Vēl viens no pamudinājumiem lietot e-pakalpojumus ir
skaidri nosacījumi, kādus labumus cilvēks saņem, ja strādā attālināti, digitāli
un, kas notiek, ja jautājumus risina klātienē.
Un nav runa tikai par to, ka tas ir ātrāk un ērtāk, jo
nekur nav jāiet, svarīgi ir šis priekšrocības nostiprināt arī normatīvajos
aktos. Piemēram, ja kāda darbība vai process, izpildot e-pakalpojumu, ir īsāks,
nekā tad, ja to pašu dara klātienē. Tā cilvēks uzreiz pamana atšķirību un ir
gatavs e-pakalpojumus lietot atkārtoti. To mēs novērojam arī savā ikdienas
darbā, strādājot ar mežu īpašniekiem.
Jo aizņemtāks cilvēks, jo vairāk vēlas izmantot digitālās iespējas
Mežu īpašnieki ir ļoti
raiba un daudzveidīga publika. Tas ir gan īpašnieks, kuram pieder salīdzinoši
lielas meža platības, gan arī pensionārs, kuram īpašumā ir daži hektāri meža.
Un no tā atkarīgs, cik cilvēks ir atvērts un cik viņš vēlas
izmantot Valsts meža dienesta piedāvātos digitālos risinājumus.
Seniors noteikti labprātāk atnāks uz mežniecību,
aprunāsies pusstundu un, protams, kārtos visu vairāk vai mazāk papīra formātā.
Lielie meža īpašnieki, kam ir daudz mežu, daudz saimnieciskās darbības, domā un
risina jautājumus digitālā formā, jo nav ne laika, ne enerģijas, ne vēlmes nākt
uz iestādi un saņemt dokumentus papīra formā. Te jau tiek izmantots e-paraksts,
elektroniskie dokumenti, dažādas saziņas iespējas utt., jo lielu platību
īpašniekam un aktīvam uzņēmējam viņa laiks ir svarīgs.
Arī mežs kļūst “digitāls”
Arī
Valsts meža dienests ir mainījies. Mežsargs, kurš uz celma raksta dokumentus un
šādā veidā darbojas – tā ir vēsture. Mēs ļoti daudz esam ar tehnoloģijām gājuši
uz priekšu. Pirmkārt, Valsts meža dienestam ir lielā informācijas sistēma –
Valsts mežu reģistrs, kas pirms dažiem gadiem piedzīvoja ļoti lielas reformas
un atjauninājumus, un šobrīd cilvēkiem ir iespējams ne tikai redzēt savus datus
internetā, bet arī iesniegt dokumentus, dažādus pārskatus, meža
inventarizācijas lietas u.c.
Valsts meža dienesta piedāvātās digitālās iespējas tiek
arvien vairāk izmantotas un mēs no savas puses arī aicinām tās lietot. Cilvēki
saskata iespēju strādāt efektīvāk un jūtas tiešām apmierināti ar to, ka dažādus
jautājumu var atrisināt attālināti.
Bieži vien cilvēks pats dzīvo Rīgā, bet meža īpašums ir
tālu Latgalē. Digitālie risinājumi dod iespēju sazināties ar attiecīgo Valsts meža
dienesta nodaļu un noskaidrot visu nepieciešamo, nevis veltīt veselu dienu tam,
lai no Rīgas brauktu uz reģionu, iespējams, pat meklētu kādu, kas aizved,
plānotu, vai paspēs norādītajā darba laikā utt. E-risinājumi ir daudz ērtāki un
ātrāki.
*Kopš programmas darbības sākuma, 2018. gada aprīļa,
par digitālajiem aģentiem kļuvušas vairāk nekā 3700 personas – bibliotekāri, skolotāji,
valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Valsts un pašvaldību vienoto klientu
apkalpošanas centru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes,
Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības un satura centra, Uzņēmumu
reģistra u.c. iestāžu speciālisti. Digitālo
aģentu kartē varat uzzināt, kuru iestāžu darbinieki kļuvuši par
digitālajiem aģentiem.
Integrētās mācību un komunikācijas
aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros tiek
organizēti sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju
izmantošanas un uzvedības maiņas veicināšanas pasākumi. Programmas koncepcija
paredz integrētu pieeju – fokusēties uz 50 dzīves situāciju komunikāciju un
mācīšanu, lai pēc paredzēto aktivitāšu īstenošanas, sabiedrība spētu atpazīt
dzīves situācijas, kuras ir iespējams atrisināt vienuviet internetā – portālā
Latvija.lv. Nozīmīgākā programmas sastāvdaļa ir mācības, kuru rezultātā tiks
sagatavoti 6000 digitālie aģenti: valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki,
tostarp valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, kā
arī bibliotekāri, skolotāji un žurnālisti. Digitālie aģenti konsultēs
sabiedrību par e-pakalpojumu izmantošanu dažādās dzīves situācijās un drošu
darbošanos internetā. Plašāka informācija par mācībām un to norisi pieejama
portāla Latvija.lv atbalsta vietnē – https://mana.latvija.lv/.

Pasākums ir finansēts no Eiropas Reģionālā
attīstības fonda projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un
pārvaldības platforma" .