Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
  Preses relīzes
  Plānotie pasākumi
  Infografikas
  Foto galerija
  Video galerija
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
Breksits
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 


 
AktualitātesPreses relīzes
 
 
 
J.Pūce: Plūdu draudu brīdinājuma sistēmas uzlabošana samazinās postījumu iespējamību
09.07.2019

Rīga, 2019.gada 9.jūlijā – Šodien Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)  sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību”, kurā izklāstīti un pamatoti veicamie pasākumi, lai nodrošinātu par plūdiem atbildīgo institūciju – VARAM, VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), AS “Latvenergo”, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), pašvaldību, mazo HES īpašnieku - rīcības un sadarbspēju ārkārtas situācijās daudz operatīvāku un efektīvāku, tādējādi mazinot plūdu nodarītos zaudējumus iedzīvotājiem un tautsaimniecības sektoriem.

Latvijā pieaug un pieaugs kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums un intensitāte, pieaugs stipru nokrišņu gadījumu skaits (līdz pat 20%) - īpaši ziemas sezonā (līdz 37%) un pavasara sezonā (līdz 25%), bet vasara un rudens sezonas sagaidāmas arvien sausākas (nokrišņu samazinājums līdz 12%).

Ministrs Juris Pūce (AP!): "Klimata pārmaiņu ietekmē ekstrēmi laikapstākļu notikumi ir paredzami arvien biežāk, tostarp plūdi. Lai iespējami precīzāk tos paredzētu, novērstu postījumus un pasargātu iedzīvotājus, mums nepieciešama zināšanās balstīta izpratne par dabas procesiem un iespējas operatīvi prognozēt plūdu riskus un novērst to negatīvo ietekmi. Kopīgi sadarbojoties ar pašvaldībām, glābšanas dienestiem un citām iestādēm, mums jābūt gataviem rīkoties efektīvi un saskaņoti."

Informatīvajā ziņojumā aprakstīti plūdu riski, draudi, cēloņi, esošie un nākotnē paredzamie zaudējumi klimata pārmaiņu ietekmē, līdzšinējās plūdu riska informācijas sistēmas un informācijas (datu) apmaiņas problēmas Latvijā, jau uzsāktie uzlabojumi un nepieciešamie konkrētie pasākumi, lai plūdu draudu brīdinājuma sistēma Latvijā kļūtu efektīva un atbilstu visām mūsdienu sabiedrības prasībām, tā preventīvi mazinot klimata pārmaiņu riskus un novēršot analizētās problēmas: ieviešot plūdu monitoringu, hidroloģiskajā analīzē aptverot visu Latvijas teritoriju, uzlabojot brīdinājuma sistēmas precizitāti, ieviešot applūšanas varbūtības scenārijus ar daudz lielāku atkārtošanās biežumu, apkopojot nepieciešamo informāciju no pašvaldībām, mazajiem HES, AS “Latvenergo”, uzņēmējiem, operatīvā režīmā nodrošinot skaitlisko laikapstākļu prognozēšanu ne tikai reģionālā līmenī, bet katrā atsevišķā pašvaldībā, izveidojot modeļus ledus plūdiem un lietus plūdiem, piedaloties Ziemeļvalstu kopējā laikapstākļu modelēšanas centra darbā u.c.

Plūdu draudu brīdinājuma sistēmas uzlabošana četru gadu laikā (2020.-2023.gads) paredz realizēt četrus pamatpasākumus ar vairākiem apakšpasākumiem:

  • hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu  - automātisko caurplūduma sensoru, automātisko nokrišņu un sniega novērojumu laukumu, sniega spilvenu sniega segas krājuma noteikšanai – iegādi un uzstādīšanu, kā arī esošā meteoroloģiskā radara modernizāciju (jauni pasākumi);
  • esošās plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) attīstību, papildus nodrošinot hidroloģisko parametru statistiskos aprēķinus, modelēšanu un kartēšanu ar 2%, 5%, 20%, 30% un 50% varbūtībām (līdz šim netika veikts) valsts nozīmes plūdu riska teritorijām četros upju baseinu apgabalos, t.sk. pavasara plūdiem, lietus plūdiem  un vējuzplūdiem, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi un izmantojot jaunāko Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras aerolāzerskenējumu informāciju, aprēķinot plūdu ekonomiskos zaudējumus jaunām valsts nozīmes plūdu riska teritorijām u.c.;
  • lietus plūdu un ledus plūdu modelēšanu atbilstoši nākotnes klimata scenārijiem, kas līdz šim Latvijā nav veikta, digitalizējot vēsturiskos nokrišņu intensitātes datus, teritoriāli gridējot vēsturiskos un operatīvos nokrišņu datus, analizējot vēsturiskos noteces datus un izveidojot atbilstošu datu rindu visām novērojumu stacijām, izveidojot papildus nokrišņu un sniega novērojumu laukumus u.c., modeļu integrēšanu PRIS;
  • hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un PRIS uzturēšanas nodrošināšana.

Kopējais pasākumu izmaksu aprēķins ir 6,76 miljoni eiro.

Pasaules Ekonomikas Forums kopš 2007.gada izvērtē 50 būtiskākos riskus pasaulē, starp kuriem dominē klimata pārmaiņas un to ekstrēmi. Eiropas Vides aģentūra apkopojusi datus par laika posmu 1980.-2016.gads, un klimata pārmaiņu ekstrēmu rezultātā nodarītais zaudējums valstīm aprēķināts ap 495 miljardiem eiro, bojā gāja 91 103 cilvēki. Hidroloģiskās katastrofas (pali, plūdi, ledus sastrēgumi) sastādīja 27% no visu ekstremālo notikumu īpatsvara, savukārt meteoroloģiskās katastrofas (lietusgāzes, vētras, viesuļi, sniega sanesumi, krusa) – 63%. Latvijā minētajā laika posmā nodarītie zaudējumi aprēķināti 356 miljoni eiro. Prognozes rāda, ka līdz 2080.gadam Eiropā plūdu gadījumu skaits palielināsies septiņpadsmit reižu, bet ikgadējie zaudējumi, ko nodara plūdi, palielināsies par 70% - 90%.

Latvija pēdējos būtiskos plūdus, kurus izraisīja intensīvas lietusgāzes, pieredzēja 2017.gadā. Tie nodarīja milzīgus postījumus lauksaimniekiem, pašvaldībām un infrastruktūrai Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales. Aprēķinātie zaudējumi lauksaimniekiem bija 20,538 miljoni eiro. Atbilstoši zaudējumu apmēram Latvija no ES Solidaritātes fonda saņēma 17,7 miljoni eiro plūdu kompensācijai  un prevencijai, savukārt 25 pašvaldībām nodarīto postījumu novēršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tika piešķirti 3,3 miljoni eiro.

Plānoto plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas pasākumu ieviešana nodrošinās nepieciešamo prevenciju plūdu seku risku mazināšanai, stiprinās atbildīgo institūciju kapacitāti, tādējādi samazinot zaudējumus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai.

Ar informatīvu ziņojumu var iepazīties saitē: /lat/darbibas_veidi/udens_aizsardziba_/pludu_riski/?doc=21612.

Informāciju sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 
Tālr. 67026533, e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 



 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
23.09.2019
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta