Kampaņa tiek īstenota, lai veicinātu sabiedrības izpratni par Latvijas dabas vērtībām un to nozīmi, lai iepazīstinātu sabiedrību ar trīs nacionālās nozīmes vides informācijas un izglītības centru sniegtajām informatīvām un izglītojošām jaunām un kvalitatīvām iespējām, kas tiek nodrošinātas, pateicoties ES fondu ieguldījumiem.
Info centri to apmeklētājiem sniedz kvalitatīvu iespēju izglītoties un iesaistīties klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, kā arī vides piesārņojuma samazināšanas, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un vides ilgtspējības jautājumu risināšanā.
Info centros, projekta Nr. 5.4.2.2/17/I/002 ieviešanas rezultātā, tiks nodrošinātas modernizētas telpas un aprīkojums, veikti sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumi, veicinot vides apziņu un izglītojot sabiedrību dabas un vides aizsardzības jomā.
Kampaņa plānota trīs posmos:
1. posms 2019.gadā: Latvijas Dabas muzejs, popularizējot to ar dažādiem sabiedrisko attiecību un/vai reklāmas instrumentiem.
Kampaņas plakāts ZIP arhīvā
Video sadarbībā ar “Mēs ar brāli kolosāli”
2. posms 2020. gadā – Nacionālais botāniskais dārzs, popularizējot to ar dažādiem sabiedrisko attiecību un/vai reklāmas instrumentiem.
Kampaņas plakāts aplūkojams šeit!
3. posms 2021. gadā – Latvijas Dabas muzejs, Nacionālais botāniskais dārzs un Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, kampaņas visaktīvākā daļa, kur tiek komunicēts par visiem trīs info centriem, īpaši popularizējot projekts Nr. 5.4.2.2/17/I/002 rezultātus.
Kampaņas aktivitātes:
Sadarbība ar portālu e-klase.lv:
Kampaņas „DABA=ES” ietvaros izveidota zīmogu krāšanas akcija, vairāk informācijas šeit.
Infografikas: Latvijas Nacionālais dabas muzejs; Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī; Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs.
Preses relīze: Dzīvnieku ceļš uz Rīgas Zooloģisko dārzu.
Sadarbība ar "Mēs ar brāli kolosāli":
Sabiedrības informēšanas kampaņa par dalītās atkritumu vākšanas nepieciešamību, lai sekmētu gudras izvēles veicināšanu un tam sekojošo pozitīvo rezultātu, atbilstoši SAM 5.2.1. “Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju” mērķiem.
2019. gada nogalē VARAM uzsāka iniciatīvu “Izmests miskastē nav pazudis dabā”, vēršot uzmanību uz atkritumu rašanās iemesliem un to mazināšanu katrā mājsaimniecībā. VARAM veiktajā pētījumā tika secināts, ka vienā mājsaimniecībā ik gadu tiek nelietderīgi izmantota un izmesta pārtika 200 eiro vērtībā, radot finansiālus zaudējumus un negatīvu ietekmi uz vidi.
Par pētījumu:
Pēc iegūtajiem aptaujas datiem tiek secināts, ka ceturtajai daļai iedzīvotāju ir pārāk spēcīgs ieradums visus atkritumus mest vienā miskastē, kā arī lielākais vairums iedzīvotāju norāda, ka atkritumus nešķiro, jo tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri, taču piektdaļa aizbildinās, ka šķirošana prasa laiku un rada neērtības.
Apdomīgāk iegādājoties pārtiku, mājsaimniecībām būtu arī finansiāls ieguvums. Vidēji mēnesī viena mājsaimniecība pārtikas iegādei tērē līdz 250 eiro, taču lielākais vairums iedzīvotāju atzīst, ka miskastē nonāk līdz 10% nopirktā. Savukārt gandrīz piektā daļa izmet līdz 20% pārtikas, kas gada griezumā veido aptuveni 600 eiro.
Visbiežāk pārtika tiek izmesta, jo beidzies derīguma termiņš vai produkts sācis bojāties, taču teju ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pārtika miskastē nonāk tāpēc, ka nopirkts ir pārāk daudz. Gandrīz 30% iedzīvotāju produktu izmet, jo tas negaršo. Visvairāk pārtikas atkritumu rodas no pagatavota ēdiena pārpalikuma, ko miskastē izsviež 45% iedzīvotāju, kaut arī šos produktus varētu pārvērst maltītē.
Pētījumu veica kompānija “Norstat”, aptaujājot 1055 iedzīvotājus visā Latvijā.
Lai mudinātu iedzīvotājus izvēlēties videi draudzīgus iepakojuma risinājumus un ikdienā ieviest jaunus paradumus, vietnē Neizmet.lv pieejami praktiski padomi atkritumu šķirošanā, receptes ēdiena pārpalikumu izmantošanai jaunā maltītē, kā arī Miskastes dienasgrāmatas elektroniskā versija.
Kampaņa tiek finansēta ESF tehniskās palīdzības projekta Nr. 10.1.2.0/18/TP/004 Eiropas Sociālā fonda atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicitātes pasākumu par Kohēzijas politikas fondiem nodrošināšanai ietvaros
Kampaņas laikā izveidoti recepšu video, kas tapuši sadarbībā ar recepšu autori Lindu Vilmansoni – Virbuli un dažādiem sabiedrībā zināmiem kampaņas vēstnešiem:
- https://www.youtube.com/watch?v=2Z5FWJyyfLY
- https://www.youtube.com/watch?v=FY9ou5asSpk&t=2s
- https://www.youtube.com/watch?v=EqKPgNeo0Gk&t=2s
- https://www.youtube.com/watch?v=AmnwShjSmVY
- https://www.youtube.com/watch?v=7GdA8M8L8_I
- https://www.youtube.com/watch?v=Uw-KtfMZ7sQ
- https://www.youtube.com/watch?v=YsXv7kT3dY4&t=46s
Kampaņas video aplūkojams šeit!
Izveidota Miskastes dienasgrāmata – izglītojošs un informatīvs materiāls, ko ir saņēmuši un pilda Latvijas pirmās klases skolnieki. Miskastes dienasgrāmata palīdz izprast atkritumu rašanās paradumus katrā mājā un rosina rast risinājumus kā mazināt atkritumu rašanos.
Materiāla izdale notika 197 Latvijas skolās.
Infografikas ZIP arhīvā
Informatīvi skaidrojošā kampaņa par Eiropas Savienības (ES) fondu ūdenssaimniecības jomas investīcijām (SAM 5.3.1.) un veiktajiem uzlabojumiem kanalizācijas tīklu paplašināšanā, skaidrojot, ka pieslēgšanās centralizētajiem kanalizācijas tīkliem mazina vides piesārņojumu, un atgādinot iedzīvotāju pienākumus, kas attiecas uz notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu.
Vebinārs "Nesēdi uz šmuces ar laika degli"
Preses relīzes:
Kampaņas ideja ir rosināt iepazīt dabas, tūrisma, kultūras un citus objektus Latvijas reģionos , kas izveidoti ar Eiropas Savienības fondu atbalstu VARAM aktivitāšu ietvaros, aicinot aizdomāties par dabas, vides un klimata procesiem un to kvalitātes ilgtspējīgu saglabāšanu.
Kampaņas mājas lapa: Krustām šķērsām iepazīstam Latviju
Oriģinālraksti:
Informatīva un izpratni veicinoša kampaņa ar pamatmērķi vairot Latvijas nozaru uzņēmēju - ražotāju (piemēram, pārtikas ražotāji, preču un izejvielu ražotāji, kokapstrāde u.c.) un pakalpojumu sniedzēju izpratni par aprites ekonomikas principu ieviešanu saimnieciskajā darbībā un tās nepieciešamību, lai veicinātu to, ka uzņēmēji ne tikai šos principus ievieš un pielieto ikdienas darbā, bet arī pieteiktos finansiālajam atbalstam nākamā ES investīciju plānošanas perioda 2021. – 2027.gadam specifiskais atbalsta mērķa 2.2.2. “Aprites ekonomikas principu ieviešana” ietvaros.
Preses relīzes:
- VARAM aicina uzņēmējus uz semināru ciklu par aprites ekonomiku
-
Noslēdzies semināru cikls par aprites ekonomikas tendencēm un nākotnes perspektīvām
Infografika: Kura, tavuprāt, ir planētai draudzīgāka ekonomika?
Semināri: