Meklēšanas rezultāts

Kodeksa projekts top ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, visu piekrastes pašvaldību, kā arī Kurzemes, Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionu pārstāvjiem....

VARAM iniciatīvas mērķis pilotprojekta veidā ir, izmantojot novērtējuma eGovernment Benchmark datus, iezīmēt valsts pārvaldes tīmekļvietņu pilnveides virzienus un noteikt galvenos uzdevumus noteiktu valsts pārvaldes procesu un pakalpojumu elektronizācijā, veidojot koordinētu, sistemātisku pakalpojumu sniegšanas modernizāciju un e-pārvaldes attīstību, kas balstīta uz šādiem principiem: lietotājorientētība, caurspīdīgs, pārrobežu mobilitāte, koplietošanas infrastruktūras priekšnosacījumi, mobilā pieejamība....

martā – neformālajā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padomes ministru sanāksmē. Šodien Austrumu partnerības ministru sanāksmes laikā plānots parakstīt ministru deklarāciju par sadarbību digitālas ekonomikas attīstīšanā, tajā paužot atbalstu ātru un efektīvu reformu ieviešanai Austrumu partnerības dalībvalstīs turpmākai digitālas ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai....

Baltijas valstu klimata deklarācijā uzsvērta nepieciešamība kopīgai rīcībai, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu* (SEG) emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī stiprinātu pārrobežu sadarbību....

https://public.wmo.int/en/resources/world-meteorological-day Par PMO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas misija ir veicināt starptautisku sadarbību globālā mērogā, sinhronizēt meteoroloģiskos un hidroloģiskos novērojumus un šiem mērķiem lietotās metodes un tehnoloģijas, kas ir vitāli svarīgi, izstrādājot laika prognozes, brīdinājumus par stihiskām un bīstamām dabas parādībām, kā arī sekojot klimata izmaiņām....

Informējot par Latvijas Pasta darbību Latvijai būtisku dabas un vēstures vērtību popularizēšanā, 2019.gada 24.maijā plkst.12 Dundagas novada Šlīteres bākā sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi tiks svinīgi prezentēta šogad Latvijas bāku sērijā izdotā pastmarka, kas veltīta tieši Šlīteres bākai....

Projekta mērķis ir nodrošināt tehniskos rīkus, metodes un paņēmienus, kas palīdzēs izveidot uz lietotāju vērstu dizainu un platformas atbilstību ES pārrobežu datu politikas principiem un noteikumiem – vienotajai digitālajai vārtejai (SDG), “vienreizes principam” (OOP) un Eiropas Sadarbspējas sistēmai (EIF)....

Lai uzlabotu Latvijas sniegumu šajā rādītājā un tās apakšrādītājos, Ekonomikas ministrijai ir jāuzņemas vadošā loma. Īpašu uzmanību ir nepieciešams pievērst tādiem biznesa digitalizācijas jautājumiem kā, piemēram, elektroniskā informācijas apmaiņa, e-komercija un pārrobežu tirdzniecība tiešsaistē....

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedalās projektā Informētības paaugstināšana par iepakojuma depozītu un stratēģiskā pieeja iepakojuma depozīta sistēmas saskaņošanai Igaunijā un Latvijā (PACKGDEPO) programmas INTERREG Igaunijas Latvijas pārrobežu sadarbības ietvaros.... Programmas INTERREG Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta ietvaros 2023. gada janvārī veikalā “SuperAlko” Valkā un veikalā “Selver” Valgā tika īstenots depozīta iepakojuma pilotprojekts.... 2023.gada 10.februārī norisinājās seminārs skolotājiem par aprites ekonomikas principu un elementu iekļaušana pirmsskolas un pamatskolas bērnu apmācības procesā, ko organizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Igaunijas Vides ministriju projekta “Informētības paaugstināšana par iepakojuma depozītu un stratēģiskā pieeja iepakojuma depozīta sistēmas saskaņošanai Igaunijā un Latvijā” ietvaros.... Depozīta sistēmas dzērienu iepakojums, kas Latvijā darbojas no 2022. gada 1. februāra, ir labs aprites ekonomikas piemērs. Programmas INTERREG Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta ietvaros no 2023....

Pilnvērtīgu un visaptverošu pakalpojumu pārvaldību īsteno, nodrošinot pakalpojumu atbilstību pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumiem   Nosacījumi nosaka kādiem ir jābūt pakalpojumiem Pakalpojumiem ir jāatbilst pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumiem (tomēr ne vienmēr visi nosacījumi ir pēc būtības attiecināmi uz konkrēto pakalpojumu) Pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumu grupas un nosacījumi: N1   Pārvaldāmība N1-1   "Mērāmība un kontrolējamība" N1-2   "Uzturamība" N1-3   "Pielāgojamība un pilnveidojamība" N1-4   "Vienveidīga izveide un piedāvāšana" N1-5   "Pakalpojumu un resursu sasaiste, mijiedarbības un atkarību caurspīdīgums" N2   Atbilstība vajadzībām N2-1   "Atbilstība sabiedrības vajadzībām kopumā" N2-2   "Atbilstība dzīves situācijām un konkrētām pakalpojumu saņēmēju vajadzībām" N3   Piekļūstamība N3-1   "Daudzkanālu piekļūstamība" N3-2   "Teritoriālā piekļūstamība" N3-3   "Visu sabiedrības grupu piekļūstamība" N3-4   "Pārrobežu piekļūstamība" N4   Iesaiste, līdzdalība un sadarbība N4-1   "Pakalpojumu saņēmēju iesaiste un līdzdalība" N4-2   "Sadarbība ar partneriem" N5   Digitālā transformācija N5-1   "Pakalpojumu digitālā transformācija" N5-2   "Sadarbspēja" N6   Lietojamība N6-1   "Vienkāršība un ērtība saņēmējiem" N6-2   "Lietotāju atbalsts" N7   Automatizācija N7-1   "Pakalpojumu adaptivitāte" N7-2   "Pakalpojumu proaktīva sniegšana" N7-3   "Automatizētas pakalpojumu plūsmas" N8   Koplietošana N8-1   "Plašs saņēmēju loks" N8-2   "Kompetenču centri" N9   Unifikācija N9-1   "Unifikācija" N10   Drošība N10-1   "Drošība" Pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanas sasniedzamais rezultāts : pakalpojumi atbilst pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumiem Sasniedzamā rezultāta novērtējums : visu pakalpojumu sniegšanā iesaistīto iestāžu pakalpojumi atbilst pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumiem (atbilstoši pakalpojumu pārvaldības politikai un saskaņā ar katras iestādes individuālajiem pakalpojumu pilnveides plāniem) Valstī kopējā sasniedzamā attīstības pakāpe : Atbildīgie – atbildīgie ir noteikti, tie darbojas pilnvērtīgi un tie dara vairāk par tikai šobrīd nepieciešamo: atbildīgie ir kompetenti, izdara visu nepieciešamo, aktīvi izrāda iniciatīvu un " saimnieka attieksmi " Dokumentēšana – pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi ir apzināti un aprakstīti ļoti labi, un apraksti ir svarīga pakalpojumu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa : aprakstiem nav nepieciešami papildinājumi vai izmaiņas apraksti ir viegli saprotami, un ir viss nepieciešamais, lai tie būtu derīgi pilnvērtīgai pakalpojumu pārvaldībai apraksti ir vienotas, strukturētas pakalpojumu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa, kas atvieglo pakalpojumu pārvaldību kopumā Atbilstība vajadzībām – pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi pilnībā atbilst vajadzībām un dod papildu ieguvumus: nosacījumi pilnībā apmierina pakalpojumu pārvaldības vajadzības nosacījumu īstenošana palīdz un veicina pakalpojumu pārvaldības attīstību un pilnveidi Praktisks pielietojums – pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi tiek īstenoti visaptveroši, kā vienotas pakalpojumu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa: nosacījumi tiek īstenoti, apzinoties īstenošanas jēgu un ieguvumus, atbilstoši paredzētajam nolūkam un vajadzībām nosacījumi tiek īstenoti pilnā apmērā bez nosacījumu īstenošanas nav iespējams iztikt, tā ir dabiska ("organiska") ikdienas nepieciešamība – vienotas pakalpojumu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa Attīstība un pilnveide – pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumu attīstība un pilnveide notiek pārvaldīti un pēc būtības pilnvērtīgi: attīstības plāni ir ļoti labi – ir viss pilnveides pasākumu īstenošanai nepieciešamais, tie ir labi saprotami, tos ir ērti lietot un izmainīt pilnveides pasākumi tiek veikti atbilstoši plāniem – pilnā apjomā un atbilstoši vajadzībām, koordinēti, rezultatīvi un efektīvi tiek veiktas papildu pilnveides pasākumi, operatīvi reaģējot uz apkārtējām izmaiņām un vajadzībām... Nosacījumu grupa:  N1   " Pārvaldāmība " – pakalpojumi ir pārvaldāmi Nosacījums:  N1-1   " Mērāmība un kontrolējamība " – pakalpojumi ir mērāmi un tiek kontrolēti   Ieguvumi, ja nosacījums tiek īstenots: pakalpojums ir mērāms un tas tiek kontrolēts – tam ir noteikti un tiek mērīti galvenie darbības rādītāji, kas ļauj: sekot pakalpojuma rezultativitātei un efektivitātei (tostarp pakalpojuma saņēmēju apmierinātībai), un veikt nepieciešamās korektīvās darbības – īstenot nemitīgu pilnveidi vērtēt virzību uz mērķu sasniegšanu plānot faktos balstītu pakalpojuma un tam nepieciešam o spēju un resursu attīstību Apdraudējumi, ja nosacījums netiek īstenots: pakalpojuma pārvaldībā iesaistītajiem (gan pakalpojuma sniedzējiem, gan pakalpojuma saņēmējiem) nav skaidrība par sasniedzamajiem rezultātiem – ko gribam panākt nav iespējams nodrošināt pakalpojuma mērķtiecīgu un plānveidīgu attīstību pakalpojums tiek sniegts vadoties no intuitīva novērtējuma – "kā sanāk", tādēļ rezultāts nav prognozējams un vadāms   P akalpojumu mērāmība un kontrolējamība tiek īstenota izmantojot pakalpojumu pārvaldības galvenos darbības rādītājus   Galvenos darbības rādītājus raksturo to: mērogi – ar pakalpojumu pārvaldību saistītie galvenie darbības rādītāji un to vērtības tiek plānoti, dokumentēti, mērīti, uzkrāti, analizēti un izmantoti visos pakalpojumu pārvaldības mērogos : valsts mērogā (valstī kopumā) nozares vai pašvaldības mērogā (nozarē vai pašvaldībā kopumā) iestādes mērogā (iestādē kopumā gan pakalpojumiem, gan resursiem) pakalpojuma mērogā (konkrētam pakalpojumam) resursa mērogā (konkrētam resursam) būtība – pakalpojumu un tiem nepieciešamo spēju un resursu galvenie darbības rādītāji raksturo: rezultativitāti īstermiņā un ilgtermiņā (tostarp kvantitāti, kvalitāti un attīstību) efektivitāti īstermiņā un ilgtermiņā (tostarp patērētos resursus, darbu, laiku, izmaksas, finansējumu un īstenoto sadarbību ar partneriem) veidi – galveno darbības rādītāju veidi: rezultējošie rādītāji – raksturo rezultātu, kas ir jāsasniedz termiņa beigās, un kas nav tieši ietekmējami ikdienā (raksturo sasniedzamo mērķi, piemēram “pakalpojumu saņēmēju apmierinātība ar saņemtajiem pakalpojumiem” – viens no valsts mērogā obligāti noteiktajiem galvenajiem darbības rādītājiem) virzošie rādītāji – raksturo darbības, kas ir noteikti jāveic ikdienā, lai termiņa beigās tiktu sasniegti rezultējošie rādītāji (raksturo mērķa sasniegšanas kritiskos veiksmes faktorus) darbība s – darbības ar galvenajiem rādītājiem: galvenie darbības rādītāji un to vērtības tiek plānotas un dokumentētas galveno darbības rādītāju faktiskās vērtības tiek mērītas pēc iespējas bieži (nemitīgi) – rezultējošie rādītāji, lai novērtētu tendenci un virzību uz mērķi, savukārt virzošie rādītāji, lai ikdienā ietekmētu virzību uz mērķi galveno darbības rādītāju faktiskie rezultāti tiek uzkrāti galveno darbības rādītāju faktiskie rezultāti tiek analizēti un izmantoti pielietojums – galveno darbības rādītāju rezultāti tiek izmantoti atbilstoši pakalpojumu pārvaldības mērogam un pakalpojumu pārvaldības dalībnieku lomām: valsts pakalpojumu pārvaldības politikas plānošanai, politikas īstenošanas kontrolei un pilnveidei – valsts mērogā (valstī kopumā): Pakalpojumu pārvaldības valsts vadošā iestāde nozares vai pašvaldības visu pakalpojumu un tiem nepieciešamā nodrošinājuma attīstības plānošanai, attīstības plānu īstenošanas kontrolei un pilnveidei – nozares vai pašvaldības mērogā (nozarē vai pašvaldībā kopumā): Pakalpojumu pārvaldības nozares vadošā iestāde vai Pakalpojumu pārvaldības pašvaldības vadošā iestāde iestādes visu pakalpojumu un tiem nepieciešamā nodrošinājuma attīstības plānošanai, attīstības plānu īstenošanas kontrolei un pilnveidei – iestādes mērogā (iestādē kopumā): iestādes Pakalpojumu kopuma vadītājs un Resursu kopuma vadītājs iestādes visu pakalpojumu un tiem nepieciešamā nodrošinājuma pārvaldībai ikdienā – iestādes mērogā (iestādē kopumā): iestādes Pakalpojumu kopuma vadītājs un Resursu kopuma vadītājs konkrēta pakalpojuma vai resursa attīstības plānošanai, attīstības plāna īstenošanas kontrolei un pilnveidei, pārvaldībai ikdienā – pakalpojuma vai resursa mērogā: konkrēta Pakalpojuma vadītājs vai Resursa vadītājs nodrošinājums – tostarp: ir noteikti atbildīgie un atbildīgajiem ir atbilstošas kompetences ir izveidoti un pieejami atbilstoši procesi un vadlīnijas ir atbilstoša informācija un tehnoloģiskais nodrošinājums (gan valstī centralizēts, gan decentralizēts)... Nosacījumu grupa:  N1   " Pārvaldāmība " – pakalpojumi ir pārvaldāmi Nosacījums:  N1-5   " Pakalpojumu un resursu sasaiste, mijiedarbības un atkarību caurspīdīgums " – ir skaidra pakalpojumu sasaiste, atkarības un mijiedarbība ar tiem nepieciešamajiem resursiem   Ieguvumi, ja nosacījums tiek īstenots: ir skaidra pakalpojumu sasaiste, atkarības un mijiedarbība ar tiem nepieciešamajiem resursiem (kritiskajām komponentēm) apzinoties pakalpojumam nepieciešamos resursus, ir viegli nodrošināt pakalpojumu pieejamību un samazināt pieejamības pārtraukumu riskus ir iespējams optimizēt pakalpojumiem nepieciešamos resursus Apdraudējumi, ja nosacījums netiek īstenots: nav skaidras pakalpojumu un tiem nepieciešamā nodrošinājuma (tostarp resursu) mijiedarbība un savstarpējās atkarības : ja nav skaidras pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās kritiskās komponentes, var būt neskaidra un apgrūtināta pakalpojuma pieejamības nodrošināšana var tikt kavēta pakalpojumu pilnveide un attīstība , ja vienlaikus netiek nodrošinātas izmaiņas arī nepieciešamajā nodrošinājumā   Ir apzināta sasaiste un mijiedarbība starp pakalpojumu un tam nepieciešamo nodrošinājumu – spējām un resursiem , tostarp pakalpojuma kritiskajām komponentēm (saistītajiem pakalpojumiem, spējām un resursiem, bez kuriem nav iespējams nodrošināt pakalpojuma sniegšanu) Pakalpojumu un resursu sasaiste un mijiedarbība ir dokumentēta pakalpojuma aprakstā " Valsts vienotajā reģistrā " Notiek regulāra pakalpojuma saimnieka un resursu saimnieku sadarbība pakalpojuma un resursu efektivitātes un rezultativitātes uzlabošanai – nemitīgai pilnveidei... N3-4 "Pārrobežu piekļūstamība" (Piekļūstamība)... N4-1 "Pakalpojumu saņēmēju iesaiste un līdzdalība" (Iesaiste, līdzdalība un sadarbība)... N4-2 "Sadarbība ar partneriem" (Iesaiste, līdzdalība un sadarbība)...

Pilnvērtīgu un visaptverošu pakalpojumu pārvaldību īsteno, veicot pakalpojumu pārvaldības uzdevumus un tiem atbilstošus pakalpojumu pārvaldības lomu pienākumus Pakalpojumu pārvaldības uzdevumi ir pakalpojumu pārvaldības galvenā "aktīvā" sastāvdaļa, un tie ir veicami, lai kopumā nodrošinātu pakalpojumu pārvaldības rezultativitāti un efektivitāti īstermiņā un ilgtermiņā gan pakalpojumu saņēmējiem, gan pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem Pakalpojumu pārvaldības uzdevumi atbilstoši pakalpojumu pārvaldības līmeņiem Pakalpojumu pārvaldības politikas līmenī veicamie galvenie pakalpojumu pārvaldības uzdevumi: PU1-1    Pakalpojumu pārvaldības politikas plānošana un aktualizēšana PU1-2    Nozaru, pašvaldību un iestāžu pakalpojumu attīstības plānu izveide un aktualizēšana PU1-3    Pakalpojumu pārvaldības vispārējo normatīvo aktu izstrāde un pilnveide PU1-4    Pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanas vadlīniju izstrāde un metodiskā atbalsta sniegšana PU1-5    Pakalpojumu pārvaldības politikas un attīstības plānu īstenošanas kontrole un vadība Pakalpojumu pārvaldības pamatdarbības un nodrošinājuma līmenī veicamie galvenie pakalpojumu pārvaldības uzdevumi: PU2-1    Pakalpojumu plānošana, izveide, ieviešana, uzturēšana un attīstība PU2-2    Pakalpojumu galveno saņēmēju grupu un to vajadzību apzināšana PU2-3    Pakalpojumu sniegšanas un uzturēšanas rezultatīvāko un efektīvāko veidu noteikšana PU2-4    Pakalpojumu sniegšanas un uzturēšanas rezultativitāti un efektivitāti raksturojošu rādītāju noteikšana (galveno darbības rādītāju noteikšana) PU2-5    Pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamo spēju un resursu nodrošināšana PU2-6    Pakalpojumu pārvaldības speciālo normatīvo aktu izstrāde un pilnveide PU2-7    Pakalpojumu aprakstu veidošana, reģistrēšana un uzturēšana PU2-8    Informācijas nodrošināšana pakalpojumu saņēmējiem par pieejamiem pakalpojumiem PU2-9    Pakalpojumu līmeņu noteikšana un pakalpojumu līmeņu vienošanās nosacījumu saskaņošana ar pakalpojumu saņēmējiem PU2-10    Ar pakalpojumu pārvaldību saistītās starpiestāžu un pārrobežu sadarbības koordinēšana PU2-11    Zināšanu uzkrāšana un pieejamības nodrošināšana PU2-12    Ar pakalpojumu pārvaldību saistīta metodiskā atbalsta nodrošināšana pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem PU2-13    Pakalpojumu un resursu pieejamības un nepārtrauktības plānošana un nodrošināšana PU2-14    Piekļūstamības nodrošināšana pakalpojumiem PU2-15    Pakalpojumu pieprasījumu pārvaldība un izpildes nodrošināšana PU2-16    Atbalsta nodrošināšana pakalpojumu saņēmējiem PU2-17    Pakalpojumu līmeņu vienošanās nosacījumu izpildes kontrole un nodrošināšana PU2-18    Pakalpojumu saņēmēju ierosinājumu un sūdzību apkopošana, izvērtēšana un nepieciešamo darbību veikšana PU2-19    Pakalpojumu sniegšanas apjomu un tiem nepieciešamā nodrošinājuma atbilstības pārvaldība PU2-20    Ar pakalpojumu un resursu pārvaldību saistītu izmaiņu īstenošana PU2-21    Iespējami ātra pakalpojumu pieejamības atjaunošana PU2-22    Pakalpojumu pieejamības pārtraukumu cēloņu apzināšana un novēršana PU2-23    Mērījumu veikšana un rezultātu izmantošana Pakalpojumu pārvaldības visos līmeņos veicamie galvenie pakalpojumu pārvaldības uzdevumi: PU3-1    Nemitīga pilnveide PU3-2    Pārvaldības dalībnieku iesaiste PU3-3    Īstenoto aktivitāšu kontrole PU3-4    Finanšu pārvaldība Pakalpojumu pārvaldības galvenie uzdevumi ir jāveic: atbilstoši politikā noteiktajiem vispārējiem principiem visiem pakalpojumu pārvaldības dalībniekiem atbilstoši savai lomai pastāvīgi izvēloties atbilstošu pārvaldības pakāpi kontrolējot izpildes gaitu un rezultātu sadarbojoties un iesaistot citus uzdevumam atbilstošus pārvaldības dalībniekus (lomas) rezultatīvi – atbilstoši nolūkam, atbilstošā apjomā un ar atbilstošu kvalitāti efektīvi – ar optimālu laika, darba, spēju un resursu patēriņu Pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanas sasniedzamais rezultāts : pakalpojumu pārvaldības uzdevumi tiek veikti pilnvērtīgi (atbilstoši pakalpojumu pārvaldības politikai) Sasniedzamā rezultāta novērtējums : visi pakalpojumu pārvaldības dalībnieki veic visus galvenos pakalpojumu pārvaldības uzdevumus, un dara to atbilstoši savu pakalpojumu pārvaldības lomu pienākumiem (atbilstoši pakalpojumu pārvaldības politikai un saskaņā ar katras iestādes individuālajiem pakalpojumu pārvaldības uzdevumu veikšanas pilnveides plāniem) Valstī kopējā sasniedzamā attīstības pakāpe : Atbildīgie – atbildīgie ir noteikti, tie darbojas pilnvērtīgi un tie dara vairāk par tikai šobrīd nepieciešamo: atbildīgie ir kompetenti un izdara visu šobrīd nepieciešamo atbildīgie aktīvi izrāda iniciatīvu un "saimnieka attieksmi" Dokumentēšana – pakalpojumu pārvaldības uzdevumi ir apzināti un aprakstīti ļoti labi, un apraksti ir pakalpojumu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa: uzdevumu aprakstus var pielietot, un ir viss nepieciešamais, lai tos varētu pielietot rezultatīvi un efektīvi uzdevumu apraksti ir vienotas, strukturētas pakalpojumu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa, kas atvieglo pakalpojumu pārvaldību kopumā Atbilstība vajadzībām – pakalpojumu pārvaldības uzdevumi pilnībā atbilst vajadzībām un dod papildu ieguvumus: uzdevumi pilnībā apmierina pakalpojumu pārvaldības vajadzības uzdevumu veikšana palīdz un veicina pakalpojumu pārvaldības attīstību – pakalpojumu pārvaldības pilnveidi Praktisks pielietojums: pakalpojumu pārvaldības uzdevumi tiek veikti: visaptveroši apzinoties veikšanas jēgu un ieguvumus atbilstoši paredzētajam nolūkam un vajadzībām regulāri un pilnā apmērā bez uzdevumu veikšanas nav iespējams iztikt, tā ir dabiska ("organiska") ikdienas nepieciešamība – vienotas pakalpojumu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa Attīstība un pilnveide – pakalpojumu pārvaldības uzdevumu attīstība un pilnveide notiek pārvaldīti, pēc būtības un pilnvērtīgi: plāni ir ļoti labi – ir viss nepieciešamais, tie ir labi saprotami, tos ir ērti lietot un izmainīt darbības un pasākumi tiek veikti atbilstoši plāniem – pilnā apjomā un atbilstoši vajadzībām darbības un pasākumi tiek veikti koordinēti, rezultatīvi un efektīvi tiek veiktas arī papildus darbības un pasākumi, operatīvi reaģējot uz apkārtējām izmaiņām un vajadzībām... Pakalpojumu pārvaldības uzdevums : PU1-5  Pakalpojumu pārvaldības politikas un attīstības plānu īstenošanas kontrole un vadība Pakalpojumu pārvaldības politikas līmenī veicams uzdevums Ieguvumi, ja pakalpojumu pārvaldības uzdevums tiek veikts: ir nodrošināta pārvaldīta pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošana – pakalpojumu pārvaldības dalībnieku darbības un to rezultāti ir plānoti, kontrolēti, saskaņoti, vienveidīgi, prognozējami un atbilstoši valsts pakalpojumu pārvaldības politikai Apdraudējumi, ja pakalpojumu pārvaldības uzdevums netiek veikts: nav nodrošināta valstī vienota pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošana – pakalpojumu pārvaldības dalībnieku darbības un to rezultāti nav plānoti, kontrolēti, saskaņoti, vienveidīgi, prognozējami un atbilstoši valsts pakalpojumu pārvaldības politikai Pakalpojumu pārvaldības uzdevuma veikšanā iesaistīto lomu pienākumi: Pakalpojumu pārvaldības valsts vadošā iestāde : kontrolē pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanu, tostarp: veic pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanas rezultativitātes un efektivitātes rādītāju (galveno darbības rādītāju) mērījumus un uzkrāj tos analizē iegūtos rezultātus un izmanto tos pakalpojumu pārvaldībai (tostarp pakalpojumu un nodrošinājuma pilnveidei un attīstības plānošanai) nodrošina valstī vienotu pieeju pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā (tostarp sniedz atzinumus, rekomendācijas un ieteikumus pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā iesaistītajiem) saskaņo savas valsts mēroga ar pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanu saistītās darbības ar Nozaru pakalpojumu pārvaldības vadošajām iestādēm un Pašvaldību pakalpojumu pārvaldības vadošajām iestādēm koordinē nozaru, pašvaldību un iestāžu valsts mēroga ar pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanu saistītās darbības un pārrobežu sadarbību Pakalpojumu pārvaldības nozares vadošā iestāde : kontrolē pakalpojumu pārvaldības politikas un nozares pakalpojumu attīstības plāna īstenošanu, tostarp: veic pakalpojumu attīstības plāna īstenošanas rezultativitātes un efektivitātes rādītāju mērījumus un uzkrāj tos analizē iegūtos rezultātus un izmanto tos pakalpojumu pārvaldībai (tostarp pakalpojumu un nodrošinājuma pilnveidei un attīstības plānošanai) nodrošina valstī vienotu pieeju pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā (tostarp sniedz atzinumus, rekomendācijas un ieteikumus pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā iesaistītajiem) saskaņo savas valsts mēroga ar pakalpojumu pārvaldības politikas un nozares pakalpojumu attīstības plāna īstenošanu saistītās darbības ar Valsts pakalpojumu pārvaldības vadošo iestādi koordinē nozares iestāžu nozares mēroga ar pakalpojumu pārvaldības politikas un nozares pakalpojumu attīstības plāna īstenošanu saistītās darbības un pārrobežu sadarbību Pakalpojumu pārvaldības pašvaldības vadošā iestāde : kontrolē pakalpojumu pārvaldības politikas un pašvaldības pakalpojumu attīstības plāna īstenošanu, tostarp: veic pakalpojumu attīstības plāna īstenošanas rezultativitātes un efektivitātes rādītāju mērījumus un uzkrāj tos analizē iegūtos rezultātus un izmanto tos pakalpojumu pārvaldībai (tostarp pakalpojumu un nodrošinājuma pilnveidei un attīstības plānošanai) nodrošina valstī vienotu pieeju pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā (tostarp sniedz atzinumus, rekomendācijas un ieteikumus pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā iesaistītajiem) saskaņo savas valsts mēroga ar pakalpojumu pārvaldības politikas un pašvaldības pakalpojumu attīstības plāna īstenošanu saistītās darbības ar Valsts pakalpojumu pārvaldības vadošo iestādi koordinē pašvaldības iestāžu pašvaldības mēroga ar pakalpojumu pārvaldības politikas un pašvaldības pakalpojumu attīstības plāna īstenošanu saistītās darbības un pārrobežu sadarbību Iestādes pakalpojumu kopuma saimnieks : kontrolē pakalpojumu pārvaldības politikas, nozares vai pašvaldības un iestādes pakalpojumu attīstības plāna īstenošanu, tostarp: veic pakalpojumu attīstības plāna īstenošanas rezultativitātes un efektivitātes rādītāju mērījumus un uzkrāj tos analizē iegūtos rezultātus un izmanto tos pakalpojumu pārvaldībai (tostarp pakalpojumu un nodrošinājuma pilnveidei un attīstības plānošanai) nodrošina valstī vienotu pieeju pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā (tostarp sniedz atzinumus, rekomendācijas un ieteikumus pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā iesaistītajiem) saskaņo savas valsts, nozares vai pašvaldības mēroga ar pakalpojumu pārvaldības politikas, nozares, pašvaldības vai iestādes pakalpojumu attīstības plāna īstenošanu saistītās darbības atbilstoši ar Valsts pakalpojumu pārvaldības vadošo iestādi, Nozares pakalpojumu pārvaldības vadošo iestādi vai Pašvaldības pakalpojumu pārvaldības vadošo iestādi koordinē iestādes mēroga ar pakalpojumu pārvaldības politikas, nozares, pašvaldības vai iestādes pakalpojumu attīstības plāna īstenošanu saistītās darbības un pārrobežu sadarbību Pakalpojuma saņēmējs : piedalās iestādes pakalpojumu attīstības plāna īstenošanas novērtēšanā, tostarp: nodrošina nepieciešamo informāciju Iestādes resursu kopuma saimnieks : kontrolē pakalpojumu pārvaldības politikas, nozares vai pašvaldības un iestādes pakalpojumu attīstības plāna īstenošanu, tostarp: veic resursu un spēju attīstības plāna īstenošanas rezultativitātes un efektivitātes rādītāju mērījumus un uzkrāj tos analizē iegūtos rezultātus un izmanto tos resursu un spēju pārvaldībai (tostarp nodrošinājuma pilnveidei un attīstības plānošanai) nodrošina valstī vienotu pieeju pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā (tostarp sniedz atzinumus, rekomendācijas un ieteikumus pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā iesaistītajiem) saskaņo savas valsts, nozares vai pašvaldības mēroga ar pakalpojumu pārvaldības politikas, nozares, pašvaldības vai iestādes pakalpojumu attīstības plāna īstenošanai nepieciešamajiem resursiem saistītās darbības atbilstoši ar Valsts pakalpojumu pārvaldības vadošo iestādi, Nozares pakalpojumu pārvaldības vadošo iestādi vai Pašvaldības pakalpojumu pārvaldības vadošo iestādi koordinē iestādes mēroga ar pakalpojumu pārvaldības politikas, nozares, pašvaldības vai iestādes pakalpojumu attīstības plāna īstenošanai nepieciešamajiem resursiem un spējām saistītās darbības un pārrobežu sadarbību Resursa lietotājs : piedalās iestādes pakalpojumu attīstības plāna īstenošanas novērtēšanā, tostarp: nodrošina nepieciešamo informāciju Norādījumi uzdevuma veikšanai... Pakalpojumu pārvaldības uzdevums : PU2-10  Ar pakalpojumu pārvaldību saistītās starpiestāžu un pārrobežu sadarbības koordinēšana Pakalpojumu pārvaldības pamatdarbības un nodrošinājuma līmenī veicams uzdevums Ieguvumi, ja pakalpojumu pārvaldības uzdevums tiek veikts: sadarbība starp iestādēm saistībā ar pakalpojumu pārvaldību ir rezultatīva un efektīva, tostarp sadarbība gan ar pakalpojumu saņēmējiem, gan ar pakalpojumu sniegšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem partneriem Apdraudējumi, ja pakalpojumu pārvaldības uzdevums netiek veikts: sadarbība starp iestādēm saistībā ar pakalpojumu pārvaldību var nebūt rezultatīva un efektīva: sadarbība ar citām iestādēm – pakalpojumu saņēmējiem sadarbība ar citām iestādēm – pakalpojumu sniegšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem partneriem (pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem) Pakalpojumu pārvaldības uzdevuma veikšanā iesaistīto lomu pienākumi: Iestādes pakalpojumu kopuma saimnieks : koordinē ar iestādes pakalpojumiem saistītās citu iestāžu darbības un pārrobežu sadarbību saskaņo ar iestādes pakalpojumu pārvaldību saistītās darbības ar citām iesaistītajām iestādēm, tostarp ar pakalpojumu saņēmējiem un pakalpojumu sniegšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem partneriem Pakalpojuma saimnieks : koordinē ar konkrētu pakalpojumu saistītās citu iestāžu darbības un pārrobežu sadarbību saskaņo ar konkrēta pakalpojuma pārvaldību saistītās darbības ar citām iesaistītajām iestādēm, tostarp ar pakalpojumu saņēmējiem un pakalpojumu sniegšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem partneriem Pakalpojuma sniedzējs : saskaņo savas ar konkrēta pakalpojuma sniegšanu saistītās darbības ar citām iesaistītajām iestādēm, tostarp ar pakalpojumu saņēmējiem un pakalpojumu sniegšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem partneriem Iestādes resursu kopuma saimnieks : koordinē ar iestādes resursiem un spējām saistītās citu iestāžu... PU2-10 Ar pakalpojumu pārvaldību saistītās starpiestāžu un pārrobežu sadarbības koordinēšana...

Atbilstoši “Pakalpojumu vides pilnveides plānam 2024.–2027. gadam” , valstī ir uzsākta pakalpojumu vides pilnveide Pakalpojumu vides pilnveide ir ilgtermiņa aktivitāšu kopums, kas ir jāveic, lai publiskās pārvaldes pakalpojumi un pakalpojumu vide kopumā atbilstu pakalpojumu pārvaldības politikai un tiktu sasniegti pakalpojumu pārvaldības rezultāti un mērķi s Pakalpojumu pārvaldības politika apraksta visaptverošu un sistēmisku pieeju pakalpojumu pārvaldībai – pakalpojumu pārvaldības sistēmu Pakalpojumu pārvaldības sistēma ir “instruments” pakalpojumu pārvaldības un pakalpojumu vides pilnveidei – lai pilnveidotu pakalpojumus, pakalpojumu pārvaldību un pakalpojumu vidi kopumā, ir jāpilnveido pakalpojumu pārvaldības sistēmas konkrētas sastāvdaļas, tostarp ir jāveic pakalpojumu pārvaldības uzdevumi (jāpilda pakalpojumu pārvaldības lomām atbilstoši pienākumi) Vadlīnijas apraksta kādā veidā pakalpojumu pārvaldības dalībniekiem atbilstoši to lomām ir jāveic pakalpojumu pārvaldības uzdevumi Pakalpojumu pārvaldības lomas L1   "Pakalpojumu pārvaldības valsts vadošā iestāde" L2   "Pakalpojumu pārvaldības nozares vadošā iestāde" L3   "Pakalpojumu pārvaldības pašvaldības vadošā iestāde" L4   "Iestādes pakalpojumu kopuma saimnieks" L5   "Pakalpojuma saimnieks" L6   "Pakalpojuma sniedzējs" L7   "Pakalpojuma saņēmējs" L8   "Iestādes resursu kopuma saimnieks" L9   "Resursa saimnieks" L10   "Resursa lietotājs" Pakalpojumu pārvaldības uzdevumi PU1-1   Pakalpojumu pārvaldības politikas plānošana un aktualizēšana PU1-2   Nozaru, pašvaldību un iestāžu pakalpojumu attīstības plānu izveide un aktualizēšana PU1-3   Pakalpojumu pārvaldības vispārējo normatīvo aktu izstrāde un pilnveide PU1-4   Pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanas vadlīniju izstrāde un metodiskā atbalsta sniegšana PU1-5   Pakalpojumu pārvaldības politikas un attīstības plānu īstenošanas kontrole un vadība PU2-1   Pakalpojumu plānošana, izveide, ieviešana, uzturēšana un attīstība PU2-2   Pakalpojumu galveno saņēmēju grupu un to vajadzību apzināšana PU2-3   Pakalpojumu sniegšanas un uzturēšanas rezultatīvāko un efektīvāko veidu noteikšana PU2-4   Pakalpojumu sniegšanas un uzturēšanas rezultativitāti un efektivitāti raksturojošu rādītāju noteikšana (galveno darbības rādītāju noteikšana) PU2-5   Pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamo spēju un resursu nodrošināšana PU2-6   Pakalpojumu pārvaldības speciālo normatīvo aktu izstrāde un pilnveide PU2-7   Pakalpojumu aprakstu veidošana, reģistrēšana un uzturēšana PU2-8   Informācijas nodrošināšana pakalpojumu saņēmējiem par pieejamiem pakalpojumiem PU2-9   Pakalpojumu līmeņu noteikšana un pakalpojumu līmeņu vienošanās nosacījumu saskaņošana ar pakalpojumu saņēmējiem PU2-10   Ar pakalpojumu pārvaldību saistītās starpiestāžu un pārrobežu sadarbības koordinēšana PU2-11   Zināšanu uzkrāšana un pieejamības nodrošināšana PU2-12   Ar pakalpojumu pārvaldību saistīta metodiskā atbalsta nodrošināšana pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem PU2-13   Pakalpojumu un resursu pieejamības un nepārtrauktības plānošana un nodrošināšana PU2-14   Piekļūstamības nodrošināšana pakalpojumiem PU2-15   Pakalpojumu pieprasījumu pārvaldība un izpildes nodrošināšana PU2-16   Atbalsta nodrošināšana pakalpojumu saņēmējiem PU2-17   Pakalpojumu līmeņu vienošanās nosacījumu izpildes kontrole un nodrošināšana PU2-18   Pakalpojumu saņēmēju ierosinājumu un sūdzību apkopošana, izvērtēšana un nepieciešamo darbību veikšana PU2-19   Pakalpojumu sniegšanas apjomu un tiem nepieciešamā nodrošinājuma atbilstības pārvaldība PU2-20   Ar pakalpojumu un resursu pārvaldību saistītu izmaiņu īstenošana PU2-21   Iespējami ātra pakalpojumu pieejamības atjaunošana PU2-22   Pakalpojumu pieejamības pārtraukumu cēloņu apzināšana un novēršana PU2-23   Mērījumu veikšana un rezultātu izmantošana PU3-1   Nemitīga pilnveide PU3-2   Pārvaldības dalībnieku iesaiste PU3-3   Īstenoto aktivitāšu kontrole PU3-4   Finanšu pārvaldība Pakalpojumu pārvaldības uzdevumu veikšanas tvērums pakalpojumu pārvaldība ir jāveic visos  pakalpojumu pārvaldības posmos lai pilnvērtīgi īstenotu pakalpojumu pārvaldību, ir jāveic visi  pakalpojumu pārvaldības uzdevumi pakalpojumu pārvaldības uzdevumi ir attiecināmi uz visiem  pakalpojumiem ,  neatkarīgi no to veida un pieprasīšanas apjomiem pakalpojumu pārvaldības uzdevumu veikšanā ir iesaistītas visas  pakalpojumu pārvaldības lomas : loma var būt atbildīga par konkrēta uzdevuma veikšanu vai arī būt līdzatbildīga – tā var palīdzēt atbildīgajai lomai veikt uzdevumu par vienu uzdevumu var būt atbildīgas vairākas lomas – katra no tām var būt atbildīga atbilstoši savam darbības  mērogam un līmenim katra pakalpojumu pārvaldības uzdevuma ietvaros, katrai pakalpojumu pārvaldības lomai ir jāpilda savi lomai atbilstošie pienākumi Pakalpojumu pārvaldības uzdevumu veikšanas nosacījumi pakalpojumu pārvaldības uzdevumi ir jāveic ar  saimnieka attieksmi , tostarp uzdevumu veikšanā iesaistīto rīcībai ir jābūt balstītai: vispārējos ētikas principos pakalpojumu pārvaldības vispārējos principos pakalpojumu kultūrai atbilstošajās vērtībās “veselajā saprātā” Pakalpojumu pārvaldības pakāpes Ir lietderīga un vēlama atšķirīga pieeja pakalpojumu pārvaldības uzdevumu veikšanai, pielietojot atšķirīgas pakalpojumu  pārvaldības pakāpes  atšķirīgiem pakalpojumiem, atkarībā no to prioritātes (ar “veselajam saprātam” atbilstošu pakalpojumu pārvaldības uzdevumu veikšanas "dziļumu"): "pamata pakāpe" – ir attiecināma uz visiem iestādes pakalpojumiem, kam ir zema prioritāte, un: pieļauj visu pakalpojumu pārvaldības uzdevumu veikšanu iestādes pašas noteiktā un konkrētam pakalpojumam atbilstošā, samērīgā “dziļumā" "paaugstināta pakāpe" – ir attiecināma uz visiem iestādes pakalpojumiem, kam ir vidēja vai augsta prioritāte, un: nosaka visu pakalpojumu pārvaldības uzdevumu veikšanu iestādes pašas noteiktā un konkrētam pakalpojumam atbilstošā, maksimālā “dziļumā" pieļauj pakalpojumu pārvaldības papildu uzdevumu veikšanu, atbilstoši iestādes vajadzībām un specifikai (pakalpojumu pārvaldības papildu uzdevumus var noteikt iestādes iekšējā normatīvajā regulējumā) Pakalpojumu prioritātes Augsta prioritāte: pakalpojumi, kas ir saistīti ar valsts kritisko infrastruktūru pakalpojumi, kas tieši ir saistīti ar: valsts drošību sabiedriskās kārtības uzturēšanu cilvēku dzīvības apdraudējuma novēršanu dažādu avārijas dienestu darbību valsts starptautisku pienākumu pildīšanu Vidēja prioritāte: pakalpojumi, kas nav ar augstu prioritāti, bet: ir paredzēti lielam skaitam pakalpojumu saņēmēju valsts mērogā ir koplietošanas pakalpojumi ir iestādes "galvenie pakalpojumi" Zema prioritāte: pakalpojumi, kas nav ar augstu vai vidēju prioritāti (pārējie pakalpojumi) Iestādes "galvenais pakalpojums" ir pakalpojums: kas ir par pamatu iestādes izveidei un pastāvēšanai (iestādes pamatfunkciju īstenošanai) kas ir īpaši svarīgs iestādes pakalpojumu saņēmējiem kam ir liela ietekme uz valsts, atsevišķas nozares, pašvaldības vai iestādes mērķu sasniegšanu Pakalpojumu pārvaldības uzdevumi ir atkarīgi viens no otra un uzdevuma veikšana: var ietekmēt cita uzdevuma veikšanu ( → ) var būt atkarīga no cita uzdevuma veikšanas ( ← ) var vienlaicīgi ietekmēt cita uzdevuma veikšanu un būt atkarīga no šī cita uzdevuma veikšanas ( ↔ ) var būt saistīta ar visu citu uzdevumu veikšanu (uzdevums var vispārīgi mijiedarboties ar visiem citiem uzdevumiem) Pakalpojumu pārvaldības uzdevumu veikšanas vadlīniju struktūra vadlīnijas katra konkrētā pakalpojumu pārvaldības uzdevuma veikšanai ietver šādas vienādas sadaļas: Uzdevuma veikšanas rezultāti Uzdevuma veikšanā iesaistītās pakalpojumu pārvaldības lomas Lomu mijiedarbība un uzdevuma veikšanas process Īpašas norādes Svarīgākās uzdevuma veikšanai nepieciešamās spējas un resursi Savstarpējās atkarības un ietekme... Norādījumi uzdevuma “PU2-10 Ar pakalpojumu pārvaldību saistītās starpiestāžu un pārrobežu sadarbības koordinēšana” veikšanai...

Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programma Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2021....

  11092023_vadlinijas-002_1.pdf Vadlīnijas un kritēriji detālplānojumu izvērtēšanai un integrēšanai teritorijas plānojumos (2023. gads) Vadlīnijas izstrādātas sadarbībā ar pašvaldībām, pamatojoties uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2023....

VARAM piedalās šādās ar telpiskās plānošanas politikas jautājumiem saistītās starptautiskās organizācijās un iniciatīvās: Eiropas Savienībā ESPON 2030 sadarbības programma 2021....

04.2015 Nr.110 VARAM Bez termiņa Nodrošināt valsts institūciju, plānošanas reģionu, piekrastes pašvaldību un sabiedrības pārstāvju regulāru iesaisti un līdzdalību jūras plānojuma izstrādes procesā Ingūna Urtāne, Telpiskās plānošanas departamenta direktore [Pdf 1] Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa 05....

Iestāde aktīvi sazinās ar iedzīvotājiem arī sociālo tīklu vietnēs – Twitter , Facebook .   Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju parakstīts „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības protokols....