Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
  Preses relīzes
  Plānotie pasākumi
  Infografikas
  Foto galerija
  Video galerija
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 




 
AktualitātesPreses relīzes
 
 
 
Gaujā aiztur maluzvejnieku – zemūdens mednieku ar visu lomu
31.10.2018
Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) vides inspektori otrdienas naktī pēc vairāk nekā trīs stundu ilgas sekošanas pieķēruši un aizturējuši maluzvejnieku, kurš lieguma laikā, turklāt neatļautā veidā Gaujā ķēra lašveidīgās zivis.

Sākoties aktīvākam lašveidīgo zivju nārstam Latvijas upēs, Pārvaldes vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām lašupēm un šo zivju ieguves lieguma ievērošanai. Vienā no šādiem reidiem inspektori Gaujas upē Līgatnes novada teritorijā pamanīja aizdomīgas kustības, kas, uzmanīgāk ieskatoties, izrādījās zemūdens mednieka rosīšanās. Vīrietis, aprīkojies ar zemūdens peldēšanas inventāru un bruņojies ar harpūnu, Gaujā bija nomedījis taimiņu.

Inspektori maluzvejnieku uzmanīja un sekoja viņam vairāk nekā trīs stundu garumā, līdz beidzot vīrietis iznāca no ūdens un tika aizturēts ar visu lomu. Inspektori sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un viņam būs jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie zaudējumi 715 eiro apmērā.

Nelegāli iegūtā zivs jau nākamajā dienā nogādāta uz Līgatnes dabas takām un izbarota lāčiem.

Gauja un citas tās pietekas ir starp Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

“Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors, viens no lašu sargiem Jānis Bušs.

Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.

Fakti un informācija par lašveidīgajām zivīm:

Lasis ir viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm - tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās.

  • No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.
  • Lašveidīgās zivis ir varenas ceļotājas – ir novērota līdz pat 3000 kilometru tāla migrācija, bet pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 100 kilometrus diennaktī.
  • Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet upju grīvās - pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā sastāva.
  • Lasis var sasniegt 15 gadu vecumu, Latvijā – 10 gadu vecumu.
  • Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs.

Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām vispār aizliegts makšķerēt. Ar šo upju sarakstu un citiem nosacījumiem var iepazīties šeit: http://ej.uz/lasupes/.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju  iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī  kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.

Video: https://youtu.be/wfN_hFEVJzg

 

Informāciju sagatavoja:

Maija Rēna
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
maija.rena@daba.gov.lv
Tālr.: 29272365

Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 





 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
16.11.2018
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta