Drukāt
16.04.2018
Kaspars Gerhards - Depozīta sistēma: kam tā ir izdevīga?

Jau pagājušā gada vasarā sabiedrībā tika atsāktas diskusijas par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju parakstīja iniciatīvu par depozīta sistēmas ieviešanas nepieciešamību – tas ir svarīgs un nepārprotams Latvijas sabiedrības signāls par vēlmi dzīvot dabai draudzīgi.

Ir redzams, ka zaļais dzīvesveids kļūst arvien populārāks arī Latvijā. Taču bieži vien ar iedzīvotāju vēlmi diemžēl ir par maz. Cilvēkiem trūkst iespēju un dažkārt arī zināšanu, kā būt daļai no „zaļākas sabiedrības” - māju pagalmos reti var ieraudzīt atkritumu šķirošanas konteinerus, arī paradumu maiņa ir būtiska zaļā dzīvesveida sastāvdaļa. Mums ir jādara viss, lai ikviens sabiedrības dalībnieks varētu iesaistīties atkritumu šķirošanā, sniedzot dažādas un galvenais – viegli pieejamas iespējas, kā savus sašķirotos atkritumus nodot otrreizējai pārstrādei.

Mēs esam izvērtējuši kaimiņvalstu pieredzi depozīta sistēmas ieviešanā un uzturēšanā. Šobrīd no Baltijas valstīm esam pēdējie, kas šo sistēmu ieviesīs. Turklāt pat Lielbritānija tikko ir pieņēmusi lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu valstī. Taču „katram mākonim ir sava zelta maliņa” - tas mums sniedz vairākas priekšrocības: izvērtējot citu valstu pieredzi, mēs varam aizgūt labos piemērus, kā arī mācīties no citu kļūdām un nepieļaut tās. Ir vieglāk ieviest jau pārbaudītas un strādājošas sistēmas vadlīnijas, nekā veidot tās no nulles. Arī Igaunija un Lietuva sākotnēji saskārās ar nepilnībām un pat kļūdām, un, cītīgi strādājot pie darbības optimizēšanas, izveidoja tādu sistēmu, kas darbojas pilnvērtīgi. Tas aizņem laiku un pat papildu resursus, taču te ir saskatāma mūsu priekšrocība – divi „dzīvē pārbaudīti” piemēri, pēc kuriem vadīties, lai veidotu depozīta sistēmu arī Latvijā.

Medijos izskanējuši viedokļi par to, ka Latvijā jau ir ieviesti pietiekami daudz atkritumu šķirošanas veidi, kas realitātē tiekot veiksmīgi izmantoti. Bet – cik liela daļa patiesības ir šajos apgalvojumos? Paskatīsimies uz pārbaudītas statistikas datiem. Šobrīd Latvijas atkritumu poligonos nonāk ap 70% no sadzīves atkritumiem. Kopumā tiek sašķirota tikai daļa – ap 21%. Nemaz tik iepriecinoši šie skaitļi nav. Paskatīsimies arī uz citu Eiropas valstu pieredzi: Vācijā tiek šķiroti 48% atkritumu, tāpat kā Austrijā, Norvēģijā un Nīderlandē. Turklāt Eiropas Savienības direktīva nosaka pienākumu Latvijai līdz 2035. gadam samazināt apglabājamo atkritumu apjomu līdz 10%. Protams, var jau domāt, ka līdz 2035. gadam vēl jānodzīvo – tas taču ir tik tālu. Bet ir būtiski sākt virzību uz noteikto mērķi jau savlaicīgi. Līdzīgi kā nospraužot mērķi noskriet maratonu, 42 kilometrus reti kurš var noskriet uzreiz bez iepriekšējās sagatavotības.

Svarīgi, ka depozīta sistēma kopumā sniegs ieguvumu visām iesaistītajām pusēm – iedzīvotājiem, kuri varēs nodot otrreizējai pārstrādei dzērienu iepakojumus sev tuvākajā veikalā; ražotājiem, kuri, ieviešot šo sistēmu, laika gaitā varēs gūt peļņu; videi – tiks samazināts apglabājamo atkritumu apjoms, kā arī mazāk atkritumu nonāks apkārtējā vidē – ceļmalās, mežos un mūsu pagalmos.

Līdz šim Saeima vairāku gadu garumā vairākkārt nav devusi zaļo gaismu depozītam. Ir grūti spriest, kāpēc bijusi tik noraidoša attieksme no Saeimas puses – pieļauju iespēju, ka strādājis spēcīgs atkritumu apsaimniekotāju vai citu pušu interešu lobijs. Arī šobrīd depozīta sistēmai ir daudz pretinieku. Jā, depozīta sistēma ir kaut kas jauns. Tas ir kaut kas Latvijā nebijis un, jā, tas būs papildu darbs, pienākumi un izmaksas. Izmaksas, kuras netiks segtas no valsts budžeta, bet provizoriski – no ražotāju un tirgotāju puses, kas šo sistēmu arī ieviesīs, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā un citās valstīs, kur jau ir ieviesta depozīta sistēma.

Nevajadzētu dzīvot utopijā un domāt, ka dabas sniegto resursu saglabāšana ir bezmaksas process. Depozīta sistēmas ieviešanas pretinieki uzstājīgi apgalvo, ka tas nav finansiāli izdevīgi un sabiedrībai to nemaz nevajag – kaimiņvalstu pieredze gan šādu ainu nerāda. Ir skaidrs, ka nevar noteikt cenu tīrai videi. Tas ir gaiss, ko mēs elpojam, ūdens, ko mēs dzeram un zeme, pa kuru staigājam. Vai tiešām dabas tīrībai ir jānosaka cena? Nez ko šie pretinieki teiktu, ja padomātu ārpus saviem maciņiem un peļņas, paveroties nākotnē – vai piesārņots gaiss, pudelēm pilni meži un pļavu, dabas sugu/veidu izzušana un visdažādākās slimības ir tas, ko viņi vēlas? Redzams, ka vides aizsardzība nav viņu prioritāte, bet ir arī labā ziņa – tā ir mūsu prioritāte, kuru saskaņā ar pētījumiem daudzu gadu garumā atbalsta vismaz 80% Latvijas iedzīvotāju. Tīra vide ir Latvijas valsts vērtība, kas ir visas sabiedrības ieguvums.


12.04.2018. Publicēts "Dienas Bizness"
Dokuments izdrukāts no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas mājas lapas 20.04.2018
http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/aktuali/