CMS jeb Bonnas konvencija
1979. gada 23. jūnija Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (no angļu val.: Convention on the Conservation of Migratory Species of Wild Animals) (turpmāk – CMS konvencija).
Konvencijas mērķis
ANO Vides programmas (UNEP) CMS konvencijas mērķis ir migrējošo dzīvnieku sugu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un to dzīves vides aizsardzība. CMS konvencija ir vienīgā globālā konvencija, kas nodrošina gan uz sauszemes, gan jūras ekosistēmās dzīvojošo migrējošo dzīvnieku sugu aizsardzību.
CMS konvencijas mērķiem migrējošas sugas ir tādas, kas savas dzīves laikā cikliski un nemainīgi šķērso vienu vai vairāku nacionālo jurisdikciju robežas.
CMS konvencijai ir divi pielikumi.
- CMS konvencijas 1. pielikumā iekļautas apdraudētās sugas, kuru saglabāšanai jāveic konkrēti aizsardzības pasākumi. Šajā pielikumā ir, piemēram, gorillas, lielie vaļi, Greivi zebra, gazeles, albatrosi, zosis, plēsīgie putni, bruņurupuči, u.c. No Latvijā sastopamajām sugām 1. pielikumā ir iekļautas sekojošas sugas: jūras ērglis, vidējais ērglis, mazā zoss, sarkankakla zoss, Stellera pūkpīle un grīšļu ķauķis.
- CMS konvencijas 2. pielikumā iekļautas migrējošās sugas, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības status un kuru saglabāšanu varētu veicināt starptautiskā sadarbība, noslēdzot līgumus konkrētu sugu vai sugu grupu aizsardzībai. Šajā pielikumā ir iekļauti vaļi, roņi, jūras govis, Āfrikas ziloņi, daudzas putnu sugas.
Latvija ir CMS konvencijas puse kopš 1999. gada.
CMS konvencijas kontaktpersona Latvijā:
VARAM Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības departamenta vecākais referents
Vilnis Bernards, e-pasts: vilnis.bernards@varam.gov.lv
Informācija