenti”, „Vadlīnijas” atradīsiet vadlīnijas „,Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem”, kurās noteikta izdevumu attiecināmība.
Cik lielu granta finansējumu var saņemt individuālā projekta iesnieguma iesniedzējs, ja kapitālsabiedrības partneris ir, piemēram, ir NVO vai pašvaldība?
Tikai tad, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir NVO vai projekts vērsts tikai un vienīgi uz NVO aktivitāšu veikšanu – no donorvalstīm var saņemt maksimums 90% grantu no attiecināmam projekta izmaksām.
Ja tā nav, tad tiklīdz kā pašvaldības ieguldījums (valsts budžeta nauda) projektā ir vismaz 15% no attiecināmajām izmaksām, tā maksimums līdz 85% sedz donorvalstsis.
Ja tā nav, tad tiklīdz kā pašvaldības ieguldījums (valsts budžeta nauda) projektā ir mazāks par 15% no attiecināmajām izmaksām (piem., 10%), tā maksimums līdz 60% sedz donorvalstsis, t.i., konkrētajā piemērā atlikušo starpību jāsedz kapitālsabiedrībai un NVO (30%).
Kurš brīdis tiek noteikts kā izmaksu attiecināmības sākums?
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 963. un 964. 2.pielikuma „Projekta iesniedzēja apliecinājums” 4.punktu – projektā paredzēto aktivitāšu īstenošana netiks uzsākta pirms sadarbības līguma noslēgšanas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un ministriju, tātad izmaksas tiek uzskatītas par attiecināmām pēc sadarbības līguma parakstīšanas ar CFLA un VIDM.
Kā projekta iesnieguma iesniedzējam pamatot avansa nepieciešamību?
Avansa nepieciešamību un tā pamatotības iemeslus nosaka katrs projekta iesniedzējs atbilstoši situācijai. Par avansa plānošanu ir pieejamas Avansa atlīdzināšanas vadlīnijas adresē www.eeagrants.lv sadaļā ”Pieteikuma veidlapa”.
Jautājumu grupa, kas saistīta ar projekta iesnieguma aizpildīšanu :
Kas ir loģiskā ietvara matrica (aktivitātes, mērķi, rezultāti)?
Piemērs, kā izskatās loģiskās ietvara matricas tabula:
|
Indicators of Achievement | Sources of Information | |
| Project purpose | Indicators of Achievement | Sources of Information | Assumptions |
| Results | Indicators of Achievement | Sources of Information | Assumptions |
| Activities | Means | Assumptions | |
| Preconditions |
Kādās valodās jāiesniedz pievienotie dokumenti?
Projekta iesniegumam pievienojamie dokumenti noteikti abu Vides ministrijas prioritāšu konkursu nolikumos - attiecīgi MK 963 un MK 964 20.punktā. Daļa dokumentu jāiesniedz latviešu valodā, daļa angļu valodā, kā arī projekta iesniedzēja apliecinātu dokumentu kopijas latviešu valodā un sadarbības partnera apliecinātus dokumentus un to tulkojumus latviešu valodā par projektā iesaistīto ārvalstu sadarbības partneri.
Vai, lai iesniegtu projektu iesniegumu obligāti ir jābūt derīgam būvvaldē akceptētam tehniskajam projektam?
Nē, tā nav obligāta prasība.
Vai, lai iesniegtu projekta iesniegumu ir jābūt veiktai iepirkuma procedūrai?
Nē, pilns iepirkums nav jāveic, vēlama būtu cenu aptauja ar kādiem 2-3 piedāvājumiem.
Jautājumu grupa, kas saistīta ar partnerību:
Vai sadarbības partneriem jābūt tikai EEZ valstu partneriem, vai var būt arī Latvijas partneri?
Latvija arī ir EEZ, tātad var būt arī Latvijas partneris.
Vai sadarbības partneriem obligāti jābūt arī finanšu partneriem?
MK noteikumu Nr. 963. un 964. 10.pants - sadarbības partneris projektā var līdzdarboties gan kā tiešais partneris, kas ir tieši iesaistīts projekta īstenošanā, gan kā finanšu partneris, kas piedalās projekta finansēšanā.
Vai ir paredzēta standarta forma, kurā partneri vienojas par sadarbību?
Projekta iesniedzēja un sadarbības partnera savstarpējās attiecības nosaka juridiski noformēta vienošanās par pušu atbildību projekta ieviešanā, ieguldījuma apjomu un projekta īstenošanas gaitā izmantoto un radīto materiālo labumu īpašumtiesībām (MK 963., 964. 10.pants) – standartforma nav.
Jāatceras, ka ir jāiesniedz arī MK noteikumu Nr. 963 un 964 . pielikums ir ”Partnerības apliecinājums projektam”.
Vai sadarbības partneriem ir jāparaksta apliecinājums?
Jā – MK noteikumu Nr. 963 un 964 3 pielikums prasa apliecināt partnerību.
Vai obligāti ir jābūt Norvēģijas vai EEZ partnerim?
Nē, tā nav obligāta prasība.
Projektu iesniegumu iesniegšanas kārtība
Vai visiem projekta iesnieguma pielikumiem arī ir jābūt cauršūtiem un apzīmogotiem un vai ir jābūt piešūtiem pie projekta iesnieguma?
Jā, to nosaka MK noteikumu Nr. 963 un 964. 27.punkts. Par projektu iesniegumu tiek uzskatīta projekta iesnieguma veidlapa un visi tai pievienotie pielikumi.
Vai ar 05.03.2007 pasta zīmogu iesniegts individuālā projekta iesniegums ir akceptējams kā laikā iesniegts?
Jā.
Projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība
Vai, ja tiks konstatētas nepilnības projekta iesnieguma un ar to saistītajā dokumentācijā, visa iesniegtā dokumentācija tiks atgriezta projekta iesniedzējam, lai novērstu konstatētos trūkumus vai arī būs jāiesniedz visi dokumenti no jauna?
Vides ministrija papildinformācijas pieprasījumā norādīs, kas labojams/papildināms un kādā veidā iesniedzams ministrijā.
Kā pieredze tiek vērtēta pie projekta ieviešanas kapacitātes – projekta realizētāja vai partnera? Pie projektu ieviešanas kapacitātes vērtē tikai projekta realizētāja projekta ieviešanas pieredzi.
Kurā tirgū vērtē tehnoloģiju izplatību – Latvijas vai Eiropas Savienībā?
Latvijā.
Vai ārvalstu partnera pieredze tiks vērtēta pie projekta iesniedzēja pieredzes?
Pie projektu ieviešanas kapacitātes vērtē tikai projekta realizētāja projekta ieviešanas pieredzi.
Vai tad, ja partneris arī īstenos aktivitātes, tas tiks pozitīvi novērtēts?
Tam nav ne pozitīva, ne negatīva vērtējuma, jo nav kritērija, kas piešķirtu papildpunktus par projektu, kurā ir sadarbības partneri, kas veic aktivitāti/-es.
Pēc kāda kritērija vadīsies galīgajā novērtējumā, ja būs pilnīgi vienāds rezultāts 2 projektiem?
Pēc specifiskā vērtēšanas kritērija projekta īstenošanas rezultātu ieguldījums attiecīgi ilgtspējīgas attīstības veicināšanā vai vides aizsardzības prasību izpildē.
Vai finansējumu no citu ministriju prioritātēm var pārdalīt Vides ministrijas prioritātēm, ja tās to neizlietos?
Ja kādā no prioritātēm pirmajā konkursā netiks izlietots viss pieejamais finansējums, kas, ņemot vērā pieejamo finansējumu un izrādīto interesi, ir maz ticams, tad tas pāries uz otro (pēdējo) konkursu. Vadoties no pirmā konkursa rezultātiem Uzraudzības komiteja lems par nepieciešamo līdzekļu pārdali starp prioritātēm uz otro konkursu.
Projektu ieviešana
Vai katrs apstiprinātā projekta granta līgums būs jāapstiprina Ministru kabinetam?
Jā, katra projekta iesnieguma granta līgumu jāapstiprina Ministru kabinetā. To nosaka MK 852 – 51.punkts
Ja projekta realizācijas laikā palielinās izmaksas, vai varēs pieprasīt papildus finansējumu no finanšu instrumenta?
Nē, nevarēs, jo saskaņā ar MK noteikumu Nr. 963 un 964. 5.punktu, finansējuma saņēmējam ir jāsedz papildus izmaksas.
Vai projekta realizācijas gaitā var samazināt aktivitātes, ja pietrūkst finansējuma?
Nē nevar, papildus izmaksas, kas rodas projekta realizācijas gaitā projekta iesniedzējam ir jāsedz no saviem līdzekļiem, lai nodrošinātu pilnu aktivitāšu ieviešanu projekta iesniegumā paredzētajā apjomā.
Atbilstoši kādām prasībām kapitālsabiedrībām ir jāveic iepirkums?
Atbilstoši LR likumdošanai
Vai atgūto naudu var izmantot tālākos maksājumos?
Ja nauda nonākusi iesniedzēja kontā, tie ir iesniedzēja līdzekļi, ar kuriem tas rīkojas pēc saviem ieskatiem. Tomēr ir jārēķinās, ka līdzekļu atguve var aizņemt salīdzinoši ilgu laiku – kopā ar progresa pārskatu un saistītās dokumentācijas izskatīšanu orientējoši 4-6 mēneši.
Kā tiek plānots finansējums no valsts budžeta?
MK noteikumu Nr. 238 nosaka kārtību kādā valsts budžetā plāno līdzekļus EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus.