Pakalpojuma koprade šī materiāla ietvaros ir holistiska pieeja (valsts) pakalpojuma izstrādei kopā ar visām ieinteresētajām personām - process, kas sākas ar koncepciju un turpinās ar īstenošanu, komunikāciju un novērtēšanu. Lai palīdzētu praktiķiem valsts pārvaldē ar uzdevumu pilnveidot vai izstrādāt jaunus pakalpojumus sadarbībā ar to esošajiem vai potenciālajiem galalietotājiem, "Apvārsnis-2020" projektā CITADEL ir izstrādāta koprades metodoloģija ar metožu un rīku kopumu. Šajā vietnē atspoguļotais materiāls tiek pakāpeniski papildināts ar dažādām metodēm, kā pilnveidot un pārveidot jau esošus vai veidot jaunus pakalpojumus.

Metodika tiek izmantota un turpmāk attīstīta arī citos "Apvārsnis-2020" projektos, piemēram ACROSS (Lietotāju vajadzību apzināšana pārrobežu pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot datu suverenitāti) un INTERLINK (Inovatīva pakalpojumu koppiegāde digitālajā vienotajā tirgū).

Koprades metodika ir strukturēta 4 posmos:

  1. Ideācija un pētniecība,
  2. Koncepcija un dizains,
  3. Izstrāde un ieviešana,
  4. Ražošana un uzturēšana.

Katra fāze ir sadalīta praktiskās koprades darbībās, kas jāveic, lai virzītu projektu pa posmiem. Katrā posmā ir konkrētas metodes un rīki, kuri klasificēti šādās kategorijās:

  • laiks,
  • budžets,
  • pieredze un zināšanas par kopradi,
  • dalībnieku digitālās prasmes,
  • dalībnieku skaits,
  • dalībnieku grupas.

Šajā vietnē aicinām arī iepazīties ar materiāliem par valsts pārvaldes pakalpojumu pārveidi (izvēlieties šķirkli Pakalpojumu pārveide lapas augšpusē).

Instrukcija

Ar vispārīgu informāciju par koprades posmiem varat iepazīties, secīgi ejot pa vietnes sadaļām. Pie katra posma ir pievienotas vai minētas metodes un rīki, kurus varat izmantot darba gaitā. Metožu un rīku apkopojums tiek pakāpeniski papildināts. Izmantojiet arī citus publiski pieejamos resursus dažādu metožu un rīku apzināšanai. 

Izmantojiet filtru, lai atlasītu metodes pēc vairākiem kritērijiem. Izmantojot filtru, rezultātos parādās koprades posmi, kuros ir minētas metodes atbilstoši Jūsu izvēlētajiem kritērijiem.

Lai iepazītos ar Pakalpojumu pārveides metodoloģiju, izvēlieties sadaļu "Pakalpojumu pārveide".

Koprades metodika izstrādāta CITADEL projekta ietvaros un tiek adaptēta Latvijas vajadzībām. Projekts ir finansēts no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” līguma nr. 726755 ietvaros. 

Informācija par projektu pieejama CITADEL tīmekļvietnē.

Pirmā koprades posma - ideācijas un pētniecības - mērķis ir saprast iedzīvotāju patiesās vajadzības un analizēt, kā šīs vajadzības valsts pārvalde varētu apmierināt, sniedzot publiskos pakalpojumus.

Ideācijas un pētniecības pirmais solis ir vajadzību identifikācija, kas palīdz iestādei vispārīgi noteikt, kas iedzīvotājiem ir vajadzīgs vai ko viņi vēlas. Vajadzību prioritizācija palīdz iestādei saskaņot noteiktās vajadzības ar savu stratēģiju. Pēc prioritizācijas tā analizē potenciālos pakalpojuma vai risinājuma lietotājus un izveido t.s. izaicinājumu (jeb angliski challenge) - t. i., aicinājums iedzīvotājiem iesniegt idejas, lai risinātu apzinātās vajadzības. Tādējādi tiek nodrošināts, ka pakalpojuma izveides vai pilnveides procesā tiek noskaidrotas tā galalietotāja vēlmes un gaidas attiecībā uz saņemamo pakalpojumu. Tomēr jāņem vērā, ka klienta vajadzības iespējams noskaidrot dažādā veidā, piemēram, izmantojot aptaujas, intervijas, fokusgrupu diskusijas un citas pētnieciskās metodes.

Pēdējā darbība ideācijas un pētniecības posmā ir ideju atlase, pēc kuras tiek sākts nākamais posms - Koncepcija un dizains.

Ilustratīvs attēls

1.1. darbība: Vajadzību identifikācija

Vajadzību identifikācijas procesā iestāde analizē pieejamo informāciju par tās sniegtajiem pakalpojumiem, lai noteiktu problēmas, izaicinājumus vai atklātu potenciālās vajadzības pārvaldes iekšienē un ārpus tās, t.i., tās mērķauditorijai - iedzīvotājiem vai uzņēmējiem atkarībā no pakalpojuma veida.

Vajadzību identifikācijai ir jābalstās uz pieejamās informācijas detalizētu analīzi. Iestādei jābūt uzmanīgai un jāapsver visa informācija, un jāmēģina to saskaņot ar iestādes digitālo stratēģiju, ja tāda ir, un tās darbības prioritātēm, kā arī noteiktajām funkcijām. Šīs darbības papildus rezultāti var būt veidošanas (dizainēšanas) principi, kas palīdz un iedvesmo uzlabot pakalpojumus, saglabāt galalietotāja perspektīvu un veidot vispārēju pamatu nākamajam darbam.

Metodes:

Rīki:

1.2. darbība: Vajadzību prioritizācija

Prioritizējot iedzīvotāju vajadzības, iestādei ir jāprioritizē tās vajadzības, kas ir būtiskas galalietotājam un ir saskaņotas ar iestādes redzējumu/stratēģiju un organizatoriskajiem mērķiem.

Šo darbību var veikt tikai iestāde, bet tā var arī dot iespēju iedzīvotājiem novērtēt vajadzības, piemēram, fokusgrupu ietvaros. Galīgo lēmumu par prioritāšu noteikšanu vienmēr pieņem iestāde, ņemot vērā tās galvenos mērķus un funkcijas.

Metodes:

1.3. darbība: Potenciālo lietotāju analīze 

Šīs darbības mērķis ir saprast (nākotnes) gala lietotājus. Kad ir izvēlētas vajadzības, kas tiks apmierinātas ar attiecīgo pakalpojumu, šajā darbībā ir jāanalizē tiešo lietotāju īpašības, konteksts un uzvedība. Ir svarīgi ņemt vērā to cilvēku plašo loku, kurus ietekmēs katras vajadzības risinājums. Kad notiek izpēte, tie ir lietotāji, kuriem ir problēmas izmantot esošos pakalpojumus vai iegūt tiem piemērotu rezultātu. Tas palīdzēs jums izveidot vienkāršāku, skaidrāku un ātrāku pakalpojumu, ko var izmantot vairāk cilvēku.

Pilnīga analīze parāda:

  • Sociāli demogrāfiskās iezīmes, piemēram, dzimums, vecums, izglītība, valoda un reliģija.
  • Ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, dzīvesvieta un veids, kādā šī informācija var ietekmēt uzvedību.
  • Psihogrāfiskās īpašības, piemēram, vajadzības, cerības, bažas un tieksmes.
  • Veicinātāji un šķēršļi, kas aizkavē vai mudina auditorijas locekļus pieņemt vēlamās uzvedības izmaiņas.
  • Efektīvi saziņas kanāli, lai sasniegtu auditoriju, piemēram, atrodot apvienības, kas spēj sasniegt iedzīvotājus.
  • Mēģiniet validēt mērķa auditorijas analīzi, paplašināt un pielāgot to ar kvalitatīvām metodēm.

Metodes:

1.4. darbība: Vajadzību izpēte izaicinājumā 

Kad ir noteiktas prioritārās klientu vajadzības un ir identificēti potenciālie pakalpojuma lietotāji, iestādei jānodrošina vieta, kur komunicēt ar iesaistītajiem cilvēkiem, kā vislabāk šo vajadzību atrisināt. Lai iegūtu idejas identificēto vajadzību apmierināšanai, pirms to publiskošanas jāformulē atbilstošs “izaicinājums”. Pareiza problēmas definēšana palīdzēs veiksmīgi uzsākt tās risināšanu un noteiks, kā domāt par risinājumu.

Šī darbība ir saistīta ar “izaicinājuma” formulēšanu un uzsākšanu, t. i., ar aicinājumu sniegt idejas, lai risinātu apzinātās vajadzības un attiecīgo problēmu. Iestādei ir jānodrošina, lai "izaicinājums" tiktu formulēts tā, lai visi uzrunātie cilvēki to varētu saprast un nodrošina, ka “izaicinājums” atbilst iestādes mērķiem. Nākamie soļi var palīdzēt iestādei veikt darbību:

  • Pajautājiet sev: Vai šis “izaicinājums" ir vērsts uz maksimālu ietekmi, ļauj rast dažādus risinājumus un vai tas ņem vērā kontekstu? Pārliecinieties, vai šie jautājumi ir ņemti vērā, lai risinātu problēmu, un precizējiet to līdz tādai pakāpei, lai cilvēki būtu ieinteresēti iesaistīties “izaicinājuma” risināšanā.
  • Kad uzdevums ir gandrīz gatavs, to var pārbaudīt, lai noteiktu, vai dažu minūšu laikā var atrast piecus iespējamos risinājumus. Ja tā, visticamāk, esat uz pareizā ceļa.
  • Uzrakstiet “izaicinājuma” uzdevumu. Tam vajadzētu būt īsam un viegli iegaumējamam, vienotam teikumam, kas atspoguļo, ko šis izaicinājums grib darīt.
  • Pareizi definētas problēmas veicina maksimālu ietekmi, ļauj rast dažādus risinājumus un ņem vērā ierobežojumus un kontekstu. Vēl viena bieži sastopama kļūda ir pārāk šaurs vai pārāk plašs problēmas tvērums. Šauri aptverts izaicinājums nepiedāvā pietiekami daudz vietas, lai izpētītu radošus risinājumus. Un visaptverošs izaicinājums nedos nekādu priekšstatu, ar ko sākt.

Inovācijas procesā iespējams izmantot dažādus digitālos un bezsaistes rīkus, piemēram, saziņas un komunikācijas platformas, ko var izmantot, lai apkopotu atsauksmes par problēmu. Pastāv dažādi risinājumi, un tie būtu jāizvēlas, pamatojoties uz budžeta apsvērumiem un personīgajām vēlmēm. Lai gan šie tiešsaistes rīki var būt noderīgi, tie nav vienīgie izmantojamie rīki, un, strādājot ar iedzīvotājiem, kuri nelieto digitālos risinājumus, jāņem vērā arī bezsaistes rīki viedokļu un vajadzību apzināšanai.

1.5. darbība: Ideju radīšana un atlase

Kad projekta “izaicinājums” ir uzsākts 1.4. darbības beigās, iedzīvotāji sniedz idejas, kā risināt uzsākto “izaicinājumu” un iesaka iespējamos risinājumus, kā atrisināt problēmu. Šī darbība ietver sevī gan pašu ideju radīšanu, gan to novērtēšanu.

Pirmkārt, 1.3. darbībā identificētie iedzīvotāji rada idejas un risinājumus iestādes definētajam "izaicinājumam". Ar piedāvātajām idejām vajadzētu dalīties ar pārējiem iedzīvotājiem, kas piedalās koprades procesā. Visas idejas var novērtēt un komentēt citi iedzīvotāji, tādējādi veicinot ideju bagātināšanu. Otrais solis ir šo ideju izvērtēšana. Šo soli veic iestāde, un novērtējums ir jāveic, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti 1.4. darbībā, par kuriem jāinformē, uzsākot izaicinājumu, lai nodrošinātu caurskatāmību.

Koncepcijas un dizaina posma mērķis ir koncentrēt uzmanību un turpināt darbu pie Ideācijas un pētniecības posmā izvēlētajām vajadzībām, t.i., noteikt tālākās darbības trajektoriju, definēt potenciālos risinājumus un izlemt, kas tiks eksperimentēts un modelēts nākamajā - attīstības un īstenošanas - posmā.

Vides analīze ir izšķirošais sākuma punkts šajā posmā un ļauj iestādei veikt problēmas konteksta izpēti. Koprades definēšana palīdz iestādei plānot kopradi soli pa solim, pirms tā tiek veikta. Dalībnieku atlase nepieciešama, lai sameklētu dalībniekus koprades pasākumiem, un konceptualizācija palīdz iestādēm faktiski veikt kopradi, lai turpinātu darbu pie iepriekšējā posma idejām un koncepcijām. Koncepcijas un dizaina posma beigās tiek veidots pakalpojuma prototips.

Ilustratīvs attēls

Procesa shematisks attēlojums 

2.1. darbība: Vides analīze

Pēc tam, kad ir definētas klienta vajadzības, noteiktas prioritātes un atspoguļotas ieinteresētajām pusēm, koncentrējieties uz konkrētu uzdevumu, ar kuru strādāsiet tālāk. Vides analīze ir pirmais solis. Tas ir informācijas apkopošanas un analizēšanas process, lai iegūtu pārskatu par tendencēm un attīstību, kas varētu ietekmēt vai ietekmē jūsu vajadzību/problēmu plašākā kontekstā.
PIEZĪME. To neizmanto tvēruma noteikšanai. Problēmai ir jābūt definētai jau pirms šīs darbības. Protams, tvērumu var būt nepieciešams precizēt, ja, piemēram, tiek konstatēts negaidīts vai papildu aspekts.
Jūsu iestādes noteiktajiem principiem, kurus esat definējis iepriekšējā posmā, ir jābūt galvenajiem augsta līmeņa principiem šajā posmā. Kombinējiet dokumentu izpēti un (intuitīvus) novērojumus, kā arī citas informācijas iegūšanas metodes. Padziļinātas intervijas var palīdzēt arī šajā posmā. Iekšēja prāta vētras sesija iestādē var palīdzēt apkopot ekspertu viedokli un nodrošināt, ka jūsu iestāde atbalsta projektu. Esiet atvērts, apkopojiet pēc iespējas vairāk informācijas, bet paturiet prātā šādus jautājumus:

  • Kādas ir galvenās tendences saistībā ar jūsu uzdevumu? Ņemiet vērā politiskās, ekonomiskās, sociālās un tehnoloģiskās, ekoloģiskās, juridiskās un ētiskās dimensijas. PESTEL sistēma var palīdzēt strukturēt tendences.
  • Kuras ieinteresētās puses ir (nav) izvērtētas (tas attiecas arī uz pakalpojuma nelietotājiem)?
  • Kādi problēmas risinājumi jau pastāv?
  • Kuri uzņēmumi/organizācijas piedāvā šos risinājumus?
  • Kāda ir iesaistīto pušu mijiedarbība?
  • Kuri zināmie šķēršļi problēmai jau ir aprakstīti?

Apkopojiet savas izpētes piezīmes un sāciet domāt par turpmākajām darbībām, par ieinteresētajām pusēm, kuras jums jāiekļauj koprades procesā, kā arī par iespējamajiem veidiem/kanāliem, kā rekrutēsiet dalībniekus. Apkopot šos ieskatus iespējams kopsavilkumā (piemēram,izmantojiet metodi Design Brief, par ko ir iespējams atrast diezgan daudz informācijas internetā).

Metodes:

Rīki:

2.2. darbība: Koprades definēšana

Vides analīzē 2.1. darbībā ir noteikts konteksts un nozīmīgākās tendences, kas to ietekmē. Tagad apkopotie rezultāti ir jāizmanto koprades definēšanai. Ir svarīgi sadalīt vispārīgo izaicinājumu mazākās un darboties spējīgās daļās, izveidot labu apskatu un plānu. Paturiet prātā, ka dizaina procesā tradicionāla stila sanāksmju vietā ierasti ir semināri (workshops). Šis formāts sniedz iespēju sadarboties vairāk un dinamiskāk, kā arī palīdzēs virzīt projektu uz priekšu.

Koprades definēšana ir atkarīga no jūsu uzdevuma, vides analīzes rezultāta un mērķiem, bet vissvarīgākais rezultāts ir skaidrs laika pārskats ar iesaistes līmeņiem un progresa rādītājiem (paneļa matrica (panel matrix) ir ērts rīks šīs darbības veikšanai).

  • Pārliecinieties, vai jūsu komandai ir atļaujas, atbalsts un plānošana, lai gūtu panākumus, īstenojot jūsu koprades projektu.
  • Veidojiet apkopojumu jeb kopsavilkumu (design brief), kurā tiek apkopota visa savāktā informācija un atspoguļoti galvenie ieskati (key insights). Ar šo dokumentu tiks vadīta turpmākā koprade.
  • Lai noteiktu plānu, paneļa matrica ir ērts rīks. Tas palīdz definēt katru koprades posmu attiecībā pret ietekmētajām ieinteresētajām pusēm. Nepieciešamības gadījumā to var vēlāk adaptēt jūsu situācijai, bet šajā posmā ir jānosaka, kādas personas jūs iesaistīsiet katrā koprades posmā. Pagaidu personas (tentative personas)  var palīdzēt (sk. turpmāko darbību 2.3.).
  • Ja nepieciešams, sāciet veidot kopienu, kas aptver jūsu problēmu, pamatojoties uz Kopienas kanvu (Community canvas).
  • Ja nepieciešams, definējiet sociālo mediju stratēģiju, lai informētu par plānotajiem koprades pasākumiem ārpus jūsu iestādes.

Metodes: 

2.3. darbība: Dalībnieku atlase

Dalībnieki ir jebkuras veiksmīgas koprades galvenais elements. Viņi nodrošina galveno ieguldījumu, ar ko jūs pēc tam strādāsiet. Viņu rekrutēšana var būt diezgan sarežģīta, un tā ir ļoti atkarīga no konteksta. Jāmin vairāki vispārīgi aspekti.

Vispirms sāciet pēc iespējas ātrāk. Pareizo dalībnieku atrašana un rekrutēšana prasa laiku un pūles. Esiet reālistisks. Neuzstādiet savus mērķus pārāk augstu.

Otrkārt, esiet personisks. Personīgie sūtījumi vai telefona zvani vienmēr ir labāki par masveida sūtījumiem. Ja varat, zvaniet, varbūt piedalieties pasākumos u.tml., kur varētu būt jums nepieciešamā mērķgrupa u.tml., kā arī nepieciešamības gadījumā piesaistiet profesionāļus, kas ir pieredzējuši dalībnieku rekrutācijā, ja to pieļauj jūsu projekta budžets.

Treškārt, nepārkāpiet personas datu aizsardzības noteikumus, sazinoties ar iesaistītajiem cilvēkiem un viņus rekrutējot. Šis punkts ir īpaši svarīgs.

Iespējamās veicamās darbības:

  • Paneļa aplis un paneļa matrica ir ērti, viegli izmantojami rīki, kas palīdz izvēlēties dalībniekus.
  • Atkarībā no mērķa varat rekrutēt konkrētas grupas pārstāvjus (piemēram, ja jums jau ir iepriekš konkrēti definēts uzdevums) vai veikt plašāku atlasi (piemēram, lai atrastu jaunus piemērus vai pieredzi).
  • Ir svarīgi pieaicināt vairākus dalībniekus ar dažādām kompetences jomām.
  • Iekļaujiet gan vispārīgas grupas, gan noteiktus ekstrēmus gadījumus. Ideja, kas der ekstrēmam lietotājam, gandrīz noteikti darbosies lielākajai daļai citu cilvēku. Nesaprotot “ekstrēmo lietotāju” vajadzības, jūs nekad nenonāksiet pie risinājumiem, kas var darboties ikviena labā. Sarunas ar dažādiem dalībniekiem, tai skaitā tādiem, kuru pieredze atšķiras no citu klientu pieredzes, var veicināt radošu ideju rašanos. Vietējo apvienību vai iniciatīvu iesaistīšana varētu būt prakse, kas palīdz sasniegt dažādus lietotājus.
  • Padziļinātas intervijas un fokusa grupas  var būt ļoti noderīgs rīks, kā arī palīdzēt jums noteikt, ar ko jūs individuāli vēlētos runāt padziļināti.
  • Izvēloties lietotājus un ieinteresētās puses, ir svarīgi paredzēt grupas dinamiku, ņemot vērā vietējos politiskos jautājumus vai noteiktas jutīgas tēmas, kuras sarunas (intervijas, fokusgrupas) laikā neapspriest.
  • Dalībnieku sagatavošana var būt noderīga, lai ievirzītu viņus vajadzīgajā virzienā vai palīdzētu “lauzt ledu”. Ir vairākas metodes, kā sagatavot dalībniekus semināram. Piemēram, dienasgrāmatu pildīšana dalībniekiem var tikt dotas pirms semināra vai semināra sākumā var tikt dots neliels iesildošs uzdevums, kas jāveic grupā, lai iesaistītu visus dalībniekus.
  • Ideālā gadījumā dalībnieki varēs piedalīties arī vēlākos projekta posmos. Visu projekta dalībnieku piesaiste var sniegt dalībniekiem piederības sajūtu, iespējams, kļūstot par līdzradīto risinājumu vēstniekiem. Vēstnieki var palīdzēt uzlabot risinājumu pieņemšanu plašākā auditorijā un atvieglot pakalpojumu ieviešanu.
  • Vienmēr informējiet dalībniekus par semināra rezultātiem un saistītajiem aspektiem, lai parādītu, ka viņu ieguldījums ir vērtīgs un svarīgs.
  • Pilnībā izmantojiet sociālos medijus un, ja jūs tādas izmantojat, — lietojiet platformas saziņai.

Metodes:

2.4. darbība: Konceptualizācija

Konceptualizācija ir ideju konkretizēšana, pakalpojuma risinājuma izskatīšana un tā plānoto pazīmju noteikšana (padarot tās “taustāmas”, vizualizējamas). Veidojot uztveramas idejas, ir svarīgi tās pareizi saprast un izskaidrot, ko mēdz būt grūti paveikt, jo bieži vien ir nepieciešams darīt zināmu gan procesa iekšējo mehānismu, gan pieredzes nemateriālās sastāvdaļas (kuras ir grūti attēlot) tiem, kuri nav iepazinušies ar jebkādu tehnisku valodu vai reprezentācijas tehniku.

Atkarībā no iepriekšējās darbībās paveiktā darba var sekot vairāki konceptualizācijas izpildes veidi, it īpaši apkopojums (design brief) un paneļa matrica.
 Var veikt šādas aktivitātes, bet tās nav vienīgās iespējamās:

  • Klientu ceļa karte (customer journey).
  • Personas un Scenāriji.
  • Realizējiet paneļa matricu, organizējot un izpildot plānotos pasākumus.
  • Koprades semināri/darba grupas ir visizplatītākā koprades tehnika, un pastāv daudzas metodes un rīki, lai tās pielāgotu savam kontekstam. Semināri un darba grupas var būt šīs konceptualizācijas nozīmīgākā daļa. Šeit vajadzētu apvienot dažādas metodes un rīkus (piemēram, ļaut dalībniekiem izveidot klientu ceļa karti, ļaut viņiem uzrakstīt scenārijus vai pat nākt klajā ar personām (personas) u.c.).
  • Pastāv daudzas citas metodes un paņēmieni ideju konceptualizācijai. Noteikti fiksējiet visas darbības, pozitīvos un negatīvos rezultātus un gūtās atziņas. Šie pārskati var būt nozīmīgi jūsu iestādei un vadītājiem vēlākā pakalpojuma izstrādes posmā. Taču ir arī būtiski, lai jūs informētu par rezultātiem dalībniekus, kuriem ir jāredz sava ieguldījuma vērtība.

2.5. darbība: Prototipa veidošana

Iepriekšējā darbībā būsiet izveidojuši vienu vai vairākas koncepcijas un risinājumu idejas. Viena no tām kļūs par reālu publisko pakalpojumu. Uzdevums ir izlemt, kuru darbu turpināt, un vai tas ir to pūļu vērts, kas būs ieguldāms nākamajos posmos. Jūsu idejai būs daudz testējamu sastāvdaļu, tāpēc noskaidrojiet, kas Jums ir jāapgūst un kas sniegs Jums nepieciešamo atbalstu un ekspertīzi. Šajā metodikas solī ir jāizlemj, ko Jūs vēlaties prototipēt.

Atcerieties: prototipam nav jābūt dārgam. Izgatavojiet vienkāršus, fragmentārus prototipus, lai ne tikai ietaupītu laiku, bet arī pievērstos tikai kritisko elementu testēšanai.

  • Pierakstiet savas idejas galvenos elementus. Domājiet praktiski par to, kas ir jātestē, un pierakstiet savus galvenos jautājumus katram komponentam. Uzdodiet dažus jautājumus, uz kuriem atbildēt.
  • Pārdomājiet, kāda veida prototipi dod vislielāko jēgu, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. Šajā posmā jūs varat arī veikt prāta vētru ar iesaistītajām pusēm, lai noskaidrotu atbildes uz jautājumiem, ko esat identificējuši iepriekšējā darbībā.

Šis posms ir attīstības periods. Mērķis ir, pirmkārt, prototipizēt konceptu vai risinājumu no iepriekšējām fāzēm un to testēt. Otrkārt, validēt prototipēto risinājumu un, treškārt, ieviest tā galīgo versiju.

Ņemiet vērā, ka izmēģinājumu un kļūdu process veicina ideju uzlabošanos un pilnveidošanu pirms to izstrādes un īstenošanas, līdz ar to iespējams, ka šajā posmā secināsiet, ka ir jāatgriežas un jāpapildina darbs pie vajadzību identificēšanas vai konceptualizācijas.

Ilustratīvs attēls

Procesa shematisks attēlojums 

3.1. darbība: Prototipēšana

Pēc koncepta radīšanas iepriekšējā posmā ir pienācis laiks to nodot testēšanai un eksperimentēt. Šajā posmā, iespējams, ir daudz jautājumu par to, kā izvēlētajam risinājumam vajadzētu darboties. Šīs darbības pamatā joprojām ir aizpildītā paneļa matrica (lai gan, iespējams, tā ir pielāgota iepriekšējā darbībā). Pirms ķerties pie dārgas jauna vai uzlabota pakalpojuma izstrādes, dažus pakalpojuma idejas aspektus var pārbaudīt kopā ar klientiem, ieinteresētajām pusēm vai profesionāļiem, lai uzlabotu risinājumus.

Prototipēšanai nav jābūt dārgai. Izgatavojiet vienkāršus, fragmentārus prototipus, lai ne tikai ietaupītu laiku, bet arī pārbaudītu tikai kritiskos elementus.

Prototipa veidošanas mērķis ir rast atbildes, atklāt jaunus ieskatus un idejas, kā arī izvērtēt iepriekš izdarītos pieņēmumus. Tāpēc šī darbība ir atkārtojama (iteratīva), t.i., tā tiek atkārtota vairākas reizes, atspēkojot pieņēmumus vai pārbaudot iepriekšējos posmos gūtos ieskatus par klientu vajadzībām un veidiem, kā tās apmierināt. Ir svarīgi paturēt prātā, ka visi ieguldījumi ir svarīgi, un labāk ir laicīgi saprast, ka neesat uz pareizā ceļa un rezultātā radāt nevajadzīgu pakalpojumu.

Prototipēšana ir jēdzienu un ideju pārvēršana taustāmos artefaktos, un tie palīdz dizaina komandai ar ideju izstrādi un testēšanu. Prototipi var būt dažādi -  no skicēm uz papīra līdz tiešsaistes un interaktīvam klikšķināmam maketam (“precizitātes” līmenis):

Zemas precizitātes (low fidelity) (Lo-Fi) prototipi tiek radīti inovācijas procesa sākumā. Ļoti izplatīti ir papīra prototipi, kur lietotājiem tiek parādītas lapas, kas attēlo, piemēram, saskarnes ekrānu. Dalībnieks norāda, ko viņš vai viņa darītu katrā ekrāna lapā, kamēr pētnieks maina nākamās lapas, lai simulētu saskarnes atbildi.

Augstas precizitātes prototipi  (high fidelity) (Hi-Fi) ir sarežģītāki, un tiem būtu jālīdzinās izstrādātajam produktam vai pakalpojumiem un tā galvenajām funkcijām un dizainam. Šajos prototipos tiek atspoguļota galarezultāta daļēja vai pilnīga funkcionalitāte.

Izstrādājiet protopita testēšanas plānu, kurā nosakiet, kādā veidā veiksiet testēšanu. Tas var palīdzēt saprast kopainu un nepieciešamos uzlabojumos. Nebaidieties identificēt kļūdas. Šo procesu raksturo mācīšanās, neiegūstot pareizo atbildi uzreiz. Labāk konstatēt kļūdas un prototipu labot jau laicīgi, nevis veltīt daudz laika skaista, izsmalcināta rezultāta radīšanai, kas neatbildīs klientu vēlmēm.

Visbeidzot, hakatons (hackathon) var būt lielisks veids koncepta pārbaudīšanai. Tas,  protams, ir atkarīgs no konteksta.

Metodes:

Rīki:

3.2. darbība: Izstrāde un validācija

Prototipēšana iepriekšējā posmā palīdzēja sniegt atbildes uz jautājumiem, ideju, koncepciju un (potenciālo) risinājumu vai to komponentu testēšanu un eksperimentēšanu. Nākamā darbība pēc tās ir prototipētās koncepcijas validēšana.

Šajā projekta posmā validācija jāveic dažādos veidos - gan no profesionāļu un ekspertu puses, gan no faktiskajiem lietotājiem lietojamības pārbaužu un lietošanas gadījumu (use case) veidā. Pakalpojuma lietojamības pārbaude var ietvert dažādas metodes ar atšķirīgu detalizācijas pākpi, sākot ar ātru testu, uzrunājot garāmgājējus, un beidzot ar organizētu laboratorijas testu. Izvēlētā metode ir atkarīga no jūsu prototipa sarežģītības un mērķauditorijas.

Atkarībā no risinājuma, ar kuru jūs strādājat, hakatons var sniegt jums papildu apstiprinājumu no hakatona dalībnieku (attīstītāju, uzņēmēju, domēnu ekspertu u.c.) puses.

Viens no veidiem, kā veiksmīgi veikt šo darbību, ir izmantojot SCRUM metodiku, jo SCRUM galamērķis ir ieviest izstrādāto pakalpojumu/produktu, kas ne vienmēr tiek sasniegts ar citām metodēm. Tādējādi šīs darbības rezultāts būs pakalpojuma galīgais risinājums - labi strādājošs, validēts un gatavs īstenošanai nākamajā darbībā.

Šajā posmā ieteicams apsvērt arī jūsu risinājuma tehnoloģisko iespēju saskaņošanu ar sabiedrības vērtībām, vajadzībām un gaidām, t.i., jūsu mērķa grupu. CTA rīku kopums (CTA toolbox)  ir labs sākumpunkts, lai novērtētu sociālos un ētiskos aspektus.

3.3. darbība: Vērtības radīšana

Kad ir skaidri definēts, testēts un validēts risinājums, var sākt tā ieviešanu. Ievērojiet, ka šī darbība pārklājas ar iepriekšējām un dažus no šiem punktiem veikt paralēli 3.2. un pat 3.1. darbībai. “Pirms-palaišanas” process ir saistīts ar prototipa analizēšanu, validēšanu un izveidi. Lai gan iepriekšējā posma validācija galvenokārt bija saistīta ar lietojamību, ir svarīgi veikt arī pasākumus, kas vērsti uz komercializāciju.

Pārliecinieties, vai jūsu risinājums ir ne tikai tehniski pamatots, bet tam ir arī pareizais vērtības piedāvājums, stabils biznesa modelis un vai tam ir nepieciešams reālistisks cenu noteikšanas modelis. Ostervaldera modelis (Ostwerwalder’s canvases) ir izplatīta tehnika šajā posmā.

  • Uzņēmējdarbības modeļa kanva (Business model canvas) ir plaši izmantota veidne, lai nodrošinātu, ka esat apskatījis vissvarīgākos veiksmīgas uzņēmējdarbības izveides aspektus. Ieteicams pievērst īpašu uzmanību tam, ka jūs radāt reālu vērtību saviem tiešajiem lietotājiem/iedzīvotājiem. Balstieties uz ticamu un apstiprinātu informāciju no ekspertiem un lietotājiem, nevis atsevišķu personu pieņēmumiem.
  • Uzņēmējdarbības modeļa kanvas iespējams papildināt ar piedāvāto vērtību kanvām (value proposition canvas). Tā ļauj koncentrēties uz vērtību piedāvājumu, ko plānojat piedāvāt lietotājiem/iedzīvotājiem.
  • Lean pārbaudes panelis (Lean validation board)  ir vēl viens noderīgs rīks, kas var palīdzēt pieņēmumus pārvērst faktos.
  • Lai iegūtu papildu iedvesmu, pārbaudiet arī SILK metožu kopumu un CTA rīku kopumu.

Kad esat veicis dažas no šīm darbībām, jūsu prototips ir gatavs ieviešanai. Ja nepieciešams, izstrādājiet (sociālo) plašsaziņas līdzekļu stratēģiju vai plānu, kas nepieciešama jūsu darbības uzsākšanai.

Pēdējā posmā jūs pabeigsiet savu projektu (t.i., pakalpojumu vai produktu), ieviesīsiet to un novērtēsiet. Procesa beigās jums ir jāizvērtē visa informācija un jāapsver, vai sākt visu no jauna vai sākt no jebkura koprades procesa posma. Ir svarīgi paturēt prātā, ka koprade ir atkārtots (iteratīvs) process, kas nekad īsti nebeidzas. Pirmkārt, risinājuma palaišana palīdz iestādei uzsākt pakalpojumu, pamatojoties uz visiem iepriekš iegūtajiem ieskatiem. Otrkārt, pakalpojums tiek novērtēts tā darbības laikā. Treškārt, iterācija ir atgādinājums, ka koprade ir atkārtots un cirkulārs process.

Ilustratīvs attēls

4.1. darbība: Darbības uzsākšana

Risinājums, ar kuru jūs strādājāt, ir gatavs ieviešanai. Pamatojoties uz visiem iepriekšējiem soļiem un informāciju, ko esat apkopojis, tagad varat pakalpojumu nodot ieinteresētajām pusēm. Šajā īstenošanas procesā ir izskaidrota tā nozīme un ietekme uz mērķauditoriju.

Kaut arī pati risinājuma ieviešana, protams, nozīmē lielu iekšējo tehnisko un organizatorisko darbu jūsu organizācijā, šī darbība galvenokārt ir vērsta uz ieinteresēto pušu un mērķauditorijas iesaistīšanu un informēšanu.

  • Līdz ar pakalpojuma darbības uzsākšanu, būtu jāizstrādā laba (sociālo) plašsaziņas līdzekļu stratēģija vai plāns, kā informēt potenciālos klientus par jauno pakalpojumu vai pilnveidotu esošo pakalpojumu. Svarīgi ir pietiekami daudz laika veltīt mārketingam. Ja esat izstrādājis kopienas kanvu (community canvas) 1. vai 2. posmā, sasaistiet stratēģiju ar to.
  • Labs sākumpunkts var būt testēšanas tirgus vai ģeogrāfiskais apgabals, kas izraudzīts jūsu risinājuma ieviešanai. Tā kalpo kā testa laboratorija, kas imitē dažus vai visus faktorus, kas saistīti ar pilna apjoma ieviešanu. Vairākas testēšanas vietas tirgū ļauj novērtēt dažādas stratēģijas, pakalpojuma kvalitāti un citus jums būtiskus faktorus.
  • Vērtīgs šīs darbības papildinājums var būt kolektīvais finansējums (crowdfunding), ja tas ir attiecināms uz jūsu pakalpojumu. Kolektīvā finansēšana nav tikai veids, kā saņemt finansējumu atklātā platformā galvenokārt no potenciālajiem lietotājiem. Tas ir arī lielisks veids, kā bez liekas piepūles novērtēt, vai cilvēki ir gatavi maksāt par izstrādāto produktu, un kolektīvo finansējumu var izveidot arī kā saacensību hakatonā (skat. hakatons). Tiesa, tas var nebūt piemērojams valsts pārvaldes pakalpojumiem.

 Metodes:

4.2. darbība: Novērtēšana

Kad jūsu risinājums ir ieviests, ir nepieciešams to atkārtoti novērtēt. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu produkta/pakalpojuma turpmāko ilgtspējību. Daudzas no esošajām metodēm un rīku komplektiem ir vērsti uz iepriekšējiem procesa posmiem un šo posmu neietver, lai gan novērtēšana ir vienlīdz svarīga. Novērtēšana ir vidēja un ilgtermiņa process, kas var uzlabot jūsu produktu/pakalpojumu vai pat ļaut pieņemt lēmumu par pakalpojuma likvidēšanu, ja novērtēšanas laikā ir konstatēts, ka pakalpojums vairs nav aktuāls vai ir novecojis.

Novērtējums un atkārtošana (iterācija), pamatojoties uz novērtējumu, ir būtiska koprades procesa sastāvdaļa. Ir vairāki veidi, kā to īstenot. Izmēģiniet Growth Hacking method, analizējiet tīmekļa statistiku (piemēram, ar Google Analytics), analizējiet reālo guvumu (t. i., pakalpojuma lietotāju skaitu), veiciet aptaujas vai izmantojiet citas metodes pakalpojuma novērtēšanai. Tas sniegs ieskatu par pakalpojuma ilgtspēju, atbilstību klientu gaidām, kā arī identificēt iespējamās nepilnības.

Metodes:

4.3. darbība: Iterācija

Koprade ir iteratīvs process. Kad esat beidzis, sāciet no jauna!