Administratīvi teritoriālā reforma

Latvijā pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. To paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas spēkā stājies 2020. gada 23. jūnijā. Jaunās pašvaldību domes darbu uzsāka 2021. gada jūlijā. 

Likums noteic administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos. Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos.

Karte - Saeimas apstiprinātais 43 pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums no 2021. gada

Skatīt karti:

• pdf formātā
• jpg formātā

Administratīvi teritoriālā reforma valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai.

Izvirzītais mērķis līdz 2021.gadam:

• Izveidotas ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām
• Pašvaldības spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā
• Pašvaldības sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām

Reformas mērķi valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai:

• Valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana
• Racionāla budžeta līdzekļu izlietošana
• Reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri ar to lauku teritorijām saistīti
  vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā
• Efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, iesaistot
  attiecīgo teritoriju iedzīvotājus
• Pašvaldību kapacitātes un autonomijas stiprināšana, ievērojot
  subsidiaritātes principu
• Pievilcīga vide investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas
  samazināšana
• Pašvaldības ir patstāvīgas un spēj izpildīt tām likumos uzdotās funkcijas

Finansiālais ieguvums pašvaldībā:

• Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju
• Ilgtermiņā augoši uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju prasīs arvien lielāku pašvaldību budžeta daļu, kas tādejādi varētu ierobežot pašvaldību iespējas veikt investīcijas teritorijas attīstībā
• Koncentrējot pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados, potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt no 17 milj. eiro līdz pat 130 milj. eiro gadā

Reforma nevienlīdzības mazināšanai:

• Liela nevienlīdzība pašvaldību starpā: administratīvās izmaksas svārstās 50-200 eiro uz vienu iedzīvotāju
• Pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām
• Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% darbaspējas vecuma iedzīvotāju
• Tikai 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas 1 milj. apmērā, lai pašvaldība spētu attīstīties un veikt ieguldījumus infrastruktūrā
• Tika 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai
• Tikai 38 pašvaldības vidusskolās ir pietiekams skolēnu skaits, lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm

Pašvaldību reformu ir nepieciešams veikt primāri Latvijas iedzīvotāju interesēs

Iedzīvotāju interesēs ir būtiski teritorijas attīstību plānot kopsakarībās ap reģionālās un nacionālās nozīmēs centriem, kur ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem ir augstāks. Tas attiecas uz efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, kā arī komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi. Savukārt, atbilstoši uzņēmēju vēlmēm un vajadzībām, visu veidu nepieciešamā infrastruktūra tiek pakārtota perspektīvo saimnieciskās darbības virzienu attīstīšanai teritorijā.