Drukāt
20.04.2017
VARAM seminārā diskutē par INTERREG programmu ieguldījumu inovācijas spēju stiprināšanai ekonomikas izaugsmei Latvijā

2017.gada 19.aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā seminārā “Inovācijas spēju stiprināšana ekonomikas izaugsmei – Eiropas teritoriālās sadarbības programmu ieguldījums” nozaru ministriju pārstāvji, eksperti un Latvijas partneri no 12 Interreg Baltijas jūras reģiona, URBACT III un INTERREG EUROPE programmu projektiem diskutēja par sadarbībā ar ārvalstu partneriem īstenojamo projektu aktivitātēm, plānotajiem rezultātiem un sagaidāmajiem ieguvumiem inovācijas spēju stiprināšanai un mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanai Latvijā. 

Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka sadarbība un tīklošanās ir atslēga gan inovāciju radīšanai un veicināšanai Latvijā, gan konkurētspējai Eiropas mērogā. Eiropas teritoriālās sadarbības programmas paver plašas iespējas kontaktu dibināšanai un labās prakses pārņemšanai, tāpat tā ir iespēja piesaistīt papildus finansējumu.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārtiņš Jansons atzīmēja, ka Latvija pirmo reizi iekļuvusi Mēreno inovatoru grupā (inovācijas veiktspēja ir no 50% līdz 90% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja), kas ir straujš izaugums Latvijai. Starptautisko reitingu paaugstināšanai notiek mērķtiecīga darbība no Ekonomikas ministrijas puses.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inga Jēkabsone uzsvēra viedās specializācijas stratēģiju kā prizmu caur kuru veicināt tautsaimniecības izaugsmi. Tika atzīmēta nepieciešamību panākt, ka Latvijas zinātnieki iekļaujas kopējā Eiropas Savienības pētnieciskajā telpā.

Kā sagaidāmie rezultāti Latvijā pētniecības un inovāciju infrastruktūras koordinācijai un sadarbības veidošanai atzīmējami Baltijas jūras reģiona esošās un plānotās pētniecības un inovāciju infrastruktūras ceļvedis, kura izstrādē piedalās Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Latvijas uzņēmēju un pētnieku pieeja analītiskās infrastruktūras iespējām Baltijas jūras reģiona industriālās pētniecības centru tīklā, kuras izveides nodrošināšanā iesaistīta Latvijas Universitāte.

Ekonomikas ministrija starpreģionu sadarbības un pieredzes apmaiņas rezultātā izstrādās ieteikumus klasteru politikas uzlabošanai, lai veicinātu mazo un vidējo komersantu konkurētspēju un stiprinātu klasteru lomu viedās specializācijas stratēģijas ieviešanā.

Savukārt Rīgas plānošanas reģions viedās specializācijas stratēģiju novedīs līdz pašvaldībām. Tiks apkopoti dati par viedās specializācijas stratēģijas prioritāro jomu ekosistēmām, kā arī izstrādāta un uzturēta informatīva WEB platforma par viedās specializācijas stratēģijas ieviešanu Rīgas plānošanas reģionā. Partnerībā iesaistījušās arī tādas pašvaldības kā Olaine, Tukums, Limbaži un Ogre, nodrošinot labās prakses pārnesi arī citviet Latvijā. Papildus tam Rīgas plānošanas reģions izstrādās piekrastes izaugsmes attīstības stratēģiju, nosakot piekrastes izaugsmes sasnieguma rādītājus.

Mazo un vidējo komersantu konkurētspējas un inovāciju kapacitātes stiprināšanai nodibinājums “TechHub” ar daudzveidīgu pasākumu un meistarklašu palīdzību sekmēs “stagnējošo” nozaru pielīdzināšanu līdzi laikam, padarot tās inovatīvākas. Savukārt vietējā līmenī Cēsu novada pašvaldība izstrādās rīcības plānu digitālās ekonomikas veicināšanai pašvaldībā. Būtisks aspekts, kam Cēsu novada pašvaldība pievērsīs uzmanību ir, kā iesaistīt digitālo risinājumu izmantošanā visu paaudžu iedzīvotājus.

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem Eiropā izstrādās priekšlikumus reģionālās un mazo un vidējo komersantu atbalsta politikas sekmēšanai Latvijā. Uzsvērta elastīgu ilgtermiņa atbalsta instrumentu inovācijām nepieciešamība reģionos, kas balstītos uz reģionu vajadzībām un priekšrocībām.

Kā inovatīvu risinājumu/produktu, kas izstrādāts starptautiskās sadarbības rezultātā, ar ko Latvijas partneri  - Rīgas Tehniskā universitāte un  SIA “SRC BRASA” varēs lepoties izcelts specializēts aizsargapģērbs Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, palielinot viedo tehnoloģiju izmantošanas īpatsvaru mazo un vidējo komersantu speciālā darba apģērba ražošanā. 

Savukārt Latvijas Mākslas akadēmija starptautiskas sadarbības rezultātā izstrādās inovatīvus risinājumus produktu ražošanai senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai un drošības nodrošināšanai mājas apstākļos. Tiks izstrādāts vecuma simulatora modelis, kā arī zināšanu datu bāze.

Lai palielinātu augļkopības konkurētspēju un ilgtspēju Latvijā Dārzkopības institūts, Latvijas augļkopju asociācija, SIA “Berry plus”, Latvija Lauksaimniecības universitāte izstrādās demo saimniecību ietvaru, kā arī atvērta tipa demonstrējuma saimniecību tīklu.

Atbildīgo nozaru ministriju pārstāvjiem, projektu īstenotājiem un ekspertiem, seminārs bija iespēja runāt par projektu  sinerģiju un iespējamo sadarbību, tādējādi sniedzot ieguldījumu un rekomendācijas projektu plānoto rezultātu efektīvākā izmantošanā.

Vairāk informācijas par programmām:







Papildu informācija:
Ilga Gruševa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
Attīstības instrumentu departamenta
Teritoriālās sadarbības nodaļas
Vecākā eksperte
Tālr. 67026472

Pievienotie faili:
 
 
 
 
 
 
 
Dokuments izdrukāts no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas mājas lapas 24.11.2017
http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/