Projektu ECOFLOW iesāka 2017. gada aprīlī, tas tiks pabeigts 2019. gada martā, un tā mērķis ir savākt informāciju, kas nepieciešama, lai uzlabotu to upju apsaimniekošanu, uz kurām ierīkotas mazās hidroelektrostacijas (HES).

Ūdens plūsmas regulācija mazo HES darbības rezultātā rada nozīmīgu slodzi Latvijas-Lietuvas pārrobežu upju baseinos, kuros ierīkotas vairāk nekā 100 mazās HES. 88 no tām atrodas Latvijā, 16 – Lietuvā. Pavisam Latvijā ir 146 mazās hidroelektrostacijas, kas uzbūvētas uz upēm un saražo aptuveni 2-3% no kopējā hidroelektrostacijās saražotā enerģijas daudzuma.

Projekta ECOFLOW laikā iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai atbildīgās iestādes varētu iesniegt priekšlikumus izmaiņām nacionālajā likumdošanā. Tās pieprasa ieviest gan jaunas likumdošanas prasības vides jomā Eiropas Savienībā, gan reālā situācija upēs lejpus mazajiem HES mazūdens periodos.

Problēmas būtība ir tāda, ka HES ietekme uz upes plūdumu saistīta ne tikai ar aizsprostu izbūvi, kas kavē zivju migrāciju un izjauc upes nepārtrauktību, bet arī ar visu upes ekoloģisko kvalitāti kopumā. Nereti tieši nepietiekams caurplūdums un ūdens līmeņa svārstības neļauj upju ūdensobjektiem sasniegt labu ekoloģisko kvalitātes klasi. Ūdens izmantošana elektrības ražošanai nozīmē arī to, ka upē nepārtraukti tiek radītas caurplūduma un līmeņa svārstības, jo lielākajā daļā mazajos HES tajās uzstādīto turbīnu regulēšanas iespējas nav pietiekamas, lai varētu piemēroties upes dabiskā caurplūduma izmaiņai. Tāpēc ūdens tiek uzkrāts HES ūdenskrātuvēs, un vēlāk laists cauri turbīnām tādā apjomā, kādā tas spēj ūdens enerģiju pārvērst elektrībā. Gadījumos, kad ūdens tiek ilgstoši uzkrāts, upes gultnē lejpus HES pazeminās ūdens līmenis un samazinās ūdens organismiem pieejamo dzīvotņu platības.

Caurplūdums ir ūdens tilpums, kas izplūst caur aktīvo teces šķērsgriezumu laika vienībā un to izsaka kubikmetros stundā vai litros sekundē. Lai gan caurplūdums Latvijas upēs mainās arī dabisku apstākļu, piemēram, klimata pārmaiņu dēļ, ko īpaši varēja novērot šovasar, HES izraisītās mākslīgās svārstības ir daudz krasākas un postošākas. Vēl viena postoša HES ietekme ir straujas ūdens līmeņa svārstības ļoti īsā laika posmā (hydropeaking), kad tiek aizskaloti gan ūdens dzīvnieki, gan iznīcināti biotopi.

Seminārā, kas tika organizēts divās paralēlās sesijās – lietuviešu un latviešu valodās - eksperti skaidroja, kā pilotteritorijās – upēs, uz kurām atrodas mazās hidroelektrostacijas (HES) – tiek veikti mērījumi un prezentēja pirmos iegūtos aprēķinu un modelēšanas rezultātus, kas nepieciešami ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai.

Rezultāti rāda, ka ekoloģiskā caurplūduma noteikšana ar jauno metodi nav vienkārša, jo upes ir sarežģītas ekosistēmas un nav viena pareizā ekoloģiskā caurplūduma, ikvienai mazajai HES tas var būt atšķirīgs. Ekoloģiskais caurplūdums dažādām zivju sugām mainās atkarībā no bioperioda, piemēram, nārstošana, un hidroloģiskajiem apstākļiem (vasaras mazūdens periods, pavasara pali).

Projekta mērķis ir Latvijā un Lietuvā ekoloģiskā caurplūduma aprēķināšanai adaptēt Rietumeiropā izmantoto MesoHABSIM modeli. Tas balstās uz zivīm piemēroto dzīvotņu platības novērtēšanu pie atšķirīga caurplūduma un sastāv no trīs komponentēm: zivju modeļa, hidroloģiskā režīma raksturojuma un upju biotopu kartēšanas.

Upju biotopu kartēšana tiek veikta pie četriem dažādiem caurplūdumiem (mazūdens zemākā, vidējā, maksimālā un gada vidējā). Pie katra caurplūduma lauka apstākļos tiek ievākta detalizēta informācija par upes dziļumu, straumes ātrumu, gultnes substrātu, nomērot straujteču un lēnteču aizņemto platību konkrētā upes posmā. 2017. gada vasaras un rudens sezonā tika apsekotas trīs upes Vanka, Ciecere un Ēda (Šķēde)), bet pašlaik tiek apsekotas trīs upes - Bērze, Auce un Īslīce.

Projekta ietvaros tiek pārņemta metode, kas, balstoties uz lauka mērījumiem, ļauj novērtēt, kā pie atšķirīgiem caurplūdumiem dažādu sugu zivis jutīsies virtuālā, bet realitātei ļoti tuvā vidē. Savukārt ar šo metodi iegūtie rezultāti ļaus secināt, kāds ir minimālais caurplūdums, kas nepieciešams zivju sabiedrību labvēlīgai eksistencei konkrētā upes posmā.

Pašlaik Latvijā dažādos MK noteikumos ir dotas dažādas definīcijas un formulas ekoloģiskā caurplūduma aprēķināšanai, turklāt nevienam no šiem caurplūdumiem nav zinātniski pamatotas saistības ar zivju labklājību.

Ir arī jāņem vērā, ka prasības pret dzīves vidi atšķiras gan dažādām zivju sugām, gan arī vienas sugas zivīm – atkarībā no zivs vecuma, sezonas un tā, vai konkrētajā upes posmā galvenokārt norisinās zivju nārsts un mazuļu attīstība, vai tajā barojas pieaugušie īpatņi. Ļoti iespējams, ka vairākos gadījumos panākt to, ka upe lejpus HES būs piemērota gan zivju nārstam un mazuļu attīstībai, gan barības meklējumiem un citām vajadzībām, izdosies tikai tad, ja katrai sezonai tiks noteikts atšķirīgs ekoloģiskais caurplūdums.

“Līdz šim nedz Latvijā, nedz Lietuvā nav veikti plaši pētījumi par ūdens noteces izmaiņu ietekmi uz upju biotopiem un bioloģisko daudzveidību, taču to nepieciešams noskaidrot, jo mazo HES darbības rezultātā upju ūdens līmenis nepārtraukti mainās. Reizēm tik strauji, ka rodas krastu izskalošanās, kas veicina to eroziju, rodas tā dēvētās “mirušās zonas” upju krastos, kurās nespēj iesakņoties ūdensaugi, kā arī nopietni tiek apdraudēta upju fauna - zivis un jo īpaši gliemji, kas nespēj strauji mainīt savu atrašanās vietu” uzsver Linda Fībiga, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākais eksperts un projekta ECOFLOW vadītāja.

Viņa secina, ka seminārs bija ļoti nozīmīgs visiem tajā iesaistītajiem partneriem: “Latvijas iedzīvotājiem bieži patīk uzsvērt, ka dzīvojam vienā no pasaules zaļākajām valstīm. Taču, darbojoties vides pētniecības jomā, nākas domāt ilgtermiņā – cik ilgtspējīgi un efektīvi tiek izmantoti mums pieejamie ūdeņu resursi, un kādā kvalitātē mēs to atstāsim nākamajām paaudzēm? Neievērojot pārdomātu, uz zinātniskiem pētījumiem balstītu vides politiku, varam panākt, ka daudzas Latvijas upes pārvērtīsies par ieplakām, kas pildītas ar seklu, stāvošu ūdeni, bez zivīm un citiem tajā dzīvojošajiem organismiem. Vai šādu vidi vēlamies atstāt mūsu bērniem?”

Projekta vadošais partneris: VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

Projekta partneri: Lietuvas Enerģētikas Institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”

ECOFLOW projektu finansē Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.–2020. gadam.

Projekta ilgums ir 2 gadi (01.04.2017. – 31.03.2019.).

Kopējais projekta finansējums ir 391 245,20 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 85% (332 558,42 EUR) apmērā.

www.latlit.eu

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Oskars Vizbulis
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: +371 27337797