Drukāt
Informācijas sabiedrības jomā

Digitāla Eiropa ir viena no trim galvenajām Latvijas prezidentūras prioritātēm. Tās koordinēšana un pārstāvēšana bija VARAM uzdevums.


1.“Digitāls pēc noklusējuma”
(digital by default):

-          Latvijas prezidentūras laikā tika likts pamats digitālo aspektu un risinājumu integrēšanai visās politikas jomās un iniciatīvās. Principa „digitāls pēc noklusējuma jeb tikai digitāls” ieviešana nodrošinās tiesību aktu piemērotību „digitālajam laikmetam”, jo ikviens tiesību akts tiks izstrādāts tā, lai tajā paredzētais spētu efektīvi funkcionēt arī digitālajā vidē. Tādējādi tiks mazināts slogs gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, kā arī valsts pārvaldei. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Latvijas prezidentūra mērķi veicināt valsts pārvaldes modernizāciju, izmantojot digitālos risinājumus.


2. Publiskās pārvaldes modernizācija,
izmantojot digitālos risinājumus:

-          Latvijas prezidentūra virzīja iniciatīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju radīto iespēju izmantošanai publiskās pārvaldes modernizācijā panākot vispārējo vienošanos par Lēmuma priekšlikumu, par Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanas programmas (ISA2) izveidošanu. Lēmuma pieņemšana ir svarīga šī gada laikā, lai veiksmīgi varētu turpināt darbu ar 2016.gadu pēc ISA programmas beigām 2015.gadā. Programma palīdzēs elektronisko pārrobežu un starpnozaru sadarbību starp Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

-          Lai sekmētu publiskās pārvaldes tīmekļa vietņu pieejamību, tai skaitā iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām, Latvijas prezidentūra turpināja darbu pie Direktīvas priekšlikuma par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību, sasniedzot ievērojamu progresu priekšlikuma sagatavošanā. Par konkrēti sasniegtajiem rezultātiem Latvijas prezidentūra informēja Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) ministru padomi 12.jūnijā.


3. Digitālais vienotais tirgus:

-          Latvijas Prezidentūra organizēja vairākas diskusijas par maijā ES Komisijas publicēto Digitālā vienotā tirgus stratēģiju (DSMS), to starp, TTE padomē 12.jūnijā. Tās laikā ministri uzsvēra kā būtiskākos tālāk attīstāmos aspektus:

-          Nepieciešamību atbalstīt jaunizveidotos uzņēmumus (start–ups) un mazos un vidējos uzņēmumus un piedāvāt tiem iespēju augt un gūt labumu no Eiropas vienotā tirgus;

-          Nepieciešamību veikt visaptverošu analīzi par digitālajām platformām tirgū;

-          Jaunās iniciatīvas attiecībā uz datu īpašumtiesībām, datu brīvas plūsmas, Eiropas mākoņdatošanas, uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības izveidi;

-          Nepieciešamība pieņemt svarīgāko IKT standartu plānu un paplašināt Eiropas sadarbspējas satvaru, lai tas ietvertu sabiedriskos pakalpojumus un nodrošināt elektronisko parakstu sistēmu sadarbspēju, sabiedriskos pakalpojumus un nodrošināt elektronisko parakstu sistēmu sadarbspēju.


4. Digitālā Asambleja
„Viena Eiropa, viens Digitālais vienotais tirgus”:

-          VARAM kopā ar ES Komisiju organizēja Digitālo asambleju Rīgā17. un 18. jūnijā, kas bija digitālās jomas vērienīgākais pasākums prezidentūras ietvaros;

-          Digitālā vienotā tirgus attīstība un tādi nozīmīgi jautājumi kā uzticēšanās, piekļuves un savienojamības nodrošināšana, digitālās ekonomikas veidošana uzņēmumiem un patērētājiem, e-sabiedrības sekmēšana un digitālās prasmes bija galvenie Asamblejas akcenti;

-          Asamblejas diskusijās kā galvenos izaicinājumus stratēģijas (DSMS) ieviešanā uzņēmēju asociāciju un apvienību pārstāvji uzsvēra, piemēram, "tikai vienreiz" principa ieviešanu publiskajā pārvaldē; vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā ES; nepieciešamību ne tikai pēc saskaņota valstu tiesiskā regulējuma, bet arī interneta iespējām visā ES;

-          Saistībā ar interneta iespējām, kā būtiskākos iespējamos risinājumus minēja efektīvas konkurences veicināšanu infrastruktūras nozarē un nepieciešamību pēc pietiekoši elastīga tiesiskā regulējuma. Minētie akcenti un kopīgie diskusiju secinājumi tiks izmantoti Digitālā vienotā tirgus stratēģijas ieviešanā, piemēram, izstrādājot jaunus ES politikas dokumentus vai tiesību aktu priekšlikumus;

-          Digitālā Asambleja sniedza iespēju arī izcelt Latvijas sasniegumus digitālajā jomā: interneta ātrumu, plašo bezmaksas interneta (Wi-fi) pieslēgumu, sabiedrisko pakalpojumu digitālajā vidē pieejamību, u.c.;

-          Digitālā asambleja 2015 bija pirmais notikums, kura laikā nozares pārstāvjiem bija iespēja no dažādiem aspektiem apspriest un sniegt savas rekomendācijas Eiropas Komisijas 2015. gada 6. maijā publicētās Digitālā vienotā tirgus izveides stratēģijas īstenošanai. 

Dokuments izdrukāts no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas mājas lapas 25.05.2020
http://www.varam.gov.lv/lat/es_vides_informacija/prezidentura_eiropas_savienibas_padome1/