Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
  Preses relīzes
  Plānotie pasākumi
  Infografikas
  Foto galerija
  Video galerija
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
Breksits
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 


 
AktualitātesPreses relīzes
 
 
 
J. Pūce: Latvijas vides politika jāveido tā, lai nodrošinātu jaunas iespējas tautsaimniecībā
26.06.2019
Šodien Luksemburgā notiek Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksme. Tajā plānots panākt vispārējo vienošanos par regulu par ūdens atkārtotu izmantošanu, kā arī apstiprināt padomes secinājumus par ES ilgtspējīgas ķīmijas politikas stratēģiju. Padomes sanāksmē plānota arī viedokļu apmaiņa par ES Vides politikas īstenošanas pārskatu.

Latvija pozitīvi novērtē padomes regulas projektu par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām un atbalsta šo iniciatīvu. Ūdens atkārtota izmantošana nozīmētu, ka attīrītus notekūdeņus varētu lietot, piemēram, lauksaimniecībā vai nepārtikas rūpniecībā, atsevišķās pakalpojumu jomās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce uzsver: “Esmu pārliecināts, ka Latvijai jāspēj pielāgoties ES kopējai virzībai uz tādu vides politiku, kas rēķinoties ar klimata pārmaiņām, kļūst drosmīgāka un izlēmīgāka. Ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās ietekmes un tām pielāgojoties, attīstot jaunas tautsaimniecības nozares un darba vietas, Latvija var kļūt par vienu no tām valstīm, kas šīs iespējas veiksmīgi izmanto.”

Regulas par ūdens atkārtotu izmantošanu mērķis ir veicināt ūdens trūkuma mazināšanu visā ES, ieviešot notekūdeņu atkārtotu izmantošanu lauksaimniecības zemju apūdeņošanai. Ģeogrāfisko, klimatisko un vides apstākļu atšķirību dēļ visām ES dalībvalstīm neder līdzīgi ūdens resursu efektīvas izmantošanas un aizsardzības risinājumi. Latvijai ir aktuāli, lai ES ūdeņu politika un tās instrumenti neprasītu piemērot tipveida risinājumus visās ES dalībvalstīs. Latvija uzskata, ka dalībvalstīm ir nepieciešama rīcības brīvība izvēlēties to apstākļiem visatbilstošākos risinājumus, lai rastu kompromisu starp vidi, cilvēku veselības aizsardzību un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu.

Tāpat viens no tematiem, par ko diskutē ES vides ministri, ir ilgtspējīgas ķīmijas politikas stratēģija.  Ķīmiskās vielas un to maisījumi tiek izmantoti dažādu preču ražošanā, daudzveidīgu pakalpojumu sniegšanā, kā arī katrā mājsaimniecībā ikdienā. Noteiktas ķīmiskās vielas dēļ to piemītošajām īpašībām var radīt negatīvu ietekmi cilvēku veselībai un videi. Līdz ar to Padomes secinājumi par virzību uz ilgtspējīgu ķīmisko vielu politikas stratēģiju ietver uzskaitījumu darbībām, kuras vērstas uz drošu ķīmisko vielu izmantošanu un pieejamu informāciju par vielu īpašībām. Ieviešot šos pasākumus, negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un vidi var tikt novērsta vai samazināta, kā arī tiek veicināta tādu vielu atkārtota izmantošana, kas rada mazāku risku. Latvija piekrīt padomes secinājumos norādītajam, ka jāizstrādā ES netoksiskas vides stratēģija un darbības plāns kā nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību cilvēku veselībai un videi no endokrīnās sistēmas grāvējvielu iedarbības.

Vides padomes laikā plānots arī atskatīties uz vienošanās progresu par Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķi 2050.gadam, t.sk. 20.jūnija Eiropadomes secinājumiem. “Latvijai klimatneitralitātes mērķis būs izdevīgs”, uzskata ministrs J.Pūce. “Panāktā Latvijas valdības nostājas maiņa par labu klimatneitralitātei palīdzēs Latvijā radīt jaunas, labi apmaksātas darba vietas. Klimatneitralitāte ir tautsaimniecības attīstības iespēja!”

Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes. Vairumā gadījumu, lai samazinātu emisijas, jāsamazina arī energoresursu un materiālu patēriņš un tas savukārt uzlabo konkurētspēju. Turklāt nepieciešamo jauno tehnoloģiju un procesu attīstīšana ir pamats jaunu ražotņu un darba vietu izveidei, jaunu noieta tirgu apgūšanai un iekšzemes kopprodukta palielināšana.

Papildu informācija:                                                 
Agnese Vārpiņa
Ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 27275745,e-pasts: agnese.varpina@varam.gov.lv
vwww.varam.gov.lv

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 



 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
20.11.2019
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta