Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Padoms:
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 





 
Darbības jomasPiesārņojums
 
 
 

Lauksaimniecības radītais piesārņojums

Lauksaimniecības zemes aizņem aptuveni 39% valsts teritorijas. Lauksaimniecības zemēm ir svarīga loma bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas uzturēšanā. Lauksaimniecības zemju pamešana un aizaugšana, veicina raksturīgo lauksaimniecības biotopu un ar tiem saistīto bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās notiek arī lauksaimnieciski intensīvi apsaimniekotajās platībās, kur netiek ievērotas aizsargjoslas, samazinot iespēju saglabāties dabiskajai videi raksturīgajiem augiem. Aktuāls jautājums no vides aizsardzības viedokļa ir lauksaimniecības radītais piesārņojums. Intensīvo lauksaimniecības tehnoloģiju ietekme un Latvijas klimatiskie apstākļi sekmē augu barības vielu, pesticīdu u.c. savienojumu izskalošanos no augsnes. Lai gan mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) pielietojums Latvijā atpaliek no vidēji izlietotā daudzuma ES valstīs, pēdējos gados novēro minerālā mēslojuma un AAL pielietojuma palielināšanos, kas var sekmēt augsnes un ūdens piesārņojumu. Piesārņojuma veicinošs apstāklis ir noplicinātās, paskābinātās augsnes, kurām ir samazināta buferspēja. Latvijā pieaug augsnes degradācijas procesi, kurus izraisa augsnes paskābināšanās, organiskās un augu barības vielu satura samazināšanās augsnē un citi faktori, ko veicina vienveidīgā augmaiņa un organiskā mēslojuma trūkums. Augšņu degradācijas risku veicina arī neapstrādāto lauku platību pieaugums, kas atstāj negatīvu ietekmi uz lauku vidi kopumā. Tomēr lauksaimniecības negatīvā ietekme uz vidi Latvijā šobrīd ir zemāka nekā ES valstīs.

Šobrīd aktuāla ir ES direktīvu prasību iestrādāšana Latvijas normatīvajos aktos un to ieviešana.

Vides ministrijai cieši sadarbojas ar Zemkopības ministriju, kā arī Latvijas zemnieku nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību un lauksaimniecības negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu.

Lai veicinātu pareizu minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī samazinātu kaitējumu apkārtējai videi, un saskaņā ar ES Ministru padomes 1991.gada 12.decembra direktīvu “Par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojuma ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskās darbības” (91/676/EEC), ir izstrādāti Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi (I daļa un II daļa). Labas lauksaimniecības prakses mērķis ir samazināt saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz vidi.

Saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”:

· Pieņemti 2004.gada 27.jūlija MK noteikumi Nr.628 "Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs".

· Pieņemti 2006.gada 2.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.362 „Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli” kuros ir ietvertas ES Ministru padomes 1986.gada 12.jūnija Direktīvas 86/278/EEC "Par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas" prasības.

Vides ministrija sadarbībā ar Zviedrijas vides aizsardzības aģentūru no 2004.gada janvāra līdz 2005.gada novembrim realizēja projektu „Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām”. Projekta ietvaros tika sagatavoti priekšlikumi Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu reglamentējošo normatīvu pilnveidošanai atbilstoši ES prasībām. Plašāku informāciju par projektu var iegūt http://sludge.silava.lv

Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vides ministriju izstrādāja Rīcības programmu, lai īpaši jutīgajās teritorijās samazinātu vai novērstu ūdens piesārņojumu ar nitrātiem:

2004.gada 18.marta MK rīkojums Nr.163 „Par Rīcības programmu īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”

Rīcības programma

Zemkopības ministrijas 2005.gada 2.februāra rīkojums Nr.20 "Par pasākumu ieviešanu īpaši jutīgajās teritorijās"

Zemnieku saeima 2007.gadā ir sagatavojusi divas rokasgrāmatas par vides prasībām augkopības saimniecībām un par vides prasībām lopkopības saimniecībām. Rokasgrāmata sagatavota projekta „Vides prasību ieviešanas veicināšana lauksaimniecības uzņēmumos” ietvaros. Rokasgrāmatas paredzētas tiem, kas saimnieko laukos. Plašāku informāciju var iegūt: http://www.zemniekusaeima.lv/lv/modules/news/article.php?storyid=44

Turpinās darbs pie HELCOM rekomendāciju lauksaimniecības sektorā ieviešanas un īstenošanas.

Latvijā paralēli tradicionālajai lauksaimniecībai attīstās arī netradicionālā lauksaimniecība. Vērojams lēns, bet stabils specializēto un videi draudzīgo lauksaimniecības uzņēmumu skaita pieaugums. Latvijā šobrīd ir vairāk par 200 saimniecībām, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Viens no bioloģiskās lauksaimniecības mērķiem ir samazināt lauksaimniecības tehnoloģiju negatīvo ietekmi uz vidi.

Par dabas resursu nodokļa aprēķinu C kategorijas darbībām lauksaimniecībā

Eiropas Komisijas priekšlikums rūpniecisko emisiju direktīvai, kas paredz aizstāt 1996.gada 24.septembra Direktīvu 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli.

Informācija par Rūpniecisko emisiju direktīvas projektu

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 




RAIM

 
Padoms:
Balso par vienu no variantiem klikšķinot uz tā, vai skaties aptaujas rezultātus.
        
Darba laiks
Pr - Pt: 8.30:17.00
VARAM adrese:
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons:+371 67026533
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota:
25.05.2017
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta