Saskaņā ar Bāriņtiesas likuma 2.panta pirmo daļu bāriņtiesa ir novada  pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada administratīvā teritorija (Bāriņtiesas likuma 2.panta trešā daļa).

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma (turpmāk – Likums) 7.panta pirmo daļu bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un vismaz trīs bāriņtiesas locekļi. Vienlaikus bāriņtiesas sastāvā var būt bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks (Likuma 7.panta trešā daļa). Bāriņtiesā ievēlējamo bāriņtiesas locekļu skaitu nosaka attiecīgās pašvaldības dome atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaitam, lai pilnvērtīgi nodrošinātu bērnu un citu rīcībnespējīgo personu tiesību un interešu aizsardzību (Likuma 7.panta otrā daļa). Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem izdarīt apliecinājumus un pildīt citus Likuma 61.pantā  noteiktos uzdevumus.

Saskaņā ar Likuma 2.panta piekto daļu vienā novadā ar novada domes lēmumu var izveidot vairākas bāriņtiesas, piemēram, katrai teritoriālai vienībai (novada pagastam/pilsētai) savu vai vienu pilsētas teritorijai un otru lauku teritorijai. Šādā gadījumā pašvaldībai jānosaka katras bāriņtiesas darbības teritorija. Bāriņtiesas darbība nodrošināma visās novada teritoriālajās vienībās.

Vairākas pašvaldības saskaņā ar saviem lēmumiem var izveidot kopīgu bāriņtiesu. (Likuma 2.panta piektā daļa). Šādā gadījumā bāriņtiesas darbība ir attiecīgo pašvaldību administratīvā teritorija.

Līdz vienas vai vairāku bāriņtiesu izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.septembrim, novadā darbu turpina pagastu un pilsētu bāriņtiesas atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai (Likuma Pārejas noteikumu 7.punkts) 

Lemjot par vienas vai vairāku bāriņtiesu izveidi novadā, nepieciešams ņemt vērā ne tikai novada teritoriju, t.i., novadā ietilpstošo pagastu un pilsētu skaitu, bet arī novada iedzīvotāju skaitu, novadā apvienoto pagastu un pilsētu ģeogrāfisko novietojumu, bāriņtiesu skaitu pirms novada izveides. Vienlaikus pirms lēmuma pieņemšanas par vairāku bāriņtiesu izveidošanas nepieciešamību novada teritorijā, pašvaldībai nepieciešams izvērtēt esošo speciālistu darbu, kā arī resursu izmantošanu, lai nodrošinātu bērnu vislabāko interešu ievērošanu.

Pēc grozījumu izdarīšanas Bāriņtiesu likumā novada pagastos un novada pilsētās bāriņtiesa var izveidot atsevišķus apliecinājumu un citu darbību reģistrus, ieviest atsevišķas testamentu grāmatas, to nosaukumā norādot bāriņtiesas nosaukumu un attiecīgā novada pagasta vai attiecīgās pilsētas nosaukumu. Bāriņtiesai var būt vairāki zīmogi ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu.

Bāriņtiesas nosaukumu veido attiecīgās bāriņtiesas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdu „bāriņtiesa”. Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas nosaukumā iekļauj arī tās apdzīvotās vietas nosaukumu, kurā atrodas attiecīgā bāriņtiesa (Bāriņtiesu likuma 2.panta astotā daļa).

Pēc lēmuma pieņemšanas par novada bāriņtiesas vai bāriņtiesu izveidi nepieciešams organizēt bāriņtiesas lietu nodošanu un pieņemšanu, izveidojot šim nolūkam komisiju un sastādot lietu pieņemšanas un nodošanas aktus.