Par ministriju
Kontakti
Aktualitātes
  Preses relīzes
  Plānotie pasākumi
  Infografikas
  Foto galerija
  Video galerija
Vakances
Nozares politika
Normatīvie akti
Fondi un investīcijas
Valsts galvojums
Publiskais iepirkums
ES informācija
Starptautiskā sadarbība
Publikācijas un pētījumi
Sabiedrības līdzdalība
 
Izvēlies kādu no iesvītrotām kalendāra dienām, lai redzētu šīs dienas pasākumus!
 




 
AktualitātesPreses relīzes
 
 
 
VARAM paveikto un plānoto darbu prioritātēs – depozīta sistēmas ieviešana, reģionālās reformas turpināšana un e-pakalpojumu attīstīšana
24.10.2018
Rīgā, 2018.gada 24.oktobrī. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi Ministru kabinetā informāciju par valdības rīcības plāna izpildi 2018. gadā un rīcības plāna uzdevumiem nākamajam periodam. Apkopojums ietver jau īstenotos uzdevumus, kā arī plašāku informāciju par iesāktajiem darbiem, kuru izpilde tiks turpināta nākamajos periodos.
VARAM 2018.gadā paveikta vairāku nozīmīgu uzdevumu īstenošana, kā svarīgākie no tiem norādīti dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana Latvijā, reģionālās reformas turpināšana, veidojot 30 pašvaldības sadarbības teritorijas esošo 119 pašvaldību vietā, kā arī e-pakalpojumu attīstīšana, veicinot “vienas pieturas aģentūras” principu. 

Ministrs Kaspars Gerhards: ”Esmu gandarīts, ka ir paveikts Latvijas sabiedrībai un videi tik nozīmīgs darbs. Daba un vide ir jāsargā, lai arī mūsu bērni un mazbērni varētu dzīvot zaļā Latvijā. Ir jāattīra un jāsakopj vides objekti, kas mums diemžēl atstāti vēl no padomju laika – Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācija ir veiksmīgi pabeigta, kā arī Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju plānots pabeigt jau 2023.gadā. Vides piesārņojuma cēloņu novēršana mūsdienās ir tikpat svarīga, kā seku likvidēšana, tādēļ jau šodien mums ir jāveicina sabiedrības paradumu maiņa, sniedzot arvien pieejamākus dalītās atkritumu vākšanas veidus, tai skaitā – ieviešot dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu Latvijā.” 

Vides aizsardzības jomā paveikti vairāki videi un sabiedrībai nozīmīgi darbi, tai skaitā atsākti Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbi. 2017.gadā uzsāktie juridiskie procesi veiksmīgi pabeigti un jau 2018.gadā uzsākti sanācijas darbi. Turklāt arī tika nodrošināta Eiropas Savienības fondu finansējuma saglabāšana 30 milj. EUR apmērā projekta 2.posma īstenošanai. 

Ne mazāk svarīgs darbs paveikts atkritumu apsaimniekošanas jomā - izstrādāti likuma grozījumi, kas nosaka stingrākas prasības un veido kontroles mehānismus atkritumu apsaimniekošanas sfērā. Tie paredz, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem jānodrošina finanšu garantijas darbību veikšanai. Līdz ar to gadījumā, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, tie tiks novērsti, izmantojot finanšu garantijas, nevis valsts budžeta līdzekļus. Grozījumi nosaka arī stingrākus kontroles mehānismus pārvadājumiem un atkritumu pārstrādei, kā arī Latvijā vairs nevarēs ievest atkritumus, ja nebūs skaidri noteikta to pārstrādes vieta. 

Arī dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas projekta uzsākšana ir svarīgs solis vides aizsardzības un materiālu otrreizējas pārstrādes veicināšanai. Tā ir daļa no atkritumu šķirošanas kultūras popularizēšanas valsts iedzīvotāju vidū. Ir būtiski veidot ikvienam pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas veidu, līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā būs iespējams nodrošināt izlietoto dzērienu iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei līdz pat 90% apmērā, kā arī varēs pārstrādāt līdz pat 100% no nodotajiem materiāliem. Turklāt tas nozīmēs arī to, ka arvien mazāk dzērienu iepakojumu nonāks apkārtējā vidē – mežos, ceļmalās, publiskajos ūdeņos un citur. Plānots, ka depozīta sistēma Latvijā varētu tikt ieviesta jau no 2020. gada. 

“Reģionālās attīstības veicināšanā esam spēruši vairākus Latvijas sabiedrībai nozīmīgus soļus. Reģionālās atšķirības ir iespējami jāsamazina, un to ir iespējams paveikt, sniedzot atbalstu pašvaldībām un uzņēmējdarbības veicējiem. Tur, kur būs pieejams darbs, būs arī iedzīvotāji. Tādēļ esam izveidojuši Latgales speciālo ekonomisko zonu un paplašinām atbalsta programmas nosacījumus, kas sniedz iespējas pašvaldībām atjaunot degradētās teritorijas, veidojot vietas, kur strādāt iedzīvotājiem un attīstīties uzņēmējiem,” uzsver ministrs Kaspars Gerhards. 

Lai mazinātu reģionālās atšķirības valstī, īpaša uzmanība pievērsta tieši Latgales reģiona izaugsmes veicināšanai. 2018.gada 18.septembra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Rīcības plāns Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021. gadam, kas ietver plašākus un pieejamākus atbalsta mehānismus Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, kas ir viena no lielākajām Austrumeiropā. Jau šobrīd uzņēmēji var saņemt valsts atbalstu, tai skaitā uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļu atlaides kopumā līdz pat 80% apmērā. 

Arī citos reģionos tiek realizēti vairāki projekti – kopā visos Latvijas reģionos uzņēmējdarbības infrastruktūrai ir apstiprināti vai vēl vērtēšanā projekti par gandrīz 200 milj. EUR ar plānoto 5000 jaunu darba vietu izveidi un vairāk nekā 300 milj. EUR piesaistītājām investīcijām. Daļa no šiem plāniem jau ir realizēta – šobrīd pabeigti vairāki projekti un ir jau pirmie sasniegtie rezultāti - izveidotas 733 jaunas darba vietas un piesaistīti 90 milj. EUR privāto investīciju. 

Reģionālās attīstības jomā veicināts darba samaksas pieaugums visos reģionos: 2004.gadā visaugstākā bruto darba samaksa bija Rīgas reģionā (329 EUR), savukārt 2016.gadā tā reģionā pieauga līdz 935 EUR. Vērtējot pret Rīgas reģiona darba algu 2016.g., salīdzinoši daudz mazāka darba samaksa bija pārējos reģionos – Latgalē tā ir 63%, Vidzemē 72%, Kurzemē 77%, bet Zemgalē 78% no Rīgā pieejamās vidējās darba samaksas. Vērtējot darba samaksas pieauguma dinamiku, kopš iestāšanās ES tā visstraujāk ir palielinājusies tieši Rīgā un Zemgalē, tādējādi vēl vairāk palielinot atšķirību starp Rīgas apkārtni un pārējo Latviju. Latgales reģionā šajā periodā darba samaksa pieaugusi no 225 EUR līdz 592 EUR jeb par 163%. 

Reģionālās attīstības veicināšanai ir būtiski sadarboties ar pašvaldībām, motivējot un atbalstot pašvaldības veidot arvien pieejamākus pakalpojumus ģimenēm ar bērniem. Tādēļ turpināta iniciatīva “Ģimenei draudzīga pašvaldība”, kuras ietvaros tiek sekmēta pozitīvā konkurence pašvaldību vidū, lai, ņemot vērā pozitīvos piemērus, arvien vairāk pašvaldības sniegtu ģimenēm draudzīgus un pieejamus pakalpojumus, kā arī veidotu arvien jaunus atbalsta mehānismus. Turklāt, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem 2017.gadā, 2018.gadā tā tiek papildināta ar jaunu iniciatīvu – “Goda ģimenes gads”, kuras ietvaros tiek godinātas Latvijas daudzbērnu ģimenes. Iniciatīvas ietvaros izveidota arī interneta vietne www.vietagimenei.lv, kur ikviens apmeklētājs var iepazīties ar savas pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu ģimenēm. 

Lai nodrošinātu pārskatāmu un ģimenēm draudzīgu pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās, VARAM izstrādāti un veikti grozījumi Izglītības likumā - iedzīvināts princips, ka bērnudārzos “nauda seko bērnam”. Izveidota metodika, pēc kuras pašvaldība nosaka cik izmaksā viens bērns pašvaldības bērnudārzā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un šāda summa pašvaldībai ir jāsedz privātajam bērnudārzam, gadījumos, ja pašvaldība nenodrošina vietu savā bērnudārzā. 

Svarīgi uzsvērt, ka reģionālās attīstības veicināšanā iedzīvotāju skaita saglabāšana un palielināšana ir būtiska, tādēļ VARAM 2018.gadā uzsākts aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju remigrācijas pilotprojekts, kura ietvaros pieci reģionālie remigrācijas koordinatori sniedz atbalstu un konsultācijas aizbraukušajiem par iespējām atgriezties Latvijā, palīdzot atrast izglītības iestādes, dzīvesvietu, darba iespējas, u.tml. Laika posmā no 2018.gada marta līdz septembrim (ieskaitot) Latvijā atgriezušās 124 ģimenes jeb 314 cilvēki, kuri ir izmantojuši reģionālo remigrācijas koordinatoru konsultācijas. Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam izveidota arī interneta vietne www.paps.lv, kur ikvienam interesentam ir iespēja saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Turklāt projekta ietvaros noteikts arī finansiāls atbalsts remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā – līdz pat 9000 EUR, kas konkursa rezultātā piešķirts remigrantu uzņēmējdarbības idejām katrā no pieciem plānošanas reģioniem. Kopējais finansējuma apmērs uzņēmējdarbības uzsākšanai ir 180 tūkst. EUR. 

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā paveikts apjomīgs darbs, ieviešot un popularizējot “vienas pieturas aģentūras” principu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas, uzlabojot publisko pakalpojumu pieejamību un veicinot pārvaldes efektivitāti. Izveidoti jau 78 vienotie klientu apkalpošanas centri visā Latvijā (72 novadu un 6 reģionālie). 2018.gada oktobra sākumā reģistrēti vairāk nekā 68 tūkstoši sniegti pakalpojumi, kas ir par 22% vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt no vienoto klientu apkalpošanas centru izveides sākuma kopumā reģistrēti teju 200 tūkstoši sniegto pakalpojumu. 

Pilnveidots arī pieejamo pakalpojumu klāsts interneta vietnē www.latvija.lv, kur ikvienam iedzīvotājam ir pieejami vairāk nekā 500 valsts un pašvaldību institūciju e-pakalpojumi (un to skaits turpina augt!). Pakalpojumu pieejamības nodrošināšana e-vidē ekonomē iedzīvotāju laiku un resursus, kā arī samazina valsts pārvaldes administratīvo slogu klātienes pakalpojumu sniegšanai. Uzsākta oficiālās e-adreses ieviešana, kas paredz iedzīvotājiem pieejamāku un mūsdienu prasībām atbilstošu saziņu ar valsti un vidējā termiņā ļaus samazināt valsts, kā arī uzņēmēju un iedzīvotāju izmaksas. 

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību un prasmes valsts institūciju sniegto e-pakalpojumu izmantošanā, 2018. gadā uzsākta informatīvā un apmācību kampaņa “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!”, kuras ietvaros sabiedrībai tiek sniegta informācija par portāla www.latvija.lv izmantošanu un pieejamajiem pakalpojumiem. Kampaņas ietvaros tiks apmācīti 6000 digitālie aģenti – skolotāji, bibliotekāri un citi, kas veicinās e-pakalpojumu lietošanas apmācības sabiedrībā. 

Savukārt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībai piesaistīts arī ERAF finansējums vairāk nekā 151 milj. EUR apmērā. Ar šo programmu tiks sasniegti noteikti mērķi:

  •  Vairota valsts pārvaldes datu un procesu saskarņu pieejamība gan no tehniskā, gan tiesiskā, gan publiskā aspekta;
  •  Veikta darbības procesu un pakalpojumu piegādes procesu analīze, transformācija, optimizācija un elektronizācija, izvēloties izmaksu efektīvus risinājumus; 
  • Pielāgoti pakalpojumi sadarbībai Eiropas vienotajā tirgū, paaugstinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iespēju izmantošanu. Šobrīd jau uzsākta 38 projektu īstenošanas 1. kārta. 

Papildu informācijai: 
Santa Vaļuma 
Ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 
Tālr. 67026463, e-pasts: santa.valuma@varam.gov.lv 
www.varam.gov.lv
Atpakaļ
 
Dabas aizsardzība
E-pārvalde
Fondi un investīcijas
Ilgtspējīga attīstība
Klimata pārmaiņas
Pašvaldības
Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide
Reģionālā attīstība
Teritorijas attīstības plānošana
Ūdeņu pārvaldība
Vides aizsardzība
Zaļais publiskais iepirkums
 
 





 
        
Darba laiks
Pr: 8.30:18.00
Ot - Cet: 8.30:17.00
Pt: 8.30:16:00
VARAM adrese
Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Telefons: +371 66016740
Fakss:+371 67820442
E-pasts: pasts@varam.gov.lv
     
Lapa atjaunota
16.11.2018
 Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta