ES direktīvas par atkritumu poligoniem 1999/31/EC specifiskais ieviešanas un finansēšanas plāns IEVADS
Savu viedokli par direktīvu par atkritumu poligoniem 99/31/EC Latvija sniedz 2000. gada 8. novembra pozīcijas dokumentā sarunās ar ES (ar turpmākajiem 2001. gada 23. maija grozījumiem):
Latvija maina savu nostāju, atsaucot savu lūgumu piešķirt pārejas periodu attiecībā uz direktīvu 99/31/EC par atkritumu poligoniem. Latvija nodrošinās šīs direktīvas noteikumu ievērošanu attiecībā uz esošajām atkritumu izgāztuvēm vai to slēgšanu līdz direktīvas 14. pantā noteiktajam laikam.
Jau līdz 2006. gadam centralizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā būs iesaistīti 70% iedzīvotāju, bet līdz 2009. gada vidum visi atkritumu poligoni atbildīs ES prasībām. Līdz 2009. gadam tiks rekultivētas 50% esošo atkritumu izgāztuvju un līdz 2012. gadam — visas esošās izgāztuves.
Formulējuma pamatā ir tas, ka sadzīves atkritumu poligonu un atkritumu savākšanas sistēmu izveidošanai nepieciešami 340 miljoni eiro (190 miljoni LVL, 1 EUR = 0,56 LVL). Ir paredzēts izveidot 10 — 12 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionus ar atkritumu apstrādes iekārtām. Pārejas periods nepieciešams, lai piesaistītu investīcijas un pabeigtu procedūras, kas saistītas ar poligona atrašanās vietas izvēli — IVN un sabiedrības viedokļa ievērošanu, kas bieži vien pagarina projekta ieviešanu.
ES savu viedokli par Latvijas nostāju sniedza pārstāvju sanāksmē “Par iestāšanos Eiropas Savienībā — Latvija” (2001. gada 21. februāris):
ES atzīmē Latvijas lūgumu piešķirt tai pārejas periodu saistībā ar direktīvu 99/31/EC par atkritumu poligoniem līdz 2015. gada 31. decembrim. Tā kā Latvijas lūgums nav pietiekami argumentēts un tam nav pievienots ieviešanas plāns, ES mudina Latviju sniegt informāciju par transponēšanu un, neskarot jautājumu par pārejas periodu, atkārtoti izvērtēt lūguma saturu un direktīvas ieviešanas ilgumu, ņemot vērā direktīvā noteiktos dažādos gala termiņus bīstamajiem un nebīstamajiem atkritumiem, kā arī bīstamo atkritumu atbilstošas apsaimniekošanas īpašo nozīmi. Turklāt ES aicina Latviju paātrināt ieviešanas plāna sagatavošanu, iekļaujot tajā informāciju par pasākumiem atkritumu apstrādes nodrošināšanai pirms to apglabāšanas atkritumu poligonos, novēršot kopīgu bīstamo un nebīstamo atkritumu apglabāšanu, kā arī paredzot izgāztuvju slēgšanas un pēcslēgšanas perioda kontroli. Plānu kopā ar ieviešanas grafiku, izmaksu novērtējumu un informāciju par finansēšanas avotiem, kā arī detalizētu lūguma pamatojumu jāiesniedz pārstāvju sanāksmei. Papildus Latvija tiek uzaicināta sniegt informāciju par to, kā paredzēts izvairīties no iespējamās turpmākās atkritumu plūsmas, ieskaitot atkritumu apsaimniekošanu, negatīvās ietekmes uz vidi.
Atbildot uz ES pieprasījumu attiecībā uz direktīvu 99/31/EC, tika sagatavots šis specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns (DSIFP), kur nav iekļauta bīstamo atkritumu apsaimniekošana. Bīstamie atkritumi nav iekļauti šajā DSIFP, jo
-
bīstamo atkritumu apsaimniekošana ir valsts atbildība un tāpēc to apsaimniekošanai nav nepieciešami tik sarežģīti institucionālie risinājumi un finansējuma shēmas, kā tas ir sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sektorā;
-
ir plānots izveidot tikai vienu bīstamo atkritumu poligonu. To nevar salīdzināt ar 10 - 12 atkritumu poligoniem un atkritumu apsaimniekošanas sistēmu modernizāciju, ko plāno sadzīves atkritumiem.
Visnozīmīgākais institucionālais faktors, kas ietekmē direktīvas 99/31/EC ieviešanas stratēģiju, ir saistīts ar pašvaldībām, jo tās nodrošinās direktīvas prasību praktisko atbilstību. Pašlaik Latvijā ir 561 pašvaldība, kas savās administratīvajās teritorijās atbild par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu organizēšanu. Vairumā šo pašvaldību ir neliels iedzīvotāju skaits un diezgan ierobežotas atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādāšanas iespējas. Līdz 2002. gada beigām tiek plānots veikt administratīvi teritoriālo reformu, kas varētu pozitīvi ietekmēt direktīvas ieviešanu.
Direktīvas 99/31/EC DSIFP iekļauta šīs direktīvas prasību analīze un informācija par Latvijas atkritumu saimniecību reglamentējošo likumdošanu, pastāvošo institucionālo struktūru, kā arī direktīvas ieviešanas stratēģija, ieskaitot likumdošanas izstrādi un institucionālās struktūras uzlabošanu.