Drukāt
22.06.2020
Pūce: Zaļā un digitālā transformācija būs galvenais ES izaugsmes virzītājspēks
Rīga, 2020.gada 22.jūnijā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) piedalīsies vairākās vides ministru videokonferencēs – Klimata ambiciozo valstu sanāksmē, Zaļās izaugsmes grupas sanāksmē (22.jūnijs), kā arī 23.jūnijā Eiropas Savienības (ES) vides ministru neformālajā videokonferencē, lai diskutētu par to kā jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns, ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030.gadam un klimata politika var sekmēt virzību uz ekonomikas atjaunošanos, izmantojot videi draudzīgus risinājumus.

Ministrs J. Pūce: “ES kopīgo mērķu īstenošana klimata pārmaiņu ierobežošanā nedrīkst būt kavēta arī apstākļos, kad Covid-19 vīruss, radījis satricinājumus daudzu valstu ekonomikām. Zaļai ekonomikai ir jābūt tautsaimniecības izaugsmes stiprināšanas pamatā, kas rada jaunas konkurētspējīgas nozares un jaunas darba vietas.  Mums jāturpina atbalstīt ES iniciatīvas un pasākumus, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un virzīties uz klimatnoturīgumu. Tostarp Eiropas Savienībā jāturpina veicināt digitalizācijas izmantošana, kas arī ir viens no risinājumu veidiem ceļā uz klimatneitralitāti*.”

Ministrs Juris Pūce Latvijas vārdā izteiks atbalstu ES klimatneitralitātes mērķa nostiprināšanai ES Klimata likumā**, kā arī paudīs atbalstu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi salīdzinājumā ar 1990.gadu paaugstināt līdz - 55%, vienlaikus uzsverot nepieciešamību ES līmenī paredzēt un nodrošināt papildu ES finanšu resursus jauno mērķu sasniegšanai. ES izaugsmes stratēģija – Zaļais kurss*** var būt ļoti nozīmīgs kā ES kopīgās ekonomikas atveseļošanās plāns.

Tāpat ministrs atbalstīs ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030.gadam. Tajā ir iekļauts paredzēto rīcību kopums, lai risinātu bioloģiskās daudzveidības krīzi, aizsargājot un atjaunojot dabas vērtības. Bioloģiskās daudzveidības stratēģija pievēršas pieciem galvenajiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas iemesliem (zemes un ūdeņu izmantošanas izmaiņas, resursu pārmērīga izmantošana, klimata pārmaiņas, piesārņojums un invazīvās sugas) un iezīmē pastiprinātu pārvaldības ietvaru, nodrošinot pilnīgu ES normatīvo aktu ieviešanu. Bioloģiskās daudzveidības stratēģija un citas Zaļā kursa iniciatīvas būs ietvars ES zaļajai ekonomikas pārveidei, tostarp industriālai, enerģijas, aprites ekonomikai un pārejai uz ilgtspējīgu pārtiku. Ministrs atzinīgi novērtē Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ambīciju līmeni, tomēr videokonferencē runās arī par nepieciešamību izskatīt arī pieejamās un papildu finanšu iespējas, lai ieviestu stratēģijā norādītos pasākumus.

ES Vides ministru neformālajā sanāksmē plānots diskutēt arī Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Aprites ekonomikas rīcības plāns ir nozīmīgs instruments ES zaļās ekonomikas jeb zaļās izaugsmes attīstībai, veidojot savstarpēji saistītu politiku sistēmai, kur lielāka loma ir pievērsta oglekļa mazietilpīgai un ilgtspējīgai attīstībai, saskaņotai ķīmisko vielu, produktu un atkritumu pārvaldības politikai.

Ministrs videokonferencē plāno akcentēt to, ka efektīvai rīcībai aprites ekonomikas jomā pēc COVID-19 krīzes jāiet kopsolī ar ES un Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu. Tāpat J.Pūce grasās atbalstīt Aprites ekonomikas rīcības plāna galvenos darbības virzienus, kas paredz ES veicināt ilgtspējīgu produktu attīstību, kā arī nodrošinātu pieejamākas produktu remontēšanas iespējas.

*Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.

**Klimata likums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā sniedz visas ES rīcībpolitikas un nozares. Saskaņā ar Zaļo kursu, paredzams, ka tiks pārskatīti arī spēkā esošie tiesību akti klimata politikas jomā, kā arī ieviesti jauni tiesību akti saistībā ar aprites ekonomiku, ēku atjaunošanu, bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecību un inovācijām.

***Zaļais kurss ir jauna ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā (SEG) neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei.

*** Š.g. 28. janvārī Ministru kabinets pieņēma Stratēģiju Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, kurā ir izvirzīti stratēģiski virzieni ilgtspējīgas enerģētikas, visaptverošas energoefektivitātes, oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanas, nodokļu zaļināšanas, resursefektīva un videi draudzīga transporta u.c. jomās.

Papildu informācija:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 
Tālr. 67026533, e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv

Dokuments izdrukāts no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas mājas lapas 08.07.2020
http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/