Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009. - 2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” projekta “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” ietvaros Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) veic vēsturisko klimatisko datu analīzi un arī nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju izstrādi Latvijai.
Klimats jeb laika apstākļu raksturojums ilglaicīgā laika periodā ir ļoti nozīmīgs faktors daudzās tautsaimniecības nozarēs, kas tiešā vai pastarpinātā veidā ir atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem. Ņemot vērā globālās klimata pārmaiņas, kas lielā mērā vērojamas arī visā Eiropas reģionā, īpaši būtiski ir novērtēt dažādu meteoroloģisko parametru ilgtermiņa izmaiņas arī Latvijā, analizējot gan šo izmaiņu dinamiku laikā, gan teritoriālo izplatību. Tādēļ LVĢMC projekta ietvaros veic trīs meteoroloģisko parametru (gaisa temperatūras, nokrišņu, kā arī vēja virziena un ātruma) padziļinātu klimatisko analīzi, lai noteiktu šo parametru izmaiņas Latvijā pēdējo 50 gadu laikā. Pētījuma gaitā iegūtie rezultāti jau skaidri parāda vairākas tendences, piemēram, gaisa temperatūras paaugstināšanos, kas īpaši strauji noris ziemas un pavasara mēnešos. Arī veģetācijas perioda garumā (skat. 1. attēlu) pēdējo 50 gadu periodā vērojamas pozitīvas izmaiņu tendences – veģetācijai labvēlīgais laika periods gada laikā kļūst aizvien garāks.
1. attēls Veģetācijas perioda garums (dienas) Latvijā laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam
Līdzšinējie pētījuma rezultāti liecina, ka arī nokrišņu raksturs pēdējo 50 gadu laikā Latvijā ir būtiski mainījies. Kopumā nokrišņu daudzums Latvijā ir stabili palielinājies, bet arvien biežāk tiek novēroti stipri (skat. 2. attēlu) un ļoti stipri nokrišņi, ir palielinājies arī maksimālais vienas diennakts un maksimālais 5 diennakšu nokrišņu daudzums, kas tiek uzskatīts par plūdus izraisošu gadījumu indikatoru.
2. attēls Dienu skaits gadā ar stipriem (≥10 mm) nokrišņiem Latvijā laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam
Šāda padziļināta vēsturisko datu rindu analīze ir nozīmīga, lai apzinātos līdzšinējo klimata pārmaiņu apmērus, raksturu un dinamiku, kas ir fundamentāli svarīgi, lai spētu novērtēt un pilnvērtīgi adaptēties nākotnē gaidāmajām klimata pārmaiņām. Turpmāk šī apjomīgā projekta izstrādes gaitā ir plānots modelēt nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai līdz pat 2100. gadam. Pētījums tiks izstrādāts, balstoties uz jaunākā Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupas (IPCC) Novērtējuma ziņojumā (AR5) pieņemtajiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācijas izmaiņu scenārijiem.
Iegūtie rezultāti ļaus novērtēt līdzšinējās klimata izmaiņas kontekstā ar gaidāmajām nākotnes klimata izmaiņām, kas kalpos par atbalsta rīku, izvērtējot un izstrādājot priekšlikumus nepieciešamo pielāgošanās pasākumu nodrošināšanai dažādās tautsaimniecības jomās.