Drukāt
13.09.2018
Jautājumi un atbildes
 

Kāpēc infografikās un citos informatīvās kampaņas materiālos minēts 2022. gads?

Kopš 2017. gada 1. jūlija ir spēkā Ministru kabineta (MK) 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 384, https://likumi.lv/ta/id/291947-noteikumi-par-decentralizeto-kanalizacijas-sistemu-apsaimniekosanu-un-registresanu ). Šie noteikumi attiecas uz visiem tiem, kuru nekustamajam īpašumam pilsētu un ciematu teritorijā nav pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai un kas tāpēc notekūdeņu attīrīšanai vai savākšanai izmanto lokālās attīrīšanas iekārtas (jauda mazāka par 5m3 notekūdeņu diennaktī), septiķus vai krājtvertnes (turpmāk visas kopā sauktas par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām). Ja izmantotā lokālā attīrīšanas iekārta, septiķis vai krājtvertne pašlaik neatbilst minēto MK noteikumu prasībām, tie dod laiku sakārtošanai līdz 2021.gada 31. decembrim. 

Kas un kāpēc līdz tam ir jāizdara?

MK noteikumi Nr. 384 tika pieņemti, lai novērstu vides piesārņojumu, ko izraisa nesakārtotas, nefunkcionējošas, savlaicīgi neiztukšotas decentralizētās kanalizācijas sistēmas, nelegāla notekūdeņu novadīšana grāvjos vai ūdeņos, nelegāli pieslēgumi lietus kanalizācijas sistēmām u.tml. Tāpēc tajos izvirzītas prasības, kuru izpilde ļaus novērst un kontrolēt vides piesārņošanu.

Tiem, kas arī līdz šim regulāri izveda notekūdeņus no krājbedrēm un nepieļāva to iesūkšanos augsnē vai pārplūdes, septiķus lietoja kopā ar filtrācijas laukiem, nodrošināja lokālo attīrīšanas iekārtu regulāru tehnisko apkopi, nav daudz darāmā.

Ja izmantojat asenizatora pakalpojumus uzkrāto notekūdeņu izvešanai, MK noteikumi Nr. 384 prasa saglabāt šādu darījumu apliecinošus dokumentus divus gadus, un pārliecināties, ka notekūdeņi nesatur tādus piemaisījumus, kā dēļ asenizators tos nespēj pieņemt. Attaisnojuma dokumentus uzglabāt nepieciešams, lai varētu apliecināt, ka notekūdeņi ir tikuši izvesti, ja rodas sūdzības vai domstarpības.  Bez tam visiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem tās būs jāreģistrē, t.i., jāiesūta vietējai pašvaldībai informācija vismaz par 1) adresi, kurā sistēma atrodas, 2) tās īpašnieku, 3) sistēmas veidu, t.i., vai konkrētajā adresē atrodas un tiek izmantotas lokālās attīrīšanas iekārtas, septiķis vai krājtvertne. Pašvaldības saistošajos noteikumos var paredzēt arī citu reģistrācijas laikā sniedzamo informāciju, kas tām nepieciešama decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontrolei. Reģistrāciju organizēs pašvaldība, kurai ir pienākums informēt iedzīvotājus, kā tas jādara, sagatavot reģistrācijas formu (veidlapu) un norādīt, kādā veidā un kur šis reģistrācijas pieteikums jāiesniedz (MK noteikumi Nr. 384 paredz iespēju to darīt klātienē, pa pastu vai elektroniski). Reģistrs pašvaldībām jāizveido laikā no 2019.gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, dažas sāks ātrāk, dažas vēlāk. Reģistrācija ir jāizdara vienu reizi, informācija atkārtoti jāsniedz tikai tad, ja mainās īpašnieks, izmantotā sistēma vai tā vispār tiek likvidēta, piemēram, ierīkojot pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Tiem, kas nav bijuši tik apzinīgi, līdz 2021. gada 31. decembrim jāparūpējas, lai izmantotā decentralizētā kanalizācijas sistēma atbilstu šādām prasībām:

ja izmantojat lokālās attīrīšanas iekārtas – jāpārliecinās, ka tās tiek ekspluatētas atbilstoši ražotāja tehniskajai dokumentācijai un jāveic regulāra apkope (reizi gadā vai atbilstoši ražotāja nosacījumiem). Ja gadās avārija, pēc tās jāveic ārkārtas apkope. Par veikto apkopi jāinformē reģistra uzturētājs. Ja Jūsu rīcībā nav iekārtas tehniskās dokumentācijas, tad līdz 2020. gada 1. janvārim jāpieaicina atbilstošs komersants, kas pārbaudīs lokālo attīrīšanas iekārtu, izsniegs apliecinājumu par tās tehnisko stāvokli un norādījumus tās ekspluatācijai;

ja izmantojat septiķi – tam jāierīko filtrācijas lauks (to jau daudzus gadus prasa arī būvnormatīvi, sk. MK 2015.gada 30.jūnijā noteikumus Nr.327 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves"”, https://likumi.lv/ta/id/274990-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-223-15-kanalizacijas-buves-), turklāt skeptiķa kamerās uzkrātie nosēdumi jānodod asenizatoram;

ja izmantojat krājbedri – tai jābūt hermētiskai (lai notekūdeņi neiesūktos pazemē un nepiesārņotu dzeramā ūdens ņemšanas vietas – grodu akas, seklus urbumus u.tml.) un savāktie notekūdeņi jānodod asenizatoram tik bieži, lai tie neizplūstu vidē, nesūktos augsnē u.tml.

Kurās pašvaldībās ir pieņemti saistošie noteikumi par līdzfinansējumu nekustamo īpašumu pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas vai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai?

Lūdzu ņemiet vērā, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma (https://likumi.lv/doc.php?id=275062) 6. panta sestā daļa dod pašvaldībām tiesības, bet neuzliek pienākumu izdot saistošos noteikumus par līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nosakot līdzfinansējuma apmēru un tā saņemšanas nosacījumus. Pašlaik šādus saistošos noteikumus ir izdevušas 26 pašvaldības – Aizputes novads, Alūksnes novads, Amatas novads, Balvu novads, Carnikavas novads, Dagdas novads, Daugavpils pilsēta, Grobiņas novads, Iecavas novads, Jelgavas novads, Jēkabpils, Jēkabpils novads, Kandavas novads, Ķeguma novads, Ķekavas novads, Lielvārdes novads, Ludzas novads, Mārupes novads, Pļaviņu novads, Preiļu novads, Rīga, Siguldas novads, Skrīveru novads, Talsu novads Tukuma novads, Ventspils novads. Atsevišķas pašvaldības var iedzīvotājus atbalstīt arī citādi, piemēram, palīdzot nokārtot pieslēguma izbūvei nepieciešamo dokumentāciju. Par šādas vai citas palīdzības pieejamību interesējieties savā pašvaldībā vai pie centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzēja.

Kā es varu noskaidrot, kā man pieteikties uz līdzfinansējumu pieslēguma izveidei, ja tāds ir pieejams?

Pieteikuma procedūras vai veidlapas parasti ir ietvertas attiecīgajos pašvaldības saistošajos noteikumos. Tiem jābūt pieejamiem pašvaldības tīmekļa vietnē vai citos informatīvajos izdevumos.

Kādus vides prasībām atbilstošus notekūdeņu attīrīšanas risinājumus izvēlēties laukos un reti apdzīvotās vietās, kur centralizētās sistēmas nav un nebūs?

Tā kā ne visur apdzīvotajās vietās, kā arī laukos ir tehniski un ekonomiski pamatoti ierīkot centralizētās kanalizācijas sistēmas, tad labāko risinājumu varētu palīdzēt izvēlēties:

  • pēc VARAM pasūtījuma 2017. gadā ir izstrādāts informatīvs materiāls: “Ieteikumi iedzīvotājiem notekūdeņu krājtvertņu un lokālo attīrīšanas iekārtu būvniecībai un ekspluatācijai”, kas īsi apraksta  notekūdeņu krājtvertnes (nosēdakas), septiķus un lokālās attīrīšanas iekārtas, norāda, ar ko jārēķinās tās ierīkojot un ekspluatējot. Materiāls pieejams VARAM tīmekļa vietnē: https://drive.google.com/file/d/1OeOcXBKW7K7HPhYDLycSJ1LmDu9J5J9R/view;
  • Eiropas Reģionālās attīstības fonda INTERREG programmas projektā “Ūdens emisijas un to samazināšana ciemu kopienās – Baltijas Jūras Reģionu piekrastes ciemi kā pilotteritorijas” https://www.villagewaters.eu/lat izstrādātais interaktīvais rīks. Projektā, pamatojoties uz tirgū pieejamo notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju tehnisko parametru apkopojumu, to ekonomisko, sociālo un vide aspektu izvērtējumu tiks izstrādāts interaktīvs rīks, ar kura palīdzību atrast izmaksu ziņā efektīvu un videi draudzīgu notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju, tā sabalansējot vides aizsardzības prasības un savas ekonomiskās iespējas. 

Kurās apdzīvotās vietās šobrīd notiek vai tuvākajā laikā tiek plānots uzsākt būvdarbus jaunu centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvei?

Noslēgti līgumi starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem par Kohēzijas fonda 103 milj.EUR līdzfinansēto ūdenssaimniecības  projektu īstenošanu 46 pilsētās:

Aizpute, Alūksne, Auce, Ādaži, Baldone, Baltezers, Balvi, Bauska, Brocēni, Carnikava, Cēsis, Daugavpils, Dobele, Dundaga, Iecava, Ikšķile, Jaunolaine, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kandava, Kārsava, Ķekava, Lielvārde, Liepāja, Līvāni, Ludza, Malta, Mārupe, Olaine, Ozolnieki, Priekule, Rīga, Roja, Rūjiena, Salacgrīva, Salaspils, Saldus, Saulkrasti, Sigulda, Smiltene, Stende, Tukums, Valka, Valmiera, Ventspils.

Pieejamas infografikas: http://ieej.lv/infogr

Dokuments izdrukāts no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas mājas lapas 13.11.2018
http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/aktuali/