3.
|
Politikas joma un nozare vai teritorija
|
Vides politika: dabas aizsardzība
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika: lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības, pārtīkas drošības un kvalitātes un dzīvnieku veselības politika
Industrijas un pakalpojumu politika: rūpniecība
Izglītības un zinātnes politika: augstākā izglītība un zinātnes attīstība
Tieslietu politika: valststiesību, starptautisko tiesību un Eiropas Savienību politika
|
4.
|
Dokumenta mērķgrupas
|
Ģenētisko resursu izmantošana var būt saistīta ar tādām nozarēm kā, piemēram, lopkopība, augkopība, kosmētikas, biotehnoloģijas, farmācijas, veselības, pārtikas un dzērienu un augu aizsardzības bio-kontroles līdzekļu izstrādes nozares, kā arī zinātne.
|
5.
|
Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība
|
Noteikt Regulas 511/2014 (turpmāk – Regula) piemērošanas kārtību Latvijā, tajā skaitā nosakot Regulas nacionālo kompetento iestādi un paredzot sankcijas par regulas lietotāju pienākumu un atbilstības noteikumu pārkāpumiem.
Jautājums saistīts ar tādu starptautisku vides problemātiku kā netaisnīgu ieguvumu sadali no ģenētisko resursu izmantošanas. Līdz ar to, tas definēts kā viens no trim 1992. gada Bioloģiskās daudzveidības konvencijas mērķiem: godīga un līdztiesīga ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu.
Bioloģiskās daudzveidības konvencijas pušu pienākums ir īstenot pasākumus, lai atvieglotu ģenētisko resursu pieejamību. Vienlaikus visām pusēm ir jāveic tiesiski, administratīvi vai politiski pasākumi, lai ar pusi, kura nodrošina šos resursus, taisnīgā un vienlīdzīgā veidā dalītos ar pētniecības un izstrādes rezultātiem un labumiem, ko gūst no komerciālas un citādas ģenētisko resursu izmantošanas.
Tomēr minētie pienākumi kā praksē risināt ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu pieejamības un labumu sadales jautājumus (access and benefit sharing (ABS)) Konvencijā nav sīki iztirzāti. Tādēļ 2010. gadā pieņemts Bioloģiskās daudzveidības konvencijas Nagojas Protokols par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas.
Latvija nav pievienojusies Nagojas Protokolam. Vienlaikus Latvijā jāpiemēro minētā Regula, kuras īstenošanā nepieciešams paredzēt papildu kārtību nacionālā līmenī.
|