• Celtniecībai un remontdarbiem izmantojiet krāsas, līmes, lakas un koka konservantus, kā arī citus produktus, kas ir uz ūdens bāzes vai satur nelielu šķīdinātāju daudzumu;

  • Nededziniet augu atliekas – nokritušās lapas, koku zarus un kūlu!

  • Neveiciet dedzināšanas darbus laikā, kad novērojams paaugstināts gaisa piesārņojums vai kad ārā ir bezvējš un auksts laiks;

  • Nekad nededziniet sadzīves atkritumus, īpaši plastmasas, gumijas un putuplasta izstrādājumus un krāsas.

Ja izmantojat kamīnus, krāsnis, plītis un apkures katlus:

  • Ieteicams dedzināt tikai sausi izžuvušu koksni vai koksnes (skaidu) granulas (t.i. ar 20 % vai mazāku mitruma saturu). Sausam koksnes produktu kurināmajam ir augstāka energoefektivitāte un tas rada mazāku emisiju daudzumu gan iekštelpās gan ārpus tām;

  • Nekad nededziniet savā krāsnī, plītī un kamīnā sadzīves atkritumus, plastmasas, putuplasta izstrādājumus, kā arī ķīmiski apstrādātus koksnes produktus un finieri, jo tie degšanas procesā rada toksiskas ķīmiskās vielas, kas ieelpojot ir kaitīgas;

  • Ļoti liela nozīme ir pareizai sadedzināšanas iekārtu ekspluatācijai, jo pat no ļoti modernām sadedzināšanas krāsnīm un apkures katliem var būt augstas daļiņu emisijas pie šo iekārtu neatbilstošas ekspluatācijas. No pareizi ekspluatētām krāsnīm vai apkures katliem (ideāla ekspluatācija) daļiņu emisijas ir līdz 50 mg/m3 un to sastāvā pamatā ir neorganiskie sāļi. Daļiņas, kas pamatā sastāv no neorganiskajiem sāļiem parāda zemāku toksicitāti un kancerogēnisko potenciālu, t.i. hromosomu defektus salīdzinājumā ar daļiņām no automašīnu izplūdes gāzēm;

  • Dedzinot koksni nodrošiniet spilgtu un stipru liesmu/uguni un neļaujiet tam apdzist;

  • Regulāri attīriet sadedzināšanas iekārtu no pelniem;

  • Pēc iespējas centieties vecās sadedzināšanas iekārtas (kas ražotas pirms 1990.gada) nomainīt ar jaunākām un energoefektīvākām;

  • Izvēlieties sadedzināšanas iekārtu, kas piemērota apsildāmās telpas izmēram. Pārāk liela vai maza izmēra iekārta nedarbosies ar maksimālo efektivitāti un tādējādi radīs lielāku gaisa piesārņojumu.

Pārvietošanās ikdienā:

  • Centies neizmantot savu automašīnu pārvietojoties nelielā attālumā - 3 km vai mazākā;

  • Ja iespējams, centieties atteikties no automašīnas izmantošanas periodos, kad novērojams paaugstināts gaisa piesārņojums;

  • Ikdienā centieties vairāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kājām vai velosipēdu.

Ja tomēr izvēlaties braukt ar savu privāto automašīnu:

  • Ja iespējams, nebrauciet sastrēgumstundās. Plānojiet savu maršrutu tā, lai izvairītos no ceļa remontiem un vietām kur mēdz rasties sastrēgumi. Centieties atrast maršrutu, kur maksimāli iespējams braukt ar vienmērīgu ātrumu.

  • Iedarbiniet automašīnas dzinēju tikai tad, kad esat gatavs uzsākt braucienu. Nedarbiniet dzinēju stāvot uz vietas!

  • Brauciet vienmērīgā ātrumā. Strauja bremzēšana un strauja kustības uzsākšana patērē vairāk degvielas un palielina radīto gaisa piesārņojumu.

  • Ievērojiet braukšanas ātrumu. Ātra braukšana patērē daudz vairāk enerģijas: braucot ar ātrumu 120 km/h, degvielas patēriņš uz katru kilometru paaugstinās par 30 % salīdzinājumā ar patēriņu, braucot ar ātrumu 80 km/h.

  • Uzturiet savu automašīnu tehniskā kārtībā. Automašīnai regulāri ir jāveic tehniskās apkopes;

  • Regulāri pārbaudiet riepu spiedienu – tam jābūt ražotāja noteiktajās normās.