2017.gada 30.-31.oktobrī Rīgā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Nacionālā klimata politika” ietvaros norisinājās starptautiskā konference “Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību” (Baltic Pathway Towards Low Carbon and Climate Resilient Development), ko rīkoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Konferencē uzstājas donorvalstu nozaru eksperti un institūciju pārstāvi no Norvēģijas Klimata un Vides ministrijas, Ziemeļu Enerģētikas Izpētes institūta un Bjerknes klimata izpētes centra, kā arī Baltijas valstīm un ziemeļvalstīm. Nozīmīgi, ka pasākumā piedalījās arī nozares eksperti no vairākām starptautiskajām organizācijām – Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas, Eiropas Komisijas, Eiropas Vides aģentūra, Starptautiskās Enerģētikas aģentūra u.c.
Konferenci atklāja Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens (Steinar Egil Hagen) un pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā un īpašais sūtnis Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām no Fidži Deo Sarans (Deo Saran). Turpinājumā Baltijas valstu augsta līmeņa Vides ministriju pārstāvji informēja par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izaicinājumiem un sasniegumiem pārejā uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību.
Konferences pirmajā dienā dalībnieki diskutēja par Baltijas valstīs nozīmīgākajiem CO2 emisiju sektoriem – enerģētika, transports un lauksaimniecība. Tika prezentēti pētījuma rezultāti par Baltijas valstu dekarbonizācijas rezultātiem, pārstāvis no Lietuvas sniedza informāciju par plānu drīzumā būtiski ierobežot transporta emisijas Viļņā, kā arī tika diskutēts pat to, kā mainīt cilvēku paradumus Baltijas valstīs. Eiropas Komisijas Klimata stratēģijas, pārvaldības un ne-ETS sektoru emisiju direktors Artūrs Runge-Metcgers (Artur Runge-Metzger) norādīja: “Oglekļa mazietilpīga attīstība viennozīmīgi ir Eiropas Savienības ilgtermiņa stratēģija un ir jau izvirzīti konkrēti mērķi tās sasniegšanai.” Pirmās dienas noslēgumā konferences dalībniekiem bija iespēja vērot debati par izvēli investēt tehnoloģijās vai zināšanās, risinot klimata pārmaiņu problēmas.
Otrajā dienā eksperti un institūciju pārstāvji diskutēja par klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumiem. Baltijas valstu Vides ministriju pārstāvji prezentēja valstu progresu pielāgošanās politikas plānošanai, Jans Rasmusens (Jan Rasmussen) prezentēja Kopenhāgenas pieredzi un ilgtspējīgus risinājumus klimata pārmaiņu pielāgošanās jomā pilsētvides ietvaros, savukārt AS “Latvijas Valsts meži” pārstāve Ilga Bērzkalna informēja par izmaiņām mežsaimniecības jomā.
Pasākums tika finansēts no EEZ finanšu instrumenta programmas “Nacionālā klimata politika” Divpusējās sadarbības fonda.