Projektu
ECOFLOW iesāka 2017. gada aprīlī, tas tiks pabeigts 2019. gada martā, un tā
mērķis ir savākt informāciju, kas nepieciešama, lai uzlabotu to upju
apsaimniekošanu, uz kurām ierīkotas mazās hidroelektrostacijas (HES).
Ūdens plūsmas regulācija mazo HES darbības rezultātā rada nozīmīgu
slodzi Latvijas-Lietuvas pārrobežu upju baseinos, kuros ierīkotas vairāk nekā
100 mazās HES. 88 no tām atrodas Latvijā, 16 – Lietuvā. Pavisam Latvijā ir 146
mazās hidroelektrostacijas, kas uzbūvētas uz upēm un saražo aptuveni 2-3% no
kopējā hidroelektrostacijās saražotā enerģijas daudzuma.
Projekta
ECOFLOW laikā iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai atbildīgās iestādes varētu
iesniegt priekšlikumus izmaiņām nacionālajā likumdošanā. Tās pieprasa ieviest gan
jaunas likumdošanas prasības vides jomā Eiropas Savienībā, gan reālā situācija
upēs lejpus mazajiem HES mazūdens periodos.
Problēmas
būtība ir tāda, ka HES ietekme uz upes plūdumu saistīta ne tikai ar aizsprostu
izbūvi, kas kavē zivju migrāciju un izjauc upes nepārtrauktību, bet arī ar visu
upes ekoloģisko kvalitāti kopumā. Nereti tieši nepietiekams caurplūdums un
ūdens līmeņa svārstības neļauj upju ūdensobjektiem sasniegt labu ekoloģisko
kvalitātes klasi. Ūdens izmantošana elektrības ražošanai nozīmē arī to, ka upē
nepārtraukti tiek radītas caurplūduma un līmeņa svārstības, jo lielākajā daļā
mazajos HES tajās uzstādīto turbīnu regulēšanas iespējas nav pietiekamas, lai
varētu piemēroties upes dabiskā caurplūduma izmaiņai. Tāpēc ūdens tiek uzkrāts
HES ūdenskrātuvēs, un vēlāk laists cauri turbīnām tādā apjomā, kādā tas spēj
ūdens enerģiju pārvērst elektrībā. Gadījumos, kad ūdens tiek ilgstoši uzkrāts,
upes gultnē lejpus HES pazeminās ūdens līmenis un samazinās ūdens organismiem
pieejamo dzīvotņu platības.
Caurplūdums ir
ūdens tilpums, kas izplūst caur aktīvo teces šķērsgriezumu laika vienībā un to
izsaka kubikmetros stundā vai litros sekundē. Lai gan caurplūdums Latvijas upēs
mainās arī dabisku apstākļu, piemēram, klimata pārmaiņu dēļ, ko īpaši varēja
novērot šovasar, HES izraisītās mākslīgās svārstības ir daudz krasākas un
postošākas. Vēl viena postoša HES ietekme ir straujas ūdens līmeņa svārstības
ļoti īsā laika posmā (hydropeaking),
kad tiek aizskaloti gan ūdens dzīvnieki, gan iznīcināti biotopi.
Seminārā, kas
tika organizēts divās paralēlās sesijās – lietuviešu un latviešu valodās -
eksperti skaidroja, kā pilotteritorijās – upēs, uz kurām atrodas mazās
hidroelektrostacijas (HES) – tiek veikti mērījumi un prezentēja pirmos iegūtos
aprēķinu un modelēšanas rezultātus, kas nepieciešami ekoloģiskā caurplūduma
noteikšanai.
Rezultāti
rāda, ka ekoloģiskā caurplūduma noteikšana ar jauno metodi nav vienkārša, jo
upes ir sarežģītas ekosistēmas un nav viena pareizā ekoloģiskā caurplūduma,
ikvienai mazajai HES tas var būt atšķirīgs. Ekoloģiskais caurplūdums dažādām zivju sugām mainās
atkarībā no bioperioda, piemēram, nārstošana, un hidroloģiskajiem apstākļiem
(vasaras mazūdens periods, pavasara pali).
Projekta
mērķis ir Latvijā un Lietuvā ekoloģiskā caurplūduma aprēķināšanai adaptēt
Rietumeiropā izmantoto MesoHABSIM modeli. Tas balstās uz zivīm piemēroto
dzīvotņu platības novērtēšanu pie atšķirīga caurplūduma un sastāv no trīs
komponentēm: zivju modeļa, hidroloģiskā režīma raksturojuma un upju biotopu
kartēšanas.
Upju
biotopu kartēšana tiek veikta pie četriem dažādiem caurplūdumiem (mazūdens
zemākā, vidējā, maksimālā un gada vidējā). Pie katra caurplūduma lauka
apstākļos tiek ievākta detalizēta informācija par upes dziļumu, straumes
ātrumu, gultnes substrātu, nomērot straujteču un lēnteču aizņemto platību
konkrētā upes posmā. 2017. gada vasaras un rudens sezonā tika apsekotas trīs
upes Vanka, Ciecere un Ēda (Šķēde)), bet pašlaik tiek apsekotas trīs upes -
Bērze, Auce un Īslīce.
Projekta
ietvaros tiek pārņemta metode, kas, balstoties uz lauka mērījumiem, ļauj
novērtēt, kā pie atšķirīgiem caurplūdumiem dažādu sugu zivis jutīsies virtuālā,
bet realitātei ļoti tuvā vidē. Savukārt ar šo metodi iegūtie rezultāti ļaus
secināt, kāds ir minimālais caurplūdums, kas nepieciešams zivju sabiedrību
labvēlīgai eksistencei konkrētā upes posmā.
Pašlaik
Latvijā dažādos MK noteikumos ir dotas dažādas definīcijas un formulas ekoloģiskā
caurplūduma aprēķināšanai, turklāt nevienam no šiem caurplūdumiem nav
zinātniski pamatotas saistības ar zivju labklājību.
Ir arī
jāņem vērā, ka prasības pret dzīves vidi atšķiras gan dažādām zivju sugām, gan
arī vienas sugas zivīm – atkarībā no zivs vecuma, sezonas un tā, vai konkrētajā
upes posmā galvenokārt norisinās zivju nārsts un mazuļu attīstība, vai tajā
barojas pieaugušie īpatņi. Ļoti iespējams, ka vairākos gadījumos panākt to, ka
upe lejpus HES būs piemērota gan zivju nārstam un mazuļu attīstībai, gan
barības meklējumiem un citām vajadzībām, izdosies tikai tad, ja katrai sezonai
tiks noteikts atšķirīgs ekoloģiskais caurplūdums.
“Līdz šim nedz Latvijā, nedz Lietuvā nav
veikti plaši pētījumi par ūdens noteces izmaiņu ietekmi uz upju biotopiem un
bioloģisko daudzveidību, taču to nepieciešams noskaidrot, jo mazo HES darbības
rezultātā upju ūdens līmenis nepārtraukti mainās. Reizēm tik strauji, ka rodas
krastu izskalošanās, kas veicina to eroziju, rodas tā dēvētās “mirušās zonas”
upju krastos, kurās nespēj iesakņoties ūdensaugi, kā arī nopietni tiek
apdraudēta upju fauna - zivis un jo īpaši gliemji, kas nespēj strauji mainīt
savu atrašanās vietu” uzsver Linda Fībiga, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas
vecākais eksperts un projekta ECOFLOW vadītāja.
Viņa secina, ka seminārs bija ļoti nozīmīgs visiem tajā
iesaistītajiem partneriem: “Latvijas
iedzīvotājiem bieži patīk uzsvērt, ka dzīvojam vienā no pasaules zaļākajām
valstīm. Taču, darbojoties vides pētniecības jomā, nākas domāt ilgtermiņā – cik
ilgtspējīgi un efektīvi tiek izmantoti mums pieejamie ūdeņu resursi, un kādā
kvalitātē mēs to atstāsim nākamajām paaudzēm? Neievērojot pārdomātu, uz zinātniskiem
pētījumiem balstītu vides politiku, varam panākt, ka daudzas Latvijas upes
pārvērtīsies par ieplakām, kas pildītas ar seklu, stāvošu ūdeni, bez zivīm un
citiem tajā dzīvojošajiem organismiem. Vai šādu vidi vēlamies atstāt mūsu
bērniem?”
Projekta
vadošais partneris: VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.
Projekta
partneri: Lietuvas Enerģētikas Institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”
ECOFLOW
projektu finansē Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības
programma 2014.–2020. gadam.
Projekta ilgums ir 2 gadi (01.04.2017. –
31.03.2019.).
Kopējais
projekta finansējums ir 391 245,20 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 85%
(332 558,42 EUR) apmērā.
www.latlit.eu
Šis
raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta
saturu pilnībā atbild VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs”, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo
nostāju.
Oskars
Vizbulis
Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.:
+371 27337797