J. Pūce: “VARAM atzinīgi vērtē Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa interesi par administratīvi teritoriālās reformas procesu Latvijā un darbu ar pašvaldībām. Saeimas uzdoto reformas virzīšanu esam pildījuši ar augstu atbildību, iesaistot procesā sadarbības partnerus, pašvaldības un to pārstāvjus, lai visi kopā, caur atvērtu komunikāciju un argumentētiem ierosinājumiem, panāktu visiem Latvijas iedzīvotājiem labāko administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kas novērstu pastāvošo vietējo pašvaldību sadrumstalotību, mazinātu nevienlīdzību un būtu pamats valsts izaugsmes iespējām.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā reformas virzītājs ir mērķtiecīgi strādājusi, lai izpildītu Saeimas šī gada 21. martā doto uzdevumu –  sagatavot likumprojektu par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, vienlaikus informējot sabiedrību un sadarbības partnerus un uzklausot viedokļus, stingri vadoties pēc Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. panta un saskaņā ar Satversmes tiesas skaidrojumu par Hartas piemērošanu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā.

Pašvaldību, tostarp  to pārstāvja Latvijas Pašvaldības savienības (LPS), un iedzīvotāju iesaiste reformas norisē ir notikusi jau no tās pirmajiem posmiem. 10. aprīlī ministrija organizēja administratīvi teritoriālās reformas prezentācijas pasākumu, uz kuru aicinātas tika visas Latvijas pašvaldības. Prezentācijas pasākumā ministrs un piesaistītie eksperti skaidroja reformas pamatjautājumus, kā arī publiskoja administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Tam sekoja informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” saskaņošanas process, tai skaitā ar LPS.

14. maijā MK tika apstiprināts ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, dodot mandātu oficiālajām konsultācijām ar pašvaldībām un sabiedrības informēšanai. Ministrija plašāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas politiskajā vēsturē uzsāka 27. maijā, un aptuveni trīs mēnešu laikā ministrs J.Pūce kopā ar ministrijas pieaicinātajiem ekspertiem konsultācijās tikās ar 63% jeb 947 no pašvaldību deputātiem 30 piedāvāto jauno novadu administratīvos centros. Konsultācijas notika par konkrētu piedāvājumu administratīvo teritoriju izveides kritērijiem un pašvaldību iedalījumam, un tās norisinājās saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantu un atbilstoši Satversmes tiesas 2009. gada 30. oktobra spriedumam Nr.2009-04-06, kurā padziļināti analizēta 2008. gada administratīvi teritoriālās reformas atbilstība Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantam. Konsultāciju norisei tika sagatavoti informatīvi materiāli, apkopojot datus, kas atspoguļo pašvaldību esošo finanšu, demogrāfijas, iedzīvotāju svārstmigrācijas plūsmas un nākotnes aplēses. Šī informācija nosūtīta pašvaldībām, kā arī ievietota ministrijas mājaslapā. Saņemtie priekšlikumi, kas bija atbilstoši MK apstiprinātajiem uzdevuma kritērijiem, tika ņemti vērā konceptuālā ziņojuma, kas savukārt tika saskaņots ar Tieslietu un Finanšu ministrijām un Pārresoru koordinācijas centru, izstrādē. Pašvaldību domēm bija iespēja iepazīties ar konkrētu administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu un bija saprātīgs laiks tā apspriešanai. Konceptuālais ziņojums atbalstīts MK 17. septembra sēdē.

Reformas apspriešanā ministrija uzturējusi diskusiju arī ar sociālajiem partneriem, atbalstu reformai paudusi gan Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Darba devēju konfederācija. Arī starptautiskās organizācijas ir norādījušas uz reformas nepieciešamību un tās potenciālo labvēlīgo ietekmi reģionālo atšķirību mazināšanā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ekonomikas pārskatā par Latviju 2019. gadā secina, ka valdības ierosinātā teritoriālā reforma ar mērķi samazināt pašvaldību skaitu sniegs efektīvākus ieguvumus un palīdzēs risināt arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām.

Piedaloties ministrijas piesaistītajiem ekspertiem no Latvijas Universitātes un SIA “Karšu izdevniecība “Jāņa sēta””, kā arī ekspertiem no Latvijas Bankas, 28. augustā ministrija organizēja diskusiju par nākotnes pašvaldībām, kur informēja par reformā izmantoto pētījumu starprezultātiem – Latvijas iedzīvotāju iekšējo migrāciju un administratīvo teritoriju ekonomisko aktivitāti, pašvaldību budžetu izdevumu atšķirībām, kā arī mūsdienīgu telpiskās plānošanas platformu, ņemot vērā pievienotās vērtības izcelsmi. Pasākumā piedalījās pašvaldību pārstāvji un ministrijas sociālie partneri.

Paralēli likumdošanas darbam, ministrija turpina arī sabiedrības informēšanu un līdzdalības pasākumus. Divvirzienu komunikācijas nodrošināšanai 2. aprīlī tika izveidots īpašs e-pasts – reforma@varam.gov.lv, uz kuru savus priekšlikumus un jautājumus ir iesūtījuši un turpina iesūtīt iedzīvotāji, sabiedriskās organizācijas un arī pašvaldības. Kopš jūlija beigām, kad savu darbību uzsāka reformas zvanu centrs, ir saņemti ap 1000 zvanu, kuros iedzīvotāji gan uzdod savus jautājumus, gan izsaka viedokli un ierosinājumus. Ministrija ik nedēļu sagatavo informatīvu materiālu par biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas tiek publicēts ministrijas  sociālajos tīklos (Facebook lapā un Twitter kontā), kā arī ministrijas mājaslapā. Ministrija tāpat ir saņēmusi ap 200 oficiālu vēstuļu no pašvaldībām vai to pārstāvošām organizācijām. Pašvaldību reformas informatīvās kampaņas ietvaros visā Latvijā notiek tikšanās ar iedzīvotājiem.

VARAM ir pārliecināta, ka tikšanās klātienē un tālākā savstarpējā sadarbībā dialogs ar EP ekspertiem būs konstruktīvs un uz pašvaldību sistēmas attīstību Latvijā vērsts.

Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533, 20200305
e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv