Lašu un taimiņu masveida nārsta laikā oktobrī un novembrī Valsts vides dienesta (VVD) inspektori pastiprināti kontrolēs to dabiskā nārsta upes. Galvenā uzmanība tiks pievērsta savvaļas lašu nārsta vietām Gaujā, Salacā, Ventā un to baseina upēs. Sargājot lašupes, VVD palielinās inspekciju skaitu reģionos, piesaistīs papildspēkus no pašvaldībām, Valsts policijas un Zemessardzes, kā arī sadarbosies ar Dabas aizsardzības pārvaldi un VVD pilnvarotajām personām – sabiedriskajiem vides inspektoriem. Lašu saudzēšanas laikā VVD aicina ziņot inspektoriem par iespējamu nelikumīgu šo zivju ieguvi.
„Savvaļas laši, kas nārsto rudenī un pirmos dzīves gadus pavada Latvijas upēs, ir unikāla, tūkstošu gadu laikā dabiskajiem apstākļiem pielāgojusies populācija, kura ir jāsaglabā kā mūsu nacionālais dzīvās dabas resurss. Salīdzinājumā ar mākslīgi vairotajiem lašiem, Latvijas upēs dabīgie jeb savvaļas laši ir krietnā mazākumā. Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajiem, kad tie kļūst vieglāk pieejami zivju ikru un gaļas kārotājiem. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas ap 50 jaunu lašu, tāpēc nelikumīga lašu iegūšana to nārsta laikā ir kas vairāk par vienas zivs iznīcināšanu,” norāda VVD ģenerāldirektores vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.
Pēc speciālistu aplēsēm Latvijas upēs dzīvo tikai ap 10 – 15% dabīgā nārsta lašu, pārējie ir zivjaudzētavās audzētie un ielaistie laši. Iznīcinot dabīgo lašu populāciju, tos vairs nebūs iespējams atjaunot. Lašu genofonds ir ļoti bagāts un daudzveidīgs, izveidojies ilgā evolūcijas procesā, un pielāgoties spējīgs.
2013. un 2014. gadā VVD īstenoto lašu sugas zivju (lašu un taimiņu) aizsardzības pasākumu statistika oktobra un novembra mēnešos liecina, ka, salīdzinājumā ar 2013. gadu, pērn samazinājies makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumu skaits, taču zaudējumi videi par lašu un taimiņu ieguvi to dabiskā nārsta laikā palielinājušies teju divkārt – no 17 681 eiro (2013. g.) līdz 30 578 eiro (2014. g.).
Tāpat divu gadu laikā turpina augt izņemto un konfiscēto zvejas un makšķerēšanas rīku skaits, kas pielietos tieši lašu un taimiņu ķeršanai. 2013. gada oktobrī un novembrī izņemti 692 makšķerēšanas un zvejas rīki, no tiem konfiscēti 527, savukārt 2014. gadā šajā pašā laika posmā izņemti 764, bet konfiscēti 657 makšķerēšanas un zvejas rīki.
VVD informē: lašu un taimiņu ieguves lieguma laiks ir no 1. oktobra līdz 30. novembrim, izņemot Daugavu un Buļļupi, kur to populāciju veido no zivjaudzētavām ielaistie laši un taimiņi, kā arī licencētās makšķerēšanas vietas, kur šo zivju ieguve ir atļauta, iegādājoties licenci. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmērs par vienu nelikumīgi noķertu lasi ir 715 eiro, kas tiek piemērots papildus sodam par makšķerēšanas un zvejas notiekumu pārkāpumiem.
VVD īsteno ūdens bioloģisko resursu izmantošanas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā, kā arī kontrolē zveju, kas tiek veikta ar Latvijas zvejas kuģiem Eiropas Savienības dalībvalstu, valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un starptautiskajos ūdeņos.
Papildu informācija:
Jūlija Ņikitina
Valsts vides dienesta
sabiedrisko attiecību speciāliste
tel. 67084311, 25780460
e-pasts: julija.nikitina@vvd.gov.lv