Eiropas Savienības Padome

Oficiālais Eiropas Savienības Ministru padomes nosaukums ir Eiropas Savienības Padome. Tā ir svarīgākā lēmumu pieņēmēja institūcija un pārstāv dalībvalstu intereses Eiropas Savienībā. Padomes galvenās funkcijas ir:

  • lēmējtiesības;

  • izpildvara;

  • nacionālo politiku koordinēšana.

Padomes darbu vada:

  • Prezidentūra (kāda no dalībvalstīm, kas 6 mēnešus pēc kārtas pilda prezidējošās valsts funkcijas);

  • Ģenerālsekretariāts (darbojas pastāvīgi; organizē Prezidentūras darbu).

Saskaņā ar Padomes reglamentu, atkarībā no risināmo jautājumu loka, ir 10 Padomes sastāvi, kas risina jautājumus konkrētās sfērās. Padomes sastāvi ir šādi:

  • Vispārējās lietas;

  •  Ārlietas;

  • Ekonomika un finanses (arī budžets);

  • Tieslietas un iekšlietas (arī civilā aizsardzība);

  • Nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāju aizsardzība;

  • Konkurētspēja (iekšējais tirgus, rūpniecība, pētniecība un kosmoss);

  • Transports, telekomunikācijas un enerģētika;

  • Lauksaimniecība un zivsaimniecība;

  • Vide;

  • Izglītība, jaunatne, kultūra un sports (arī audiovizuālie jautājumi).

Padome atrodas Briselē, bet aprīlī, jūnijā un oktobrī Padomes sēdes notiek Luksemburgā.

Padomi veido dalībvalstu ministri, piedaloties vienam pārstāvim no katras valsts katrā Padomes sastāvā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetences jomā esošos jautājumus izskata Vides padomē (vides un dabas aizsardzības, kā arī klimata jautājumi) un Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) padomē (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jautājumi), un Latviju tajās pārstāv vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Oficiālajās Padomes sanāksmēs darba kārtība tiek dalīta A un B daļās. A daļas jautājumus apstiprina bez diskusijām (par šiem jautājumiem vienošanās ir panākta COREPER sanāksmē). Par visiem diskutējamiem jeb B daļas jautājumiem Latvijas pārstāvji pauž Ministru kabinetā apstiprinātu un ar Saeimas Eiropas lietu komisiju saskaņotu nacionālo pozīciju, ko izstrādājuši ministrijas speciālisti.

Papildus oficiālajām sanāksmēm, divas reizes gadā notiek arī neformālās Padomes sanāksmes, kuru laikā ministri neformālā gaisotnē diskutē par jautājumiem, kas saistīti ar konkrētu ES politiku attīstību, jaunām iniciatīvām un dalībvalstīm jūtīgiem jautājumiem. Pirms došanās uz neformālajām Padomes sanāksmēm, ministrija gatavo informatīvo ziņojumu par sanāksmes laikā izskatāmajiem jautājumiem, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Lai sagatavotu Padomes darbu, ir izveidotas Padomes darba grupas. Tās veic iepriekš noteiktu sagatavošanas darbu vai izpēti. Ir apmēram 200 Padomes darba grupas. Padomes darba grupās jautājumus izskata pirms to skatīšanas Pastāvīgi pārstāvju komitejā (COREPER).

Darba grupu sanāksmēs, pamatojoties uz Eiropas Komisijas komiteju un darba grupu izstrādātajiem tiesību aktu projektiem, sagatavo tiesību aktus apstiprināšanai ES Ministru Padomē. Diskusiju mērķis darba grupās ir precīzi konstatēt jautājumus, kuros ir vienprātība, kā arī mēģināt atrisināt tos, kuros ir viedokļu atšķirības. Darba grupas var ieteikt papildinājumus, kas ir vēlami dalībvalstu valdībām.

Plašāka informācija par Eiropas Savienības Padomi - šeit.