Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama. Tomēr cilvēka rīcības un klimata pārmaiņu ietekmē palielinās plūdu rašanās varbūtība un plūdu negatīvās sekas. Tomēr cilvēkam savā darbībā vienmēr jāievēro dabas likumsakarības, veicot to izpēti un maksimāli pielāgojoties tām. Īpaši tas attiecas uz paaugstināta riska teritorijām. Šādu teritoriju izpētes trūkums un nerēķināšanās ar tām, bieži noved pie katastrofālām sekām.
Latvijas upju baseinu apgabalos kopumā ir uzskaitītas ap 200 tūkstoši ha pavasara palu vai vasaras-rudens plūdu, kā arī jūras uzplūdu apdraudētās teritorijas, (t.sk. katastrofāli - ap 100 tūkst ha), kurās upju un ezeru paaugstinātie līmeņi apdraud ne tikai cilvēku radītās materiālās vērtības, bet arī cilvēku dzīvības. Šo teritoriju apzināšana ir valstiski nozīmīgs process, lai pasargātu cilvēku radīto saimniecisko vidi, kā arī no dabas resursu racionālas apsaimniekošanas un vides daudzveidības saglabāšanas viedokļa.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes direktīvu 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko tiek izveidota sistēma Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, un sekojošo Padomes 2006. gada 23. novembrī pieņemto kopējo nostāju (EK) Nr. 33/2006, sagatavojot Direktīvas projektu par plūdu riska izvērtēšanu un pārvaldību (2006/C 311 E/02) Latvijas Republikas Vides ministrija organizēja darbu, kas saucās „Priekšlikumu izstrāde nacionālā plāna plūdu risku novēršanai un samazināšanai”, izsludinot atklātu konkursu par šī darba veikšanu. Sakarā ar uzvaru šajā konkursā tika noslēgts Valsts iepirkumu līgums ar Valsts SIA „Vides projekti”, kurš savukārt darbam piesaistīja apakšuzņēmēju ūdenssaimniecības firmu SIA „Nāra”, atbilstoši izsludinātā konkursa pieteikumam, noslēdzot sadarbības līgumu un iesaistot darbu izpildē augsta profesionāla līmeņa speciālistus Sert. hidrotehnikas inženierus A. Egli, G. Zaķi un Dr. Hab. Inž. M. Zīvertu. Darba veiksmīgai izpildei (saspringtos termiņos) LR Vides ministrija nodibināja darba grupu, kura koordinēja galveno jautājumu risinājumu, kā galveno izceļot Latvijas apstākļiem piemēroto plūdu riska kritēriju noteikšanu, kas nebūtu pretrunā ar ES Direktīvām un nacionālo normatīvu prasībām.
Darba uzdevuma „Priekšlikumu izstrāde nacionālā plāna plūdu risku novēršanai un samazināšanai” realizācijas gaitā tika veikta dažādas informācijas iegūšana un analīze arhīva materiālu izpēte par plūdu apdraudējumu un veikto pasākumu teritoriju aizsardzībai, tajā skaitā, Latvijas apstākļiem piemēroto plūdu riska kritēriju variantu izstrādāšana, pretplūdu inženiertehnisko būvju (polderu, aizsargdambju, Daugavas HES ūdenskrātuvju) projektu raksturojums, pārskats par plūdu apdraudētajām teritorijām un to vēsturiskais apraksts, priekšlikumu varianta izstrāde nacionālā plāna plūdu risku novēršanai un samazināšanai, pārskata kartes ar plūdu apdraudētajām teritorijām ArcGIS formāta sagatavošana.
Analīzes rezultāti uzrāda, ka Latvijā ir samērā maz līdz šim neapzinātu plūdu riskam pakļautu teritoriju. Pēc ļoti orientējošiem datiem, kas pēc teritoriju padziļinātas izpētes var ievērojami samazināties, tādas teritorijas ir tikai ~ 10% no valsts teritorijas. Plūdu apdraudētās teritorijas pēc to izcelsmes Latvijā iedalāmas trijās pamata grupās: jūras uzplūdu, upju baseina noteces un mākslīgās - cilvēku radītās.
Par īpaši apdraudētajām teritorijām un tāpēc prioritārās aizsardzības pasākumu plānošanai tiek rekomendētas visas republikas nozīmes pilsētas, Daugavas HES kaskāde, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasts. Kā galvenie apdraudējuma kritēriji šīm vietām tiek atzīti: iepriekš notikuši nopietni plūdi, kam ir bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, un kas joprojām turpmāk varētu atkārtoties līdzvērtīgā apjomā, vai pat lielākā, ja netiek veikti iespējamie pasākumi to novēršanai vai mazināšanai.