Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
  Preses relīzes
  Plānotie pasākumi
  Infografikas
  Foto galerija
  Video galerija
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
Breksits
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 
 
AktualitātesPreses relīzes
 
 
 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas gads ministra Pūces vadībā
2020. gada 23. janvārī apritēja gads kopš darbu uzsāka Artura Krišjāņa Kariņa vadītā valdība un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ir Juris Pūce (AP!). 24. janvārī ministrs informēja par šī gada laikā amatā paveikto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), uzsverot vairākas nozīmīgas reformas pašvaldību, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu, reģionālās attīstības un digitālās dienaskārtības jomās.

J. Pūce: “Šī valdība ir ievērojama ar to, ka tiek pieņemti lēmumi jautājumos, kuri ilgstoši ir bijuši tālu no risinājuma. Esam veiksmīgi uzsākuši vietējo pašvaldību reformu un sasnieguši, ka beidzot sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tiek veiktas reformas, kas administratīvi teritoriālās reformas kontekstā palīdzēs stiprināt reģionus un mazināt pastāvošo sociālekonomisko nevienlīdzību, esam paredzējuši ievērojamus līdzekļus uzņēmējdarbības attīstīšanai, kas nozīmē arī jaunu darba vietu radīšanu reģionos. Nozīmīgas reformas rit arī pie informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomas modernizēšanas un loģiskas, viegli apsaimniekojamas IKT pārvaldības sistēmas nodrošināšanas. Šis gads pasaulē ir bijis klimata gads un es esmu gandarīts, ka arī Latvija vairāk nekā kā jebkad, tieši šogad ir apliecinājusi sevi starptautiski kā viena no tām valstīm, kas aktīvi piedalās klimata pārmaiņu politikas jautājumu risināšanā, paredzot reālas darbības ceļā uz klimatneitralitāti. Es redzu iespējas jaunu, videi draudzīgu nozaru, tehnoloģiju un jaunu darba vietu radīšanai, kas būs paātrinātas ekonomikas izaugsmes pamats.”

Kā viena no galvenajām ministra Pūces prioritātēm noteikta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Pagājušā gada 7.novembrī Saeima 1.lasījumā atbalstīja reformas likumu, paredzot esošo 119 vietvaru vietā izveidot 39 spēcīgas, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas var nodrošināt līdzvērtīgus pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīvesvietas.

Lai nodrošinātu aptuveni 800km valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvi vai atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, Ministru kabinetā (MK) atbalstīts informatīvais ziņojums “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”. Ceļu tīkla sakārtošanai plānots piesaistīt aptuveni 300 milj. eiro finansējumu.

Ministrs J. Pūce virza vairākas būtiskas reformas, kuru kopējais mērķis ir panākt reģionu potenciāla attīstību un mazināt pastāvošo sociālekonomisko nevienlīdzību. Šogad jau izstrādātas un MK apstiprinātas Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. Tās paredz vairāk nekā divu miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā miljardu Eiropas Savienības(ES) fondu finansējuma, ko plānots novirzīt gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai Latvijas reģionos.

Lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti teritorijas attīstībā, pamatnostādnēs iekļauts uzdevums veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā. Līdzdalības budžets ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek tērēta daļa no pašvaldības budžeta.

Tāpat MK ir apstiprināti un Saeimā otrajā lasījumā pieņemti “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” un “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, kas veicinās Latgales reģiona attīstību un mazinās nevienlīdzību, stiprinot reģionus.

Turpināta ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda investīciju programmu sekmīga ieviešana. Īpaši akcentējami ir jau sasniegtie rezultāti – uzņēmējdarbības atbalsta un degradēto teritoriju atjaunošanas projektu ietvaros radītas 1123 darba vietas un to skaits turpinās pieaugt. Tāpat reģionos jau ir piesaistītas privātās investīcijas  140,5 milj. eiro apmērā.

Nopietna uzmanība šī gada laikā pievērsta pašvaldību pārraudzībai, vairākiem desmitiem pašvaldību ministrija norādījusi uz pārkāpumiem un pieprasījusi ievērot tiesiskumu un labas pārvaldības principus. Pēc VARAM veiktā izvērtējuma, konstatējot atkārtotus pārkāpumus, tika pieņemts lēmums no amata atstādināt Rīgas domes priekšsēdētāju. Pēc tam, kad jau divas reizes tika izsludināta ārkārtējā situācija Rīgas pilsētas pašvaldībā, ministrijā tika pieņemts lēmums par Rīgas domes atlaišanu.

Cieši sadarbojoties ar Saeimu, VARAM šogad ir noslēgusi 20 gadu garās diskusijas pie depozīta jautājuma - Saeimā ir pieņemti grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz ka no 2022.gada 1.februāra Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam.

Veicinot dabas resursu efektīvāku izmantošanu, izstrādāta Aprites ekonomikas stratēģija Latvijai. Svarīgi resursus izmantot pēc iespējas ilgāk, samazināt to resursu apjomu, kas nonāk atkritumu poligonos. Informatīvais ziņojums ir saskaņošanas procesā.

Kā viena no ministra prioritātēm, stājoties amatā, izvirzīta arī Valsts vides dienesta darba stiprināšana un kapacitātes paaugstināšana. Vides institūciju spēju stiprināšanai budžetā tikuši piešķirti 4,9 milj. eiro. Kā mērķis 2020.gadam izvirzīta Latvijas vides aizsardzības fonda darbības efektivitātes uzlabošana tuvāko trīs gadu laikā, kur tiks ikgadēji novirzīti papildu 300 tūkst. eiro, kā arī pārskatītas kopējās finansējuma izmantošanas prioritātes.

Noslēguma posmam tuvojas vēsturiski piesārņoto gudrona dīķu Inčukalnā sanācijas darbi.  Šogad, stingri turoties pie plānoto darbu termiņiem, nodrošināts sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrais posms. Dienvidu dīķī ekskavēti vairāk kā 80 procenti gudrona piesārņojuma, bet Ziemeļu dīķī pabeigta gudrona un smilts maisījuma ekskavācija. Un jau šobrīd var runāt par šīs vēsturiski piesārņotās vietas sakārtošanu un drīzu apzaļumošanas darbu uzsākšanu.

Ministrs J. Pūce uzsver, klimata pārmaiņu jautājumi iekļauti valdības dienaskārtībā ar augstu prioritāti, saskatot iespējas attīstīt jaunas nozares un jaunu darba vietu radīšanu. Latvijas viedoklis pozicionēts starptautiski,  nodrošinot aktīvu dalību ES Vides ministru padomēs un pārstāvot valsti ANO Klimata konferencē.

MK apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija, kurā pausts atbalsts ES virzībai uz klimatneitralitāti. Tāpat MK ir apstiprinājis VARAM izstrādāto Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam, kas paredz ieviest vairāk nekā 80 pasākumus, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. VARAM izstrādāja Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kas ir iesniegta apstiprināšanai valdībā un, kas kalpos kā vīzijas dokuments politikas plānotājiem klimatneitralitātes sasniegšanā. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādāts “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021-2030. gadam”, kas paredz konkrētu pasākumu ieviešanu virzībai uz klimatneitralitāti.

Starptautiski Latvija šogad ir sasniegusi uzteicamus rādītājus informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomas attīstībā. Latvija ir ierindojusies ceturtajā vietā kā valsts ar visaugstāko brieduma pakāpi e-pārvaldes jomā, secināts Eiropas Komisijas ikgadējā e-pārvaldes pētījumā, kur vērtē informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu valsts pārvaldē ES. Ministrs J. Pūce pauž pārliecību, ka veicot gudru digitālo transformāciju, Latvijai ir potenciāls kļūt par ES veiksmes stāstu. Lai Latvijas izaugsme IKT jomā turpinātos, ministrijā norit darbs pie vairākām valstij nepieciešamām reformām arī šajā jomā.

VARAM ir izstrādājusi likumprojektu “E-pārvaldības likums” un priekšlikumus grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Informācijas atklātības likumā, kas papildina un precizē tajos formulētos principus, nodrošinot atbilstību efektīvas valsts e–pārvaldes idejām. Savukārt likumprojekts “E-pārvaldības likums” ir reforma, kas radīs un uzturēs visā valsts pārvaldē vienotu IKT pārvaldības sistēmu, kas ietver vienotus IKT pārvaldības principus, nosaka galvenos uzdevumus un sadala IKT pārvaldībā iesaistīto pienākumus un atbildību.

Turpinās Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla attīstīšana un gads noslēdzās ar iespēju iedzīvotājiem saņemt pakalpojumus 117 klientu apkalpošanas vietās, 90 pašvaldībās Latvijā. Tā ir ministrijas mērķtiecīgi veidota politika, kas nodrošina pakalpojumu pieejamību iespējami tuvu iedzīvotāju dzīvesvietām.

Ministrijā tiek turpināts remigrācijas projekts “Reģionālās remigrācijas koordinators”. Reģionālie koordinatori 2019. gada laikā par iespējām atgriezties Latvijā informējuši 1432 ģimenes, ir sagatavoti 2268 personalizētie informācijas piedāvājumi, kā arī ar koordinatoru atbalstu Latvijā ir atgriezušies 656 cilvēki.

Attīstot videi draudzīgu un “zaļāku” darba vietu, VARAM ir atteikusies no PET pudelēm un aicina arī citas valsts pārvaldes iestādes veicināt videi draudzīgu dzeramā ūdens risinājuma ieviešanu.

Papildu informācija:
Agnese Vārpiņa
Ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026478, e-pasts: agnese.varpina@varam.gov.lv
vwww.varam.gov.lv

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 


 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
20.02.2020
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta