Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

Piekrastes plānojums apstiprināts 2016. gada 16. novembra Ministru kabineta sēdē ar Ministru kabineta 2016. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 692 „Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai”.

Piekrastes plānojums pieejams  Politikas plānošanas dokumentu datubāzē kā arī ģeoportālā “Ģeolatvija.lv”.

Piekrastes plānojuma projekta stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros izstrādātais Vides pārskata projekts ar pielikumiem pieejams šeit. 

Piekrastes plānojuma izstrādes ietvaros sagatavotie darba materiāli, tai skaitā Prioritāro kompleksi attīstāmo vietu attīstības vadlīnijas un Telpisko datu datubāze, pieejami šeit.

Piekrastes plānojuma antropogēnās slodzes izvērtējuma dati pieejami šeit.

Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes plānojums) ir vadlīniju rakstura teritorijas attīstības plānošanas dokuments visas piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla  attīstībai ilgtermiņā (līdz 2030. gadam), fokusējoties uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām – tūrisma un rekreācijas attīstību. Ar izteiktu ainavisko pievilcību, kultūras un dabas mantojumu un jūru, piekraste Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam ir nosaukta kā viena no eksportspējīgām tūrisma  teritorijām. ES līmenī ar piekrasti saistītais masu tūrisms (saule-smiltis) piedzīvo lejupslīdi. To pamazām papildina un aizvieto cita veida piedāvājumi, piemēram, SPA, veselības tūrisms, konferenču tūrisms (MICE), veikbords, kaitbords,  pārgājieni, putnu vērošana, dabas iepazīšana, zveja no laivas un citas ar jūras vidi un piekrasti saistītas aktivitātes.

Piekrastes plānojums nodrošina kompleksu skatījumu uz piekrastes  tūrisma un rekreācijas resursu. Tā izstrāde ir Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam  noteikts uzdevums un viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas „Latvija 2030” īstenošanas soļiem, kurā piekraste ir definēta kā viena no nacionālo interešu telpām - „…viena no Latvijas lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu”.

Piekrastes plānojuma virsmērķis:  „Latvijas piekraste ir ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek nodrošināta ar kvalitatīvu infrastruktūru un tiek īstenota laba pārvaldība”.
Piekrastes plānojumā noteikti divi stratēģiskie mērķi (virzieni):

  1. Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses;
  2. Laba pārvaldība piekrastē.


Plānojuma risinājumi ir vienošanās piekrastes pašvaldību, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju starpā, lai investīcijas piesaistītu vietās, kur tās sekmēs dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību. Vienots publiskās infrastruktūras tīkls piekrastē (skat. attēlu zemāk) ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomiski aktīvas un daudzfunkcionālas piekrastes telpas attīstībai. Tas uzlabos piekļuvi nozīmīgiem dabas un kultūras mantojuma objektiem, veicinās pakalpojumu attīstību dabas un kultūras mantojuma objektos un to tuvumā,  kā arī uzlabos dzīvesvidi vietējiem iedzīvotājiem, saudzējoši un efektīvi izmantojot vienoto dabas un kultūras mantojumu.
Piekrastes  plānojums ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot nozaru politikas, tai skaitā, plānojot finansiālo atbalstu, pilnveidojot un izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu, kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

Attēlā: Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības principiālā shēma

Piekrastes plānojuma galvenais rezultāts ir piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības koncepcija, kas ietver:

  • 60 kompleksi attīstāmo vietu (turpmāk - attīstāmās vietas) sarakstu ar vietas raksturojumu un priekšlikumiem to attīstīšanai, t.sk. 25 prioritārās vietas, kur ieguldījumiem tiek prognozēta vislielākā atdeve (skat. attēlu zemāk);

  • nozīmīgāko savienojumu (autoceļi, dzelzceļš,  velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti)  raksturojumu un nosacījumus to attīstībai;

  • uzdevumus un brīvprātīgās iniciatīvas ar kompetenču sadalījumu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai.

25 prioritārajām attīstāmajām vietām darba materiālos iekļautas vadlīnijas to publiskās infrastruktūras attīstībai, t.sk. vietas apraksts, nākotnes attīstības redzējums, aktivitāšu izvietojuma kartoshēmas un investīciju saraksts.
 

 

Attēlā: Piekrastes plānojuma publiskās infrastruktūras struktūrshēma un attīstāmās vietas piemērs

Piekrastes plānojuma vadlīniju raksturs ļauj precizēt tā risinājumus, ņemot vērā konkrēto vietu īpatnības, finansiālā atbalsta iespējas, kā arī pašvaldību un institūciju sadarbības mērogu. Aktīva sadarbība un saskaņota lēmumu pieņemšana pašvaldībās, institūcijās un sabiedriskajās organizācijas ir Piekrastes plānojuma veiksmīgas ieviešanas atslēga.

 
Piekrastes plānojums ir izstrādāts sadarbībā ar visām 17 piekrastes pašvaldībām, kā arī ar piekrastes pārvaldības jautājumiem saistītām institūcijām un organizācijām: Aizsardzības, Iekšlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības un Kultūras ministrijām, Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, AS „Latvijas valsts meži”, VAS „Latvijas valsts ceļi”, Rīgas un Kurzemes plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienību un Vides konsultatīvo padomi. Dažādo piekrastes pārvaldībā iesaistīto pušu sadarbības platforma ir Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa, kas izveidota 2011.gadā.

No 2015.gada 16. oktobra līdz 25.novembrim notikusi publiskā apspriešana Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastei 1. redakcijai un Vides pārskata projektam.

Publiskās apspriešanas laikā norisinājušās šādas reģionālās sanāksmes:

  • 27. oktobrī plkst. 11:00 Liepājas pilsētas domē, Rožu iela 6, Liepāja;
  • 28. oktobrī plkst. 11:00 Ventspils bibliotēkā, Akmeņu iela 2, Ventspils;
  • 3. novembrī plkst. 11:00 Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5, Jūrmala;
  • 5. novembrī plkst. 16:00 Saulkrastu novada domē, Raiņa ielā 8, Saulkrastos.

 

Kopumā publiskās apspriešanas laikā saņemti 234 rakstiski priekšlikumi un 28 priekšlikumi izteikti publiskās apspriešanas sanāksmju laikā,to kopsavilkums pieejams šeit.

Informatīvs ziņojums par  Piekrastes plānojumu un tā stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu pieejams šeit.

Atbildīgā kontaktpersona: 
Telpiskās plānošanas departamenta Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vecākais eksperts 
Mārtiņš Grels, tālr. 66016733, e-pasts - martins.grels@varam.gov.lv.

2017. gada 12. decembrī Jūrmalā notika apvienotā Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības un Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas sanāksme, par ko plašāka informācija pieejama šeit.

Piekrastes pašvaldību pārstāvju un Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas dalībnieku kopīgs pasākums par Baltijas jūras piekrastes attīstību norisinājies 2016. gada 15.decembrī, par ko plašāka informācija pieejama šeit.

Piekrastes plānojuma projekta izstrādes publicitātes seminārs aizvadīts 2016. gada 18. februārī, par ko plašāka informācija pieejama šeit.

Pēc publiskās apspriešanas precizēto Piekrastes plānojuma redakcija apspriesta Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas sanāksmē 2016. gada 19. janvārī, par ko plašāka informācija pieejama šeit.

Piekrastes plānojuma 1. redakcijas publiskās apspriešanas laikā 2015. gada 22. oktobrī organizēta paplašināta Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas sanāksme, kurā piekrastes pašvaldību un ar piekrastes attīstību saistīto institūciju un organizāciju pārstāvji tika iepazīstināti ar Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastei 1. redakciju (Piekrastes plānojumu) un vides pārskata projektu, par ko plašāka informācija pieejama šeit.

Plānojuma projekta izstrāde un piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstība  tika apspriesta  2015. gada 27. marta Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas sanāksmē, par ko plašāka informācija pieejama šeit.

Plānojuma projekta stratēģiskās daļas izstrāde  tika apspriesta  2015. gada 8. maija Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas sanāksmē, par ko plašāka informācija pieejama šeit.

Plānojuma projekta stratēģiskais ietvars tika apspriests  2015. gada 19. jūnija Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas sanāksmē, par ko plašāka informācija pieejama šeit.

 

Piekrastes plānojuma projekta izstrādes iepirkums tika veikts Norvēģu finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas Nr. LV07 „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” (Projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002) 4.aktivitātes „Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma izstrāde Baltijas jūras piekrastei” ietvaros. Aktuālā informācija par projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 īstenošanu atrodama šeit
 

Informācija pēdējo reizi atjaunota 09.01.2017.