2016.gada 22.-23.novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” apsaimniekotājs un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji piedalījās starptautiskā apmācību vizītē un konferencē par jūras teritoriju aizsardzību.
Pasākumu organizēja Polijas Vides ministrija sadarbībā ar Norvēģijas Vides aģentūru EEZ finanšu instrumenta programmas PL02 “Biodaudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi” (turpmāk – programma PL02) ietvaros. Pasākumā papildus piedalījās pārstāvji no Norvēģijas vēstniecības Polijā, Igaunijas Vides ministrijas un Vides aģentūras, Lietuvas Vides ministrijas, Grieķijas Jūras zinātņu universitātes kā arī dažādām Polijas valsts un zinātniskajām institūcijām.
Konferences laikā sniegta vispārēja informācija par pieejamiem atbalsta instrumentiem Polijā jūras teritoriju aizsardzībai un ieskats normatīvo aktu attīstībai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Iestāšanās ES ir veicinājusi dabas un jūras teritoriju aizsardzību, un Polijā kopumā ir noteikts gandrīz viens tūkstotis Natura 2000 teritoriju, kuras aizņem 18% no valsts kopējās teritorijas. Savukārt Norvēģijas Vides aģentūras pārstāvis informēja par normatīviem aktiem jūras teritoriju aizsardzībai Norvēģijā, kas nosaka arī integrētu apsaimniekošanas plānu nepieciešamību sinerģijā ar piekrastes ūdeņu un jūras teritoriju ūdeņiem. Teritorijām tiek izstrādāti lietošanas veidu un aizsardzības veidu zonējumi. Teritoriju apsaimniekošanas plānā tiek iekļauti arī monitoringa jautājumi, un to apsaimniekošanu veic vides iestādes, bet zvejas kontroles u.c. vides pārkāpumu jautājumu procesuālās darbības veic policija.
Konference atklāšanas uzrunas
Gdaņskas Universitātes un Gdaņskas Jūras institūta pārstāvji sniedza prezentācijas par īstenotajiem programmas PL02 projektiem jūras teritoriju aizsardzībai. Tika sniegta informācija par veiktajiem darbiem krasta kāpu veģetācijas atjaunošanai vietās, kur ārkārtīgi liela antropogēnā slodze noveda pie plaša taku tīkla izveidošanas. Veģetācijas izmaiņas noteica arī militārās būves un invazīvo sugu izplatīšanās, piemērām, krokainās rozes audzes, kuras negatīvi ietekmē dabiskās ekosistēmas. Gdaņskas Jūras institūta īstenotā projekta mērķis bija roņu dzīvotņu aizsardzība un monitorings. Projekta rezultātā vietējai sabiedrībai tika sniegta informācija par jūras zīdītāju aizsardzību un tika veikts roņu dzīvotnes monitorings. Tika uzstādītas kameras roņu uzskaitei un tika identificēts, ka tūristu ietekmes rezultātā roņi pameta iepriekš apdzīvotas saliņas, kas arī ir pierādījums negatīvai antropogēnai ietekmei uz roņu populācijām. Projektā tika izveidota mobilā vienība, kas apmeklēja skolas un izglītoja bērnus, kā arī piedalījās citos izglītojošos pasākumos.
Pelēkie roņi (foto: Markus Vetemaa)
Polijas jūras administrācija informēja par pēdējos gados veiktajiem krasta stiprināšanas darbiem un erozijas ierobežošanas pasākumiem. Galvenais krasta stiprināšanas mērķis ir estētiskās kvalitātes uzlabošana un drošība. Erozijas ierobežošana īstenota trīs posmos – krasta procesu inventarizācija, procesu modelēšana un stiprinājumu projektēšana un ierīkošana. Polija izvēlas gan dabiskas metodes, gan betona stiprinājumu būvniecību. Bijuši arī neveiksmīgi gadījumi, kad pēc stiprinājumu ierīkošanas, pludmale strauji noskalota.
Pasākuma otrajā dienā norisinājās apmācību vizīte, kur pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar īstenotajām aktivitātēm jūras teritoriju aizsardzībai Pomerānijas reģionā.
Apmācību vizīte Juratā
Īstenotais pasākums sniedza iespēju iepazīties ar aktualitātēm Polijā un Norvēģijā saistībā ar jūras aizsargājamām teritorijām, t.sk. Natura 2000 teritorijām un to monitoringa jautājumiem, kā arī iegūta informācija par aktualitātēm pelēko un pogaino roņu sugu populācijas aizsardzības jautājumiem. Ņemot vērā, ka arī Latvija Baltijas jūrā saskaras arī līdzīgām problēmām, tad minētā informācija ir vērtīgā arī Latvijas jūru teritoriju aizsardzības kontekstā.
Pieredzes apmaiņas pasākums notika EEZ FI programmas “Nacionālā klimata politika” papildu pasākumu ietvaros.